”Spēlmaņu nakts” Gada lielās formas titulam nominētas izrādes “Bannija Manro nāve”, “Mēdeja”, “Pieci vakari”, “Precības” un “Sieviete”
Gada balvai teātrī “Spēlmaņu nakts” nominācijā “Gada lielās formas izrāde” izvirzīti pieci iestudējumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) priekšsēdētāja Daiga Siliņa.
Uz balvu šajā nominācijā pretendē režisora Dž.Dž.Džilindžera izrāde “Bannija Manro nāve” Dailes teātrī, Vladislava Nastavševa izrāde “Mēdeja” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisora Georgija Surkova “Pieci vakari” Daugavpils teātrī, Sergeja Zemļanska “Precības” Liepājas teātrī un režisores Ināras Sluckas izrāde “Sieviete” Latvijas Nacionālajā teātrī.
Uz balvu nominācijā “Gada mazās formas izrāde” pretendē režisora Valtera Sīļa izrāde “Būt nacionālistam” teātrī “Dirty Deal Teatro”, Paulas Pļavnieces izrāde “Jubileja 98” Daugavpils teātrī, Elmāra Seņkova izrāde “Kaija” Latvijas Nacionālajā teātrī, Suhanova izrāde “Pazudušais dēls” Valmieras drāmas teātrī Jura Joneļa “Purva bridējs (i)” Daugavpils teātrī un Toma Treiņa izrāde “Zilā” Latvijas Nacionālajā teātrī.
Gada režisora balvai nominēts Dž.Dž.Džilindžers par izrādēm “Bannija Manro nāve” Dailes teātrī un “Bļitka” Goda teātrī, Aiks Karapetans par režiju izrādei “Fausts” Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā, Paula Pļavniece par režiju izrādei “Jubileja 98”, Valters Sīlis par režiju izrādē “Pazudušais dēls” un Sergejs Zemļanskis par režiju izrādē “Precības” Liepājas teātrī.
Gada aktrises tirulam šogad izvirzīta Indra Briķe par Pegijas lomu izrādē “Pielūdzēja nr.1” Dailes teātrī, Janai Čivželei par Noras un Mudas lomām izrādē “Saniknotā slieka” Jaunajā Rīgas teātrī, Dita Lūriņa par Elzas lomu izrādē “Sieviete” un Trīnes lomu izrādē “Trīne” Latvijas Nacionālajā teātrī. Tāpat balvai nominēta Žanna Lubgāne par Tamāras lomu izrādē “Pieci vakari” un vecmāmiņas lomu izrādē “Jubileja 98”, kā arī Ilze Ķuzule-Skrastiņa par Karmenas lomu izrādē “Karmena”, Ievas lomu izrādē “Mana māsa” un Ļoļečkas lomu izrādē “Peldošie-ceļojošie. II daļa” Dailes teātrī.
Savukārt Gada aktiera balvai šogad nominēts Egons Dombrovskis par Platonova lomu izrādē “Platonovs un viņa sievietes” Liepājas teātrī un Zigmāra lomu izrādē “Bļitka” Goda teātrī, Imants Strazds par Gurmižska lomu Valmieras drāmas teātra izrādē “Muiža kaņepēs”, Juris Žagars par Lielā Tēta lomu Dailes teātra izrādē “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”, Rihards Jakovels par Krustiņa lomu izrādē “Pazudušais dēls” un Vilis Daudziņš par Fransuā lomu izrādē “Pakļaušanās”.
Kopumā šogad “Spēlmaņu nakts” balvas tiks pasniegtas 18 kategorijās. Vairāk nekā 120 sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā. Žūrijas komisiju šogad pārstāv teātra kritiķi Atis Rozentāls, Silvija Radzobe, Valda Čakare, Edīte Tišheizere un Henrieta Verhoustinska.
“Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonija notiks 23.novembrī Dailes teātrī. Kā ierasts, no 21.oktobra notiks arī skatītāju balsojums visos teātros un LTDS portālā “spelmanunakts.lv”. Izrāžu skate paredzēta laikā no 1.novembra līdz 17.novembrim.
