Saeimā iesniedz iniciatīvu – likvidēt iespēju deputātiem balsojumos atturēties

Daudzos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas

Pirmdien Saeimā tika iesniegta pilsoņu iniciatīva likvidēt iespēju atturēties Saeimas balsojumos. Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis lai izvairītos no tiem. Patlaban Saeimas Kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot “par” vai “pret” lēmumiem, bet arī “atturas”.

“Šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosinām to likvidēt”, saka iniciatīvas līdzautors, “Ir” žurnālists Pauls Raudseps. “Deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot amatpersonas, lemjot citus jautājumus. Atturēties nozīmē ne tikai atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā, bet arī maldināt vēlētājus par savu faktisko nostāju.”

Satversmē rakstīts, ka Saeima “taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu”, tas ir, no visiem balsojošiem deputātiem absolūtam vairākumam ir jānobalso “par”. Līdz ar to, “atturas” balsis faktiski tiek pieskaitītas “pret” balsīm. Ir pat iespējami tādi kuriozi, ka balsojumā, kurā piedalās visi 100 deputāti, 50 nobalso “par”, bet lēmums tiek noraidīts, jo pārējie 50 ir “atturējušies”.

Prakse liecina, ka deputāti izmanto atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumos. Piemēram, 2011. gadā prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu pēc tam, kad deputāti neatļāva veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Balsojums par to bija šāds: “par” – 35, “pret” – 7, “atturas” – 37. Tātad “par” nobalsoja piecas reizes vairāk nekā “pret”, taču jautājumu izšķīra “atturībnieki”, kuri faktiski balsoja “pret”, bet slēpās aiz “atturas” mānīgās neitralitātes.

“Atturēšanās balsojumam var būt tālejošas valstiskas sekas, kā redzam pēc Saeimas lēmuma paglābt Šleseru no kratīšanas”, norāda iniciatīvas atbalstītāja, žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele. “Šobrīd sabiedrības uzmanības degpunktā nonākušās oligarhu sarunas bija pamats KNAB lūgumam veikt kratīšanu pie Šlesera. Iespējams, lietā būtu iegūti svarīgi pierādījumi, tāpēc Saeimas “atturībnieku” balsojumu var vērtēt kā vienu no būtiskiem kavēkļiem krimināllietas izmeklēšanā, kuras izčākstēšanu tagad pēta Saeimas komisija. Tātad daudzo deputātu iespēja slēpties aiz balsojuma “atturas” ietekmē Latvijas sabiedrību vēl šodien, sešus gadus vēlāk.”

Daudzos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nav iespēju balsot “atturas”. Dānijas un Zviedrijas deputātiem ir iespēja atturēties, bet lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” balsis.

“Kāds var iebilst, ka ir balsojumi, kuros deputātam nebūtu ētiski piedalīties, piemēram, ja tas skar viņa personiskās intereses. Taču jau tagad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties, un pašreizējā iespēja “atturēties” šo problēmu faktiski nerisina”, norāda Raudseps. “Tieši otrādi, tā maldina vēlētājus, jo balsot “atturas” būtībā ir tas pats, kas balsot “pret”.

Tāpēc iniciatīvas autori ierosinājuši no Saeimas Kārtības ruļļa 139. panta 1. daļas pēdējā teikuma – “Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”” – svītrot vārdus „vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar “par” balsu vairākumu vai noraidītu ar “pret” balsu vairākumu.

Ja deputātiem būtu liegts balsot “atturas”, mazinātos viņu iespējas slēpt viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā.

“Kopš iniciatīvas publicēšanas vietnē “Manabalss.lv” 2016. gada 2. februāri inciatīvu atbalstījis 11 261 cilvēku, tātad deputātu iespēja maldināt vēlētājus ar šķietamo atturēšanos ļoti daudziem šķiet nepieņemama”, norāda Raudseps. “Tā kā šobrīd Saeima apspriež nozīmīgas izmaiņas Kārtības rullī, šis ir piemērots brīdis iniciatīvas iesniegšanai.”

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tās autors tiks aicināts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi aizstāvēt savu ideju, kā arī uz sēdi tiks aicināti attiecīgās jomas eksperti. Pēc viedokļu apkopošanas, Saeima lems, vai iniciatīvu turpināt virzīt tālāk vai arī noraidīt.

“ManaBalss.lv” ir sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviens Latvijas pilsonis var ievietot savu iniciatīvu un vākt parakstus tās nogādāšanai Saeimā. Sešu gadu laikā 15 idejas ir guvušas pozitīvus rezultātus un platformu kopā apmeklējuši vairāk kā 1,4 miljoni cilvēku.