Vienīgais jēgpilnais risinājums būtu pakāpeniska akcīzes celšana visiem alkoholiskajiem dzērieniem
„Cilvēki kā cilvēki. Mīl naudu, bet tā jau vienmēr bijis … atgādina iepriekšējos … dzīvokļu jautājums tos sabojājis …” – tā var tulkot Volanda teikto Bulgakova romānā „Meistars un Margarita”. Raugoties plānotās nodokļu reformas kontekstā, to pašu var sacīt par Latvijas valdību. Naudu valsts budžetam vajadzēja, vajag un vajadzēs arī nākotnē gan bijušajām, gan esošajai, gan visām nākotnes valdībām, un ne tikai Latvijā. Jautājums tikai ir, kā to iegūt, lai par galveno nekļūtu tikai viens „dzīvokļu jautājums” (Romānā pieminētais dzīvokļu jautājums bija aktuālākā problēma Maskavā pagājušā gadsimta 20. gados).
Šoreiz „dzīvokļu jautājums” ir nodokļu reformas radīto cauruma lāpīšanā valsts budžetā tuvākajiem gadiem. Labi iecerētās, uzņēmējiem it kā labvēlīgās un sabiedrības noslāņošanos mazinošās nodokļu reformas potenciālos ieguvumi pirmajā brīdī radīs ieņēmu kritumu budžetā. Tāpēc tie jāsteidz ar kaut ko kompensēt. Līdzīgi kā pieminētajā romānā, arī šī valdība atgādina iepriekšējās un turpina slaukt to govi, kurai piens garantēti ir, jo tā ir labi kopta un aprūpēta. Citiem vārdiem, tāpat kā iepriekš naudu plānots smelt akcīzes nodoklī no degvielas, cigaretēm un alkohola.
No valstiskā viedokļa raugoties, viss ir pareizi – tie, kas grēko, tiem jāmaksā (to gan tikai daļēji var attiecināt uz degvielu). Galvenais jautājums ir, kā to izdarīt pareizi – cik strauji, kādām precēm, ievērojot pakāpenību utt. Ir pamatotas aizdomas, ka tomēr tiks uzkāpts uz vecajiem grābekļiem un efekts būs pretējs, par ko jau nesen „Delfi” portālā rakstīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas vadītājs Vītols. Tāpēc par fiskālajām kļūdām, cipariem un citiem makroriskiem es šoreiz nerunāšu, bet gan par ko citu.
Viens no valsts drošības un pastāvēšanas jautājumiem ir tautas veselība, kuras aprūpei nemitīgi pietrūkst līdzekļu. Iespējams, ka viens no iemesliem ir nepietiekama sabiedrības izglītošana par veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā par alkohola lietošanu. Un izglītošana nenozīmē tikai bukletus vai lekcijas skolās, bet arī fiskālās sviras, ar kuru palīdzību tiek regulēts viena vai cita alkohola patēriņš. To sauc arī par pamudināšanu jeb bikstīšanu (angļu – nudging). To kā jaunu valsts pārvaldes metodi zinātnieki izdomāja cilvēku psiholoģijas pētnieki – zinātnieki ASV šā gadsimta sākumā. Bikstīšanas metode paredz cilvēku netiešu virzīšanu un mudināšanu pieņemt tos vai citus lēmumus.
Ar izsludināto reformu Latvijas valdība patlaban „biksta” iedzīvotājus doties nodzeršanās virzienā, ar to saprotot netiešu aicinājumu lietot lētākus un zemākas kvalitātes dzērienus.
Kā rāda pieredze, strauji palielinot akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, sabiedrības mazturīgā daļa diemžēl migrē uz nelegālo piedāvājumu. Savukārt turīgākais iedzīvotāju slānis, visticamāk, samazinās dārgākā jeb augstākās kvalitātes alkohola patēriņu, tādejādi mazinot gan ieņēmumus valsts budžetā.
Alkohola lietošanas kultūrai ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselības stāvokli, un valdības rokās ir visas sviras, lai to regulētu. Pretējā gadījumā mēs nonāksim situācijā, kad dakteru streikos pieprasītā un reformas ceļā piešķirta nauda veselības aprūpei tiks novirzīta lēta alkohola un atkarību slimību ārstēšanai. Un visa šī reforma būs izrādījusies tikai kārtējais „dzīvokļa jautājums”.
Tagad vienīgais jēgpilnais risinājums būtu pakāpeniska akcīzes celšana visiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Autors ir AS „Latvijas balzams” padomes priekšsēdētājs
Komentāri (38)