Komentāri (41)
Anonīms 19.06.2017. 20.02
pasaule ir palikusi traka, man nav citu komentāru .
Gada Labākā aktrise – Guna Zariņa, gada režisors Vladislavs Nastavševs un Gada mazā izrāde – Mēdeja. Gada lielā izrāde – Pakļaušanās. Ka Hermaņa Pakļaušanās nav pat pieminēta – čekistu roku darbs. Es ne pirmo reizi saku – rakstu, ka čekisti un naciķi darbojas tandēmā , te kārtējais apliecinājums tam.
17
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 21.10
Ziniet , Jēruma, lasiet uzmanīgi – es nerakstu, ka Spēlmaņu nakts žūrijas viens vai visi locekļi ir čekisti. Es tā nemaz nevaru rakstīt, jo to nekad nevarētu pierādīt, pat ja būtu ar saviem pierādījumiem. Kur nu vēl saukt konkrētus uzvārdus.
Bet tas, ka par gada izrādi nav pat nominēta Pakļaušanās – tas parāda – ļoti spilgti un tieši – ka, tas ir izcils čekistu sasniegums.
Ja par čekistiem – paņemiet pati, neslinkojiet – izlasiet tepat vienā no žurnāla IR numuriem , bijušā čekas ziņotāja prof. Lāča interviju. Nu nebija čekistiem vienmēr pašiem ne jāžņaudz, ne jāšauj ( gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) – bija , kas to jo centīgi izdara čekistu vietā.
Un tieši tā es domāju par šo situāciju, ka neba nu čekisti paši metīsies LALIGABA vai Spēlmaņu izvērtēšanā – nē, tam viņi ir par gudru, bet mēs par bezspēcīgu.
Tas ir skandalozi, ka Pakļaušanās nav pat nominēta – jā tā izrāde ir par mūsu pakļaušanos čekai …
Lūk, biedre Jēruma,mana atbilde !
0
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 21.36
tu sēdi mierā ar savu Ulmani gan ar to, kurš nozaga mums demokrātiju un pārdeva mūs staļinam, gan ar to Ulmani , kuram oligarhi liek bučot roku Andrim !
Aizej uz Pakļaušanos – izglītojies, vai vismaz uzdod man konkrētus jautājumus , nevis te sprauc iekšā ulmaņus
0
Ēriks > Anonīms 19.06.2017. 22.21
Sabiedrība mums Latvijā ir dažāda,raiba kā dzeņa vēders pēc visiem šiem raibajiem ekstrēmajiem vēstures notikumiem,savādāk ar nevarēja būt.No tā izriet,ka dažādiem cilvēkiem svarīgas var likties ļoti dažādas lietas,ko mākslinieciski parādīt,materiāla mums ir daudz un visapkārt.
0
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 21.57
starp citu, skaties vectēvu otrreiz un ievēro – ka pretējās puses – sarkanie un leģionāri ir tikai fons, ka būtība ir cita – lai kādā formā esi, lai cīnies karā , biešu laukā, vai komentāros – paliec cilvēks , neiznīcini otru, nedur mugurā – tu taču piefiksēji kā viens no vectēviem izcīnījas gan kā leģionārs, gan kā sarkanais … vispār jā – Vectēvs laikam arī kādas vietējās balvas saņēma, bet katrā ziņā – sen sen jau vajadzēja rādīt TV un eksportēt
0
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 21.51
Es toties Vectēvu noskatījos uzreiz pēc pirmizrādes un parādīju šo izrādi visiem radiem un draugiem, kuriem biļetes dāvināju, jo uzskatu, ka šī ir viena no ģeniālām Hermaņa izrādēm.
Un atkal es uzskatu, mana svēta pārliecība ir tā, ka tas bija čekistu roku darbs , ka Latvijas prezidentūras gadā uz Berlīni par pusmiljonu veda Maskata, Langas ,Freimanes Valentīnu, nevis Hermaņa – Daudziņa Vectēvu.
