VDK dokumentu izpētes komisiju pamet divi pētnieki; vietā trīs kandidāti

Pēc atkārtotiem publiskiem paziņojumiem, ka zinātniskajai izpētei jāsaņem sevišķā atļauja pieejai valsts noslēpumam, iesniegumus par izstāšanos no LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas ir iesnieguši divi vēsturnieki, pirmdien Ir informēja komisijas administratīvā sekretāre Marta Starostina. Komisija savā sapulcē izvirzījusi trīs zinātniekus darba turpināšanai, par kuriem tagad būs jālemj Ministru kabinetam.

Starostina informēja, ka viens no kandidātiem ir Latvijas Universitātes doktorants, vēsturnieks M. hist. Ojārs Stepens. Viņš strādājis Labklājības ministrijā, vairāk nekā desmit gadu – Latvijas Okupācijas muzejā, bijis Latvijas Enciklopēdijas redakcijas vēstures nozares redaktors.

Otrais kandidāts ir bijušais Latvijas Policijas akadēmijas dekāns, jurists M. hist., M. psych. Aldis Daugavvanags. Viņš bijis KNAB Administratīvā departamenta vadītājs, Daugavpils universitātes Tiesību zinātņu fakultātes docents, ir VAS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Trešais kandidāts ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorants, zvērināts advokāts M. iur. Linards Muciņš. Viņš bijis Augstākās padomes, Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāku augstskolu akadēmiskais mācībspēks.

Piektdien komisijas sēdē Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis esot apliecinājis, ka jau aizvadītajā nedēļā ir saņemti komisijas locekļu dokumenti valsts noslēpuma ieguvei, piebilda Starostina.

Komisija iesniegusi lūgumu neizpaust zinātnieku fiziskās personas datus, tajā skaitā to, kuri pētnieki strādās valsts drošības iestādes telpās, lai novērstu publisku spiedienu uz tiem.

Starostina uz Ir jautākumu, kuri vēsturnieki pamet VDK dokumentu izpētes komisiju, atbildēja, ka “komisijai publiski uzspiež darbu valsts noslēpuma režīmā, [tāpēc] esam vienojušies, ka šo informāciju publiski neizpauž līdz oficiālu rakstveida dokumentu sagatavošanai Ministru kabinetam”. Viņa arī piebilda, ka, “neraugoties uz klajo politisko spiedienu”, komisija vēlas parādīt specdienestam, “ka esam konstruktīvs sadarbības partneris”.

Jau ziņots, ka SAB direktors Jānis Maizītis vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) atzina, ka no VDK zinātniskās izpētes komisijas puses esot piedzīvota tikai destruktīva sarakste.

SAB aicinājis komisijas pētniekus ierasties SAB telpās, lai aizpildītu aptaujas lapu pieejai valsts noslēpumam, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pēc aptaujas lapas aizpildīšanas tajā norādītā informācija ir valsts noslēpums.

Zinātniskās komisijas darba administrēšanu veic Latvijas Universitāte. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijas Universitātei nav sevišķās lietvedības telpu, SAB savā 30.novembra vēstulē aicināja komisijas deleģētos pētniekus ierasties SAB un aizpildīt nepieciešamo dokumentāciju uz vietas SAB telpās.