Valsts policija prasa “Ir” žurnālistei atklāt avotu rakstam par Sprūdu

Pusgada laikā žurnālistei Indrai Sprancei jau trešā pavēste ierasties tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar “Ir” rakstiem

Valsts policija saistībā ar “Ir” rakstu par Māra Sprūda atcelšanu no uzņēmuma “Dzimtā sēta” administratora amata sākusi pārbaudi par iespējamu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 200. pantā – neizpaužamu ziņu izpaušana. “Ir” žurnāliste Indra Sprance izsaukta uz policiju sniegt paskaidrojumus par šo rakstu. Šī ir jau otrā reize piecu mēnešu laikā, kad žurnālistei jāsniedz paskaidrojumi Valsts policijā par “Ir” rakstiem, kas skar maksātnespējas administratoru Sprūdu.

Resoriskā pārbaude 23.martā sākta Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļā un tās veicēji neatklāj, kas pieprasījis to ierosināt. Pārbaudes ietvaros policija 5.aprīlī prasīja “Ir” žurnālistei atklāt avotus, kas snieguši informāciju rakstam “Tiesas lēmums atcelt Sprūdu no “Dzimtās sētas” administrēšanas, visticamāk, saistīts ar likumpārkāpumu”.

Tiesa 9.martā atcēla Sprūdu no uzņēmuma “Dzimtā sēta” administratora amata, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas (MA) pieteikumu. Pēc Sprūda prasības lieta tika izskatīta slēgtā sēdē, tāpēc sīkākas ziņas par pārkāpumiem, kas bijuši atcelšanas pamatā, netika izpaustas. Taču “Ir” 15. martā publicēja rakstu, kurā cita starpā noskaidroja, ka Sprūds savai aizstāvībai bija aicinājis tiesā liecināt bijušo MA vadītāju Ervīnu Ābeli.

Lai gan Ābele intervijā “Ir” pats apstiprināja liecināšanas faktu, policija pārbaudes ietvaros centās izdibināt, no kādiem avotiem žurnāliste par šo liecību uzzinājusi.

Sprance atteicās atklāt avotus, norādot, ka avotu aizsardzība ir ļoti būtisks žurnālistu darba princips, ko aizsargā kā Latvijas likumi, tā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, nodrošinot preses iespējas informēt sabiedrību un īstenot būtisko “sargsuņa lomu” demokrātijā. Preses likums pieprasa redakcijai saglabāt avota noslēpumu: “Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša”. To atklāt var uzdot tikai tiesa.

“Izskatās, ka bezjēdzīgi iesniegumi policijai palīdz maksātnespējas administratoram Sprūdam aizmirst neveiksmes tiesās. Iesaku atrast citus vēstuļu draugus,” situāciju komentē žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele. “Savukārt policijai būtu nopietni jāizvērtē, cik daudz valsts resursu ir pamatoti tērēt šādās pārbaudēs, jo to vienīgā jēga ir padziļināta izpratne par žurnālistu avotu aizsardzību, ko “Ir” sniedz policijas darbiniekiem. Policija varētu atrast efektīvāku veidu, kā izglītoties bez Sprūda kunga starpniecības,” uzskata Ločmele.

Šī nav pirmā reize, kad likumsargi iztaujā “Ir” žurnālisti Indru Spranci par avotiem, kas snieguši informāciju rakstiem.

Šā gada 13.februārī žurnālistei bija jāierodas Drošības policijā sniegt liecības par interviju, kurā bijušais KNAB darbinieks Juris Jurašs atklāja, ka viņam piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā saistībā ar kukuļošanas krimināllietu pret “Latvijas Dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski.

Savukārt pērn 30.novembrī Sprance bija izsaukta sniegt paskaidrojumus Valsts policijas Iekšējās drošības birojā, kas pēc Sprūda iesnieguma pārbaudīja slepenas izmeklēšanas informācijas noplūšanu. Žurnāliste tika izvaicāta par avotiem, kas snieguši informāciju pērn maijā publicētajam “Ir” rakstam par Valsts policijā iestrēgušu kriminālizmeklēšanu saistībā ar iespējamu krāpšanu Sprūda administrētajā uzņēmumā “Dzimtā sēta”.

Jāatgādina, ka šā gada februārī ar Sprūda zaudējumu noslēdzās četrus gadus ilga tiesvedība, kurā maksātnespējas administrators pret “Ir” žurnālisti Spranci un žurnāla izdevniecību bija vērsis civilprasību par goda un cieņas aizskārumu 2012.gada publikācijā “Maksātnespējas ķēķis”.

Šīs civillietas ietvaros 2014.gadā uz vairākiem mēnešiem tika apķīlāti “Ir” izdevēja aktīvi – tiesa to noteica kā nodrošinājumu Sprūda prasībai par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Bezprecedenta vēršanās pret neatkarīgu mediju izsauca plašu rezonansi un Saeima grozīja likumu, turpmāk aizliedzot šādu prasības nodrošinājumu morālā kaitējuma lietās.