Jo Vectēvs ģeniāli spilgti parāda mūsu vēsturi, tik spilgti kā nekad pirms un nekad pēc …
0
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 22.12
erik, nezinu vai tas ir svarīgākais – domāt par Pakļaušanos , bet manuprāt, viens no mākslas un mākslinieku pamatuzdevumiem ir parādīt sabiedrību kā spogulī – dot tai iespēju sevi ieraudzīt un saprast sevi, izprast. Un , manuprāt, Pakļaušanās tāda ir
Tai skaitā – tā dzīšanās pēc baudām, pēc naudas , pēc varas , pēc … es sestdien biju koncertā, svētdien – abus vakarus dzēru šampanieti un var teikt spiedzu no sajūsmas , tagad man māja ir pilna ar saldām pojenēm , ušakovs sētu salaboja tā, ka kaimiņi laiž tik ātri kā Biķernieku trasē – bet … labi, viss – arlabunakti
0
saulespuke > Anonīms 19.06.2017. 22.09
Skaisle, man patika “Pakļaušanās”, bet tās dēļ es nenocienu citas izrādes un žūrijas darbu.
0
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 22.05
Saulespuķe, es spriežu tā, ka Pakļaušanās daudziem nepatika – jo tā bija kā spogulis, kurā tu ieskaties pēc grēka darbiem, kurā tu ieraugi sevi tādu, kādu tu sevi negribi redzēt.
Vai tas, ka mums nav lustrācija, toties ir olgarhu izzagta valsts nav rezultāts šai nespējai, negribēšanai paskatīties uz sevi bez grima un izvērtēt sevi – kā tautu ? Sākot jau ar tiem, kuri piemēram, var neiet uz darbu ofisā , bet peldēt no vienas valsts – t.i. mūsu apmaksātās stipendijas un radošā nama uz otru?
Vai inteliģence – kāda no amatpersonām atsauca, noliedza informāciju, kas bija kas jauns.lv – ka VKKF ir kā ģimenes bizness? Tā atkal ir inteliģence, kura izvēlas runāt tikai par sevi cildinošām vai gluži jēlām un apnikušām tēmām, bet to ,kas ir aktīva un degoša kā sārts – kas skaidro, kāpēc mīlam vainot padlaikus un čekistus, bet paši tikai upuri –
Par to visu ir Pakļaušanās
Labi, eju izlaist kādu līkumu ar riteni. Lai salds miegs , lai čekisti pa nakti neŗēgojas
0
Ēriks > Anonīms 19.06.2017. 22.01
Vectēvu pa TV nupat rādīja.Nez kā ar mākslinieciskām kvalitātēm,bet vai pakļaušanās ir svarīgākais temats,par kuru latviešiem domāt?Nesen pa TV bija filmiņa par latvietēm – musulmanietēm Īrijā.Tur nebija nekādas pakļaušanās,tur bija tukšums,kurš fanātiski aizpildīts ar svešu ideju līdz augšai,latvietes gribēja dabūt īstu musulmani,īstu ticīgo par vīru,un vēl grasījās uzmanīt,lai vīrs kārtīgi lūdzas un izpilda visas islama prasības,citādi tie mellie,Eiropā nonākot par daudz izlaižoties.
0
saulespuke > Anonīms 19.06.2017. 21.51
Cik objektīvi var spriest par nominācijām, ja nav redzētas visas izrādes :) Es, piemēram, neesmu redzējusi nevienu no Daugavpils teātra, Valmieras drāmas teātra, Dirty Deal Teatro nominētajām izrādēm, tādēļ kopainas neesamības dēļ nav iemesla kaut ko apšaubīt. Toties liels prieks par Jaunā Rīgas teātra, Dailes teātra un Nacionālā teātra nominācijām, jo attiecīgās izrādes ir redzētas.
PS Ja par “Pakļaušanos”, tad JRT kontekstā “Ciniķi” man patika labāk
0
Ēriks > Anonīms 19.06.2017. 21.41
Un ko konkrētu tu pateici?Tavas fantāzijas nav nekas konkrēts.Noskatījos pirms dažām dienām Hermaņa Vectēvu,tur spilgti parādās pretējas uztveres,kas pamatojas uz konkrēto cilvēku dzīves pieredzi.Nevaru iedomāties,uz kādu pieredzi var balstīties tavas fantāzijas,man tās izskatās pēc čekistu propagandas.
