Alliks tajā nesaskata interešu konfliktu
Ingunas Sudrabas (NSL) vadīto oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) dēla Anrija advokāts Aldis Alliks, ziņo LETA. Alliks teica, ka tajā absolūti nesaskata interešu konfliktu un viņam rūp sava reputācija.
Konsultants norādīja, ka viņam nav nekādas profesionālas saistības ar Aivaru Lembergu. Turklāt viņš jau kopš 2012.gada vairs nav Anrija Lemberga aizstāvis kriminālprocesā un kopš 2017.gada sākuma arī vairs nepārstāv Lemberga dēlu kādā civillietā.
Arī komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) teica, ka neredz interešu konfliktu, ņemot vērā, ka komisijas darbs nav saistīts ar Allika agrāk pārstāvēto personu. Ja kādā komisijas darbības jomā tomēr veidosies interešu konflikts, Alliks nevarēs būt saistīts ar konkrētajiem jautājumiem, teica Sudraba.
Deputāte apstiprināja, ka Alliks pats piedāvājis kļūt par konsultantu un komisijas vadītāja pieņēma šo priekšlikumu. Viņa apgalvoja, ka citi iespējamie kandidāti nebija tik ļoti kvalificēti šim amatam. Nav viegli uz šo amatu atrast profesionālus kandidātus, teica politiķe.
Aivars un Anrijs Lembergi patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā Lemberga lietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas apgabaltiesa. Nākamā tiesas sēde paredzēta 21.augustā. Savulaik Anriju Lembergu šajā krimināllietā aizstāvēja advokāts Alliks.
Aivaru Lembergu prokuratūra šajā krimināllietā apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies ne tikai Anrijs Lembergs, bet arī dažādu tranzītuzņēmumu bijusī amatpersona Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Tāpat vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā “Ir” tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.
Komentāri (13)
maču-pikču 15.08.2017. 15.13
Farss oligarhu sulaiņu izpildījumā.
0
eltae 15.08.2017. 16.06
Laikam tālāk nav kur brist! Ko varam darīt? Vienīgais – 23. augustā 19.00 doties uz Tautas sapulci!
1
basta > eltae 15.08.2017. 23.22
to eltae
Varavīkšņu karogi obligāti jāsagādā, jeb tos iedos uz vietas?
0
Baiba. 15.08.2017. 19.25
Es kaut ko īsti nesaprotu, Alliks būs Sudrabas personiskais konsultants, kuru viņa vienpersoniski pieņēma darbā par mūsu nodokļos nomaksāto naudu? Ja Alliks konsultēs komisiju, vai par viņa kandidatūru nebija jālemj visai komisijai un par to jābalso? Gribētos dzirdēt pārējo komisijas locekļu viedokli.
Prokuroru Leju deleģē ģenerālprokuratūra, kurš izlēma lietu nenosūtīt tiesai. Sanāk, ka prokurors ir augstāka instance kā tiesa un viņš apsūdzētos attaisno pat pirms tiesa tikusi pie lemšanas. Saprotams, ka tāds prokurors-virsuzraugs arī komisijā strādās, lai attaisnotu savu rīcību.
Kaut kas šajā valstī ar tiesiskumu sagājis grīstē.
1
+3
-5
Atbildēt
@Ēriks > Baiba. 15.08.2017. 19.41
39.pants. Prokurora — procesa virzītāja pienākumi un tiesības
(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:
1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;
2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;
3) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;
4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk — kopijas) vai likumā noteiktajā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;
5) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas;
6) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;
61) pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par personu, kura apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret tikumību un dzimumneaizskaramību;
7) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu;
8) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;
9) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;
10) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.
(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:
1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;
2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;
3) pabeigt kriminālprocesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu;
4) sagatavot vienošanās projektu;
5) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā;
6) ja nepieciešams, pieprasīt no Valsts probācijas dienesta personas izvērtēšanas ziņojumu.
(21) Prokuroram procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai ir tiesības pabeigt procesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli.
(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Savienības Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Savienības Tiesai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006., 12.03.2009., 21.10.2010., 14.03.2013. un 12.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 02.12.2015.)
https://likumi.lv/doc.php?id=107820
0