Mazās ostas – piejūras reģionu attīstībai

Latvija ir valsts ar plašu ostu tīklu, un to var uzskatīt par mūsu visu bagātību. Parasti tiek runāts par Latvijas lielajām ostām – Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu, nepamatoti aizmirstot mūsu mazās ostas. Kopā Latvijā ir septiņas mazās ostas – Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas, Rojas, Engures, Pāvilostas un Lielupes osta.

Mazo ostu ietekme un nozīmīgums bieži vien netiek novērtēts. To uzskatāmi parāda līdzšinējā valsts ieguldījumu politika. Kopš 2004. gada, kad sākās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodi, lielajās ostās Kohēzijas fonda projektu ietvaros kopā ir ieguldīti 370,55 miljoni eiro, tai skaitā no Kohēzijas fonda – 212,5 miljoni eiro. Papildu tam šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014. līdz 2020. gadam, plānots ieguldīt vēl 131,79 miljonus eiro, arī no Kohēzijas fonda – 83,78 miljonus eiro. Tādējādi līdz 2020. gadam kopējās investīcijas Latvijas lielajās ostās sasniegs 502,34 miljonus eiro. Savukārt mazajās ostās Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu izskatā ieguldīti tikai 12,07 miljoni eiro, kā arī nelieli līdzekļi no citiem finanšu avotiem, piemēram, ES Eiropas Zivsaimniecības fonda.

Ventspils osta kopā ar plānotajām investīcijām būs saņēmusi ieguldījumus 162,18 miljonu eiro apmērā, Liepājas osta – 147,9 miljonus eiro un Rīga osta –  192,26 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka mazajām ostām piešķirtais finansējums ir bijis niecīgs, visām tā nav pieticis, un rezultātā ieguldījumi veikti tikai Skultes ostā – 6,4 miljonu eiro apmērā un Mērsraga ostā – 5,67 miljonu eiro apmērā.

Mazo ostu iespēja

Ieguldījumi lielajās ostās noteikti ir bijuši vajadzīgi, jo nevaram atpalikt attīstībā no saviem kaimiņiem. Cits jautājums, cik lielas un kuros projektos investīcijas bijušas vairāk vai mazāk noderīgas.

Piemēram, Ventspilī ostām domātā nauda bieži vien tikusi ieguldīta pilsētas ielu sakārtošanā.

Līdz ar lielo ostu attīstību vienlaikus izveidojusies situācija, kurā mazo ostu attīstība atstāta novārtā; lai gan Latvijas ostu attīstības programmā 2014. –2020. gadam ir minēta virkne ar nepieciešamajiem darbiem mazajās ostās. Visām mazajām ostām ir viens kopīgs mērķis – jaunu darba vietu radīšana, kas, manuprāt, arī būtu tas, uz ko vajadzētu tiekties, jo konkurēt kravu pārkraušanā ar lielajām ostām būtu nelietderīgi būtiski atšķirīgas infrastruktūras un vilkmes dēļ.

Lai mazajās ostās varētu radīt jaunas darba vietas, ir nepieciešami ieguldījumi, turklāt gan publiskā, gan privātā sektora ieguldījumi. Publiskajam sektoram ir jāspēj nodrošināt atbilstoša infrastruktūra, savukārt privātajam sektoram – jāattīsta darba vietas. Šeit arī stāsts varētu beigties, jo Latvijā mazās ostas nav tik bagātas kā lielās, tāpēc ar saviem resursiem vien tām ir par maz, lai pietiekamā apmērā attīstītu infrastruktūru un pievilcīgu vidi uzņēmējiem.

Ostu galvenie ienākumi pašreiz pārsvarā ir atkarīgi no apkalpoto kuģu skaita, un tikai dažās tie ir pietiekami lieli, lai spētu nodrošināt vismaz minimālu attīstību. Tāpēc svarīgi radīt risinājumus, kas ļautu mazajām ostām nopelnīt un attīstīties, piemēram, nodokļu atlaides par veiktajiem ieguldījumiem, ES fondu naudas nodrošināšana infrastruktūras attīstībai un citi risinājumi.

Mazās ostas varētu turpināt darboties attiecīgo pašvaldību pārraudzībā. Tieši pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai jaunu darba vietu radīšanā, kas ļautu gūt papildu ienākumus gan no nekustamā īpašuma nodokļa, gan no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.  To būtu iespējams panākt, attīstot mazās ostas kā uzņēmējdarbības veikšanai pievilcīgas teritorijas.

Virziens ir noteikts, atliek tikai rīkoties

Jau tagad ir iezīmējušies mazo ostu attīstības virzieni. Dažas mazās ostas vēlas attīstīties kā industriālas teritorijas radot labvēlīgus nosacījumus rūpniecībai, dažas – specializēties tūrismā, piemēram, veselības un jahtu tūrisma virzienā.  Abi varianti ir atbalstāmi, jo visi mēs nekad nebūsim vienādi un visu nevajag mērīt naudā.

Apsverot domu par industriālo teritoriju attīstību, manuprāt, izejmateriālu pārstrādes uzņēmumi būtu labs ieguvums mazajām ostām. Tādā veidā varētu nodrošināt ne tikai darba vietas atbilstoši reģionu pieprasījumam, bet arī kravu apgrozījumu. Piemēram, uzņēmumi izejmateriālus varētu saņemt gan pa sauszemes, gan jūras ceļiem, pārstrādāt tos un tālāk transportēt vai nu pa jūru vai sauszemi. Iespējas ir plašas: tie ir gan kokmateriāli, gan pārtikas izejvielas, gan dažādi citi materiāli.

Šo mērķu īstenošanai jau tagad pašvaldībās, Satiksmes ministrijā, Zemkopības ministrijā un Ekonomikas ministrijā ir jāsāk veikt visi nepieciešamie priekšdarbi, jo nākamais ES plānošanas periods nav vairs aiz kalniem. Visus ieplānotos darbus uzreiz paveikt neizdotos, tomēr ilgstoša un mērķtiecīga darba rezultātā vajadzētu panākt situāciju, ka iedzīvotāji reģionos ne tikai nedotos prom no savām mājām uz lielajām pilsētām, bet apsvērtu domu tajās atgriezties. Ne visi vēlas dzīvot Rīgā vai citā Latvijas lielajā pilsētā. Latvijā ir arī citas vietas ar dzīvošanai nodrošinātu infrastruktūru un patīkamu dzīves vidi.

 

Autors ir satiksmes nozares eksperts