0
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 21.28
Tu esi minētās izrādes redzējis? Es esmu – un varu spriest, jo esmu redzējusi arī daudzas nenominētās izrādes.
Tieši tāpat kā kārtējo reizi bija ar LALIGABAS balvu – es izlasu visu – gan nominētās, gan nenominētās grāmatas un man joprojām ir neatbildēti jautājumi gan par nominācijām, gan par balvām. Un mans spriedums ir kategorisks – čekas roka , čekistu ietekme. Tieša, netieša – kulaku parādot, vai galvu pamājot, nezinu. Klāt nestāvu, spriežu pēc rezultātiem.
0
Ēriks > Anonīms 19.06.2017. 21.20
Gara pērša ar domu,ka žūrija pakļaujas čekistiem,jo neizvirza skaisles iedomātos favorītus.Tipiski čekistu paņēmieni.
0
Inga Jēruma > Anonīms 19.06.2017. 20.35
Žūrija: Atis Rozentāls, Silvija Radzobe, Valda Čakare, Edīte Tišheizere un Henrieta Verhoustinska. Es arī labprāt uzzinātu, tieši kurš no viņiem/viņām ir čekists. Tas būtu aizraujoši!
0
Anonīms > Anonīms 19.06.2017. 22.14
Saulespuķe,es gan, pie tam tik nikni, man ir sajūta, ka notiek kārtējais mazais noziegumiņš , kas veido to lielo noziegumu.Mūs visu laiku velk uz leju.
Kā es varēju ārdīties par Raiņa un Aspazijas papes maketiem operas skvērā … tā vietā lai skanētu abu dzejnieku mīlas dzeja jaunu puišu un meiteņu lasīta – vakaros, kad lapas satumst un liepās apklust vēji, kad no zvaizgnēm ģēniji mums lūkojas pretī – tā vietā – še tev zaķīt vasarsvētki – kāds maita labi nopelnīja iestīvinot mūsu ģēnijus papē par izsmieklu ne tikai Rīgai, bet visai pasaulei
Labi – sirds man pilna, bet nu gan viss
0
andrejs > Anonīms 19.06.2017. 21.58
veda Maskata, Langas ,Freimanes Valentīnu,
——————
Kā Tu nesaproti – tēma bija pareizā.
////////////////
Par Pakļaušanos piekrītu, izcila izrāde. Gan jau žūrijas sorosīdi noairēja. Vini jau uzreiz ķērca, ka Hermanis šamos ir nodevis…
0
Ēriks > Anonīms 19.06.2017. 21.32
Ja vari nosaukt Ulmani par čekas kalpu,mans spriedums ir kategorisks – čekas roka , čekistu ietekme. Tieša, netieša – kulaku parādot, vai galvu pamājot, nezinu. Klāt nestāvu, spriežu pēc rezultātiem.
0
Mantrausis 19.06.2017. 21.26
Nominācija ir arī Majia Doveikai par Arkadinu (“Kaija”).
Nezinu, kas ir Daiga Siliņa, bet amatu, kas piedēvēts viņai, ieņem Daiga Gaismiņa (Šiliņa).
Viesturs Sīlis NAV režisējis Reiņa Suhanova “Pazudušo dēlu”.
Protams, tie ir sīkumi, bet, ja nelielā tekstā, to pārrakstot, ir TIK daudz kļūdu…
Skumji, bēdīgi…
Prieks par “Pazudušo dēlu”! Ļoti dzīvā atmiņā Iepriekšējais iestudējums Valmierā! Par šiem turēšu īkšķi!
:)
1
Anonīms > Mantrausis 19.06.2017. 21.37
tā arī nav skaidrs, vai Suhanova Pazudušais dēls ir labs jo labā atmiņā iepriekšējais Valmieras iestudējums?
