Bondars prasību no viņa piedzīt Krājbankas zaudējumus uzskata par oponentu pasūtījumu

Bondaram neesot par ko kaunēties un sev pārmest

No Latvijas Reģionu apvienības Rīgas domē ievēlētais deputāts Mārtiņš Bondars “Latvijas krājbankas” maksātnespējas administratota “KPMG Baltics” iesniegto prasību no viņa un citiem – kopumā septiņiem – bijušajiem bankas valdes locekļiem solidāri piedzīt vairāk nekā 15 miljonus eiro uzskata par politisku izrēķināšanos, kas esot vērsta nevis pret viņa bijušajiem kolēģiem, bet gan tieši pret viņu.

Intervijā “Latvijas Avīzei” Bondars stāsta, ka pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu apgabaltiesā, tāpat kā pārējie šajā lietā iesaistītie.

Bondars uz jautājumu, kuri tad ir tie viņa nomelnošanas pasūtītāji, atbild vispārīgi: “..pēc vairākām pazīmēm varu secināt, ka tā ir valdošās varas – gan Rīgā, gan valstī – vēršanās pret politiskajiem oponentiem.”

Intervijā politiķis par savu darbību “Latvijas krājbankā” teic, ka viņam nav par ko kaunēties un sev pārmest. Laikā no 2006. līdz 2009.gadam, kad Bondars bija “Krājbankas” valdes priekšsēdētājs, banka esot uzrādījusi vislabākos rezultātus kopš savas pastāvēšanas. “2009.gadā bankas akcionārs izlēma grozīt stratēģiju. Toreiz es atklāti sacīju, ka šādam pavērsienam nepiekrītu. Tā kā mūsu domas nesakrita, iesniedzu atlūgumu,” tagad stāsta Bondars.

Krīzes laikā “mēs bez nekādas palīdzības no malas pārvarējām ekonomisko krīzi. Tāpēc man nav nekā, ko sev pārmest vai par ko kaunēties”, saka Bondars.

Rīdzenes sarunas gan liecina, ka 2009. gada februārī toreizējais “Krājbankas” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars tikās ar Aināru Šleseru, lai apspriestu, kuru valsts satiksmes nozares uzņēmumu kontus pārcelt uz šo banku, lai palīdzētu tai risināt likviditātes problēmas dažus mēnešus pēc “Parex” kraha.

Vaicāts, kāpēc kopš jūnija, ka tiesa pasludināja spriedumu par naudas piedziņu Bondars ir klusējis, viņš atbild, ka tiesvedības sākumā bijis atvaļinājumā. Mājās atgriezies 20.jūlijā. Tad arī visi, kuri to gribēs, varēs saņemt viņa paskaidrojumus.

2. jūnijā prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu par akciju sabiedrības “Latvijas krājbanka” finanšu līdzekļu 90 miljonu eiro apmērā piesavināšanos. Kriminālprocesā apsūdzības celtas kopumā piecām bijušajām akciju sabiedrības “Latvijas krājbanka” atbildīgajām amatpersonām.

Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jūnijā nolēma no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem solidāri piedzīt 15 miljonus, jo viņi bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

2016.gada maijā arī Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot “Latvijas krājbankas” faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 dolāru apmērā.

2011.gada nogalē “Latvijas krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa “Latvijas krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Latvijas krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu, bet policija par notikušo sāka izmeklēšanu.

“Latvijas krājbankas” kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.