Judins Saeimā rosinās divus likumprojektus oligarhu sarunu publiskošanai

Saeimas deputāts Andrejs Judins (Par!) šonedēļ parlamentā iesniegs divus likumprojektus, Ir informē deputāts. Viens no tiem paredz tā saukto Rīdzenes sarunu publiskošanu, otrais ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ietver vispārējo regulējumu par žurnālistu tiesībām iepazīties ar izbeigto krimināllietu materiāliem.

Pirmdien valdības koalīcijas padomē Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teica, ka ZZS šos likumprojektus neatbalstīs.  Savukārt par otru koalīcijas partneri – Nacionālo apvienību – Judinam lielas skaidrības nav, jo liekas, ka partijā par šo jautājumu ir dažādi viedokļi.

Judins deputātiem iesniegtajā dokumentā pamato, kāpēc ir nepieciešams likumprojekts “Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums”. Likumprojekts paredz, ka šīs tā saucamās oligarhu sarunu lietas pievienotie deklasificētie operatīvās izstrādes lietas materiāli ir publiskojami un kriminālprocesā ietvertie deklasificētie operatīvās izstrādes lietas materiāli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) līdz 2018. gada 1. jūlijam jādigitalizē un elektroniski jāpublicē.

Judins likumprjekta anotācijā norāda, ka “Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 gala ziņojuma 5.2.1. punktā ir secināts, ka, iepazīstoties ar Kriminālprocesa materiāliem un Operatīvās lietas materiāliem, Komisijai nav pamata apšaubīt, ka publiskotie operatīvās izstrādes lietas materiāli veido daļu no kriminālprocesa materiāliem un operatīvās lietas materiāliem. Līdz ar to komisija ir secinājusi, ka plašu sabiedrības nosodījumu raisījušās sarunas viesnīcā “Rīdzene” ir notikušas.” Taču patlaban spēkā esošie likumi liedz ar šīs lietas materiāliem iepazīties plašākai sabiedrībai.

Tā kā “krimināllietā esošo materiālu saturs norāda uz iespējamu augsta līmeņa politisko korupciju, iespējamiem valsts amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem un valsts augstāko amatu kandidātu virzīšanas, iecelšanas amatā vai amatpersonu atcelšanas ietekmēšanu, sabiedrības interesēs ir zināt visu krimināllietas materiālos esošo sarunu saturu un iesaistītās personas, tādēļ minētajiem materiāliem ir jābūt publiski pieejamiem”, pamato Judins.

Deputāts arī atgādina, ka tiesībsargājošās iestādes ir izbeigušas oligarhu krimināllietu bez apsūdzības uzrādīšanas un nav sākušas vairāku atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, pamatojot to ar noilgumu. Tomēr šogad darbu beigusī parlamentārās izmeklēšanas komisija ir atzinusi, ka šie materiāli norāda uz valsts sagrābšanas (nozagšanas) pazīmēm. Tieši tāpēc, ka šīs lietas materiālus veido politiķu un valsts amatpersonu, “kuru darbībai ir jāatbilst sabiedrības interesēm, sarunas, sabiedrībai ir jābūt iespējai veikt šo darbību izvērtēšanu”, norāda Judins.

Savukārt otrs likums, kuru Saeimas lemšanai ir sagatavojis Judins, ir grozījumi Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka iespēju Latvijā reģistrētajiem masu informācijas līdzekļiem vērsties izmeklēšanas iestādē ar lūgumu atļaut iepazīties ar krimināllietas materiāliem, “motivētā iesniegumā pamatojot, ka kriminālprocess skar būtiskas sabiedrības intereses. Par atļauju iepazīties ar šajā pantā minētajiem materiāliem lemj attiecīgās izmeklēšanas iestādes vadītājs”.

Deputāta sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz, ka “motivētā iesniegumā pamatojot būtiskas sabiedrības intereses”, mediju pārstāvji “var vērsties izmeklēšanas iestādē ar lūgumu atļaut atsevišķus krimināllietas materiālus publiskot. Ja attiecīgās izmeklēšanas iestādes vadītājs pieņem lēmumu par atļauju publiskot krimināllietas materiālus, uz tiem neattiecas ierobežotas pieejamības statuss un to publiskošana ir pieļaujama”.