0
Anonīms 20.06.2017. 09.38
Īstenībā jau situācija ir tāda, ka vajadzētu būt vismaz publiskai sarunai.
Tagad izskrēju cauri ziņām – ļoti liela komentāru daļa pauž neapmierinātību ar nominācijām.
Tāda S.Radzobes atbilde – komentārs par Intara Rešetina iebildumiem – nu kas cits, ja ne padlaiku čekistu stils tas ir. Kur ir pieklājīgi pamatojumi, argumenti, aicinājums uz sarunu- diskusijām profesionāļus un skatītājus?
Ķuzulei Skrastiņai bija jāparāda iemīlējusies sieviete – tāda taču ir Karmena, vai ne – iemīlējusies – bet aktrise ar to netika galā. Viņa nespēja parādīt šo brīnumu – mīlestību – ne ar kustībām, kuras dominēja šajā viņas lomā , ne ar skatieniem., ne lugas vai pašas vārdiem. Ja žūrijai ir cits pamatojums – tad tie ir jābūt uz galda – es izlasīšu – ja sākšu šaubīties – man ir laiks – aiziešu un noskatīšos izradi otrreiz – audzināšu, izglītošu sevi kā skatītāja.
Šobrīd ir tikai liellopiska bļaustīšanā pie siles.
14
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@saulespuke > Anonīms 20.06.2017. 10.15
Par “Pakļaušanos” ir gana daudz recenziju, lai sapratu, kāpēc tā nav nominēta. Toties ir gada aktiera nominācija.
Vai “Mana māsa” ir redzēta?
0
Anonīms > Anonīms 20.06.2017. 11.28
kad varētu būt nopietna saruna, man nav laika, bet tomēr – visu pēc kārtas.
Pieņemu, ka http://www.kroders.lv ir – vai vismaz tam vajadzētu būt visautoritatīvakajam teātra mākslas interneta medijam.
Un taad iesaku izlasīt šo recenziju vēlreiz un loti uzmanīgi. Te ir gari un plaši apkārtrunāts un smalki izsijātas detaļas, ka piemēram, dejotājas esot lieka greznība un ārišķība utt.
Bet – es nevarēju visā recenzijā atrast vietu – citātus, kur būtu recenzēts lugas idejiskais – ideoloģiskais vēstījums. Ko šī izrāde spēj dot latviešu – Latvijas skatītājam – ja runa ir par Pakļaušanos.
Manā vērtējumā – Hermaņa ģēnijs ir par lielu mazajai Latvijai, par cēlu Latvijas pakļauties – pardoties gatavajaai inteliģencei.
Lūk – saite ar atsauci uz recenziju par Velbeka-Hermaņa izradi Pakļaušanās –
http://www.kroders.lv/verte/882
0
Anonīms > Anonīms 20.06.2017. 11.32
Jautājums gan Saulespuķei, gan recenzijas autorei L.Mellēnai Bartkevičai , gan SPN žūrijai – vai visi tie Latvijas inteliģenti, kuri par labu algu bija/ir gatavi spēlēt un dziedāt SC pasākumos ir identificējami ar Fransuā un viņiem tāpēc patiktu izrāde ?
http://www.kroders.lv/verte/882
Vai šī Pakļaušanās tiešām ir mazāk aktuāla par Džilindžera izrādēm, kuras skatoties mani neatstaj doma, ka esmu to jau vairākkārt redzējusi un cik var ….
Un vēl – vai Pakļaušanās tomēr nav īpaša izrāde ar savu aktualitāti? Man tuvi cilvēki, kurus uzaicināju uz šo izrādi – to nenovērtēja. Viņiem nepatika, kā attēlots islams. Tai pašā Irānā esot miljoniem gudru neatkarīgu sieviešu , bet ….
Vai tas nav izcili, ka bēgļi – kuri mums tiek noslēpti aiz bieziem mūriem, islams, par kuru mēs dzirdam , ka esot miera reliģia, bet teroristi ir islāmisti – vai šī luga tāpēc viena nav unikāla un izcila? Kā var bāzt mums virsū visu laiku nodžerušos un nomaukojušies džilindžera varoņus, ka tie nu kādu dziļaku dzives jēgu aprāda – izrāda?
Nē – man nav laika sēdēt un domāt, bet ja būtu – es izārdītu visu pa vīlītei – katru vārdiņu izpreparētu!
“Kas tad ir Hermaņa “Pakļaušanās” mērķauditorija? Visticamāk, izrāde varētu uzrunāt tādus indivīdus (neatkarīgi no dzimuma), kuri kaut daļēji spēj identificēties ar galveno varoni Fransuā – brieduma gados, ar labu izglītību, visticamāk, labsajūtai nepietiekamiem ienākumiem, problemātisku seksuālo dzīvi, kam komplektā nāk bailes no vecuma, nevarība, apnikums, īsāk – pakļaušanās gatavība mīļā miera, komforta, pieklājības, slinkuma vai, vēl ļaunāk, labāku ideju trūkuma dēļ. Attiecībām ar islāma “bubuli” pat nav tik lielas nozīmes, lai gan tas būtu daudz interesantāks izvērsums, kas izrādē mazliet ieskicēts islāmā konvertētā Robēra Redigera (Andris Keišs) tēlā. “
0
saulespuke > Anonīms 20.06.2017. 12.00
Es lasīju to recenziju, viens no komentāriem ir mans. Jautājums nav par tēmas aktualitāti, bet par mākslinieciskām vērtībām. Mans viedoklis sakrīt ar izrādes veidotāju viedokli, taču es nevērtēju izrādes pēc sociāli politiskiem kritērijiem.
0
saulespuke > Anonīms 20.06.2017. 12.08
Un subjektīvais viedoklis par salīdzinājumu ar Džilindžeru – Bannija Manro nāve mani pārsteidza, Pakļaušanās mani nepārsteidza. Tas arī viss.
0
Anonīms > Anonīms 20.06.2017. 14.13
Saulespuķe, vispār jau interesanti ir tas, ka lasot un klausoties, ko A.Hermanis stāstīja par Pakļaušanos – man bija tāda sajūta – apziņa, ka es to zinu labāk par viņu – idejas, mērķi, auditorija utt. Jā , es apzinos, ka tas ir bezkaunīgi un nenopietni no manas puses, bet tā ar mani bija/ir.
Vēl – SP, manuprāt, Jūs ( vai drīktu Tu?) esiet ļoti gudra un pieredzējusi skatītāja – lūdzu,pamatojiet man – vai var būt mākslinieciski augstvērtīgs darbs bez austvērtīgas idejas , morāles, vai amoralitātes – citiem vārdiem
– bez pilnvērtīga satura ?
Man ir strīdi ar manu tanti – filoloģi. Es viņai gulgoju sajūsmu par Einfeldu – viņa literatūru – cik izcila valoda, cik izcils saturs. Tante man atbild , ka nē – ka valodā esot loti jūtama angļu valodas ietekme , bet saturs esot kā narkomānam – tik traks.
Es iebilstu, ka viņas mīļo rakstnieču – Repšes, Ikstenas, Kotas utt. valodā atkal ir ļoti loti spēciga krievu valodas ietekme un ka saturiski man tie visi vispār ir nabiņrbināšanas romāni. Nē – tā nevarot teikt, jo minētās rakstnieces tomēr rakstot par padlaikiem un tad esot pieļaujama krievu valodas ietekme un ka Repšes G. literārais talants , viņas valodas izjūta esot tik izcila – ģeniāla , ka esot vienalga, par ko viņa rakstot.
Lūk, tādam domu gājienam, tādam viedoklim es esmu kategoriski pret. Manuprāt, izteiksme mākslas darbā var būt vājāka, bet galvenais tomēr ir vēstījums – par ko Tu vēlies pastāstīt, parunāt, paraudāt, pasmieties.
0
saulespuke > Anonīms 20.06.2017. 14.42
Var uz Tu, protams. Ja galvenais ir saturs, tad būtu jāizceļ tikai klasiskais repertuārs vienalga kādā izpildījumā. Cik pilnvērtīgs saturs ir “Peldošiem – ceļojošiem”, piemēram?
0
Anonīms > Anonīms 20.06.2017. 15.04
Labs jautājums – to izrādi skatījos ar augstu temperatūru un būtībā – tas neskaitās. Man būtu jānoskatās otrreiz, lai es jautājumu atbildētu.
Bet – vai par to tikai klasika būs pareizi?
Es nespēju pieņemt to, ka IZiedonis bija čekas ziņotājs, bet Hermaņa izrāde par Ziedonis – tā taču nav klasiska tradiocionālā izpratnē, vienlaicīgi – saturiski, idejiski – manuprāt, ģeniāla.
0
saulespuke > Anonīms 20.06.2017. 15.15
Ideja jā, ģeniāla, bet vai tā ir salīdzināma ar klasiku, kas tiek iestudēta gadsimtiem tieši augstvērtīgā satura dēļ, par ko jautāji. Un kas ir labāks – Hermaņa Oblomovs vai Pakļaušanās?
0
Anonīms > Anonīms 20.06.2017. 15.24
šobrīd es daudz augstāk vērtēju Pakļaušanos tieši satura dēļ. Mana pārliecība ir tāda , ka dzīvojam pārlieku lielā politkorektuma laikmetā un ka Velbeks pirmais iedrošinājās par to rakstīt.
Tādās sarunās kā šī – es vienmēr jūtos tik mazizglītota.
Bet – Oblomovs – vai nav tā, ka šī viņa O ģeniālā kaite tomēr ir šaurāka kā Pakļaušanās – kad ir sākusies lielā tautu staigāšana ?
0
saulespuke > Anonīms 20.06.2017. 15.45
Oblomovs ir saņēmis 6(!) Spēlmaņu nakts balvas, Pakļaušanās ir tikai viena nominācija. Ja Tu saprastu atšķirību (jo vērtē ne tikai saturu), tad Tev nebūtu jāsatraucas par to, kāpēc tā nav iekļauta gada labāko izrāžu sarakstā.
0
Anonīms > Anonīms 20.06.2017. 16.11
bet vai nav tā,ka man kā skatītājai būtu tad iespēja un pat tiesības – saprast to, kāpēc Pakļaušanās nav pat saņēmusi nomināciju, kamēr Oblomovam ir pat 6 balvas.
Vai nav arī tā, ka žūrijai vienmēr ir droši – kā saka likt kārti uz klasiku?
Skatījos Oblomovu pirms gadiem 5 , daudz ko esmu aizmirsusi, bet – aktierdarbi – es lieku vienlīdzības zīmi, scenogrāfija, mūzika utt. – nē – man trūkst spēju saprast, kāpēc piem. izrāde Olomovs ir labāka par Pakļaušanos. Es labprātdzirdētu – t.i. lasītu Tavu viedokli
0
Anonīms > Anonīms 20.06.2017. 16.36
pārmetumus pieņemu tādā nozīmē , ka man ļoti bieži ir gatavi spriedumi neizdiļinoties, bet – nepieņemu tādā nozīmē, ka mana labā īpašība ir tāda, ka es cenšos – patiešām cenšos izzināt šo atškirīgo viedokli
Uzskatu, ka viedokļu atšķirība ir ne tikai pieļaujama , bet tieši otrādi – tā ir nepieciešama – bet ir jābūt pieejamam šim viedoklim.
“Krodera ” recenzija jau nav vienīgā , kuru lasīju. Man vispār patīk tā, ka es kaut ko noskatos, noklausos un tad man ir vērtīgi apmainīties ar viedokļiem .
Tai pašā jrt mājaslapā vienmēr rakstu savas atsauksmes
Tā kā – man šobrīd ir pārliecība, ka man ir argumenti kāpēc Pakļaušanās IR gada izrāde un nav pretargumenti – kāpēc nav pat nominēta
0
saulespuke > Anonīms 20.06.2017. 16.27
Bet vai Tu nedomā, ka vaina tomēr Tevī, jo Tu jau nemaz necenties saprast. Vai arī pieņemt atšķirīgu viedokli.
0