Benitess atzinis, ka nepietiekamā Baltijas valstu savstarpējā sadarbība ir “viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē nostiprināt Baltijas valstu drošību, un viena no vismazāk attaisnojamām alianses vājībām”.
Baltijas valstis nepietiekami izmanto savstarpējās sadarbības iespējas, lai savaldītu agresijas draudus reģionā, uzskata Vašingtonas domnīcas “Atlantic Council” (“Atlantijas padome”) vecākais analītiķis Horhe Benitess, ziņo aģentūra LETA.
“Baltijas valstis palielina savus aizsardzības izdevumus pat vairāk, nekā iepriekš plānots, un tas ir labi,” viņš sacījis intervijā interneta izdevumam “Bernardinai.lt”.
“Taču izdevumu palielināšana vien nenes tādu labumu, kādu šīs valstis varētu gūti. Bieži dzirdam, ka Baltijas valstis izsaka vēlmi, lai sabiedrotie vairāk iesaistās reģiona drošības garantēšanā, taču pašas tās neizrāda iniciatīvu ciešāk sadarboties un savā starpā koordinēt savu darbību.”
“Manuprāt, (..), ja Baltijas valstis grib paātrināt lēmumu pieņemšanu NATO iekšienē, tās varētu nodot daļu no saviem ātrās reaģēšanas spēkiem NATO Eiropas spēku augstākā komandiera kontrolē un ļaut viņam šos spēkus trenēt un dislocēt. Tas būtu labs paraugs visai aliansei, kā iespējams paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu un karavīru pārvietošanos alianses iekšienē. Katrai NATO valstij jāspēj dislocēt savus spēkus citās alianses valstīs, parādot, ka Vašingtonas līguma piektais pants paredz kolektīvas saistības,” spriedis eksperts.
Benitess atzinis, ka nepietiekamā Baltijas valstu savstarpējā sadarbība ir “viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē nostiprināt Baltijas valstu drošību, un viena no vismazāk attaisnojamām alianses vājībām”.
“Aliansei ir grūti koordinēt nepieciešamo atbildes reakciju un pārliecināt citas dalībvalstis iesaistīties NATO pastiprinātās klātbūtnes [Enhanced Forward Presence] programmas spēku dislocēšanā, jo pastāv dažāda izpratne par apdraudējumiem. Starp Baltijas valstīm šādu atšķirību gandrīz nav, to izpratne par apdraudējumiem ir diezgan līdzīga, taču tas netiek izmantots, lai rādītu nepieciešamo savstarpējas sadarbības paraugu,” norādījis Benitess. “Domāju, ka Baltijas valstis neizmanto savu militāro un politisko potenciālu, lai pastiprinātu apdraudējumu savaldīšanu reģionā.”
Pēc viņa teiktā, sabiedroto spēku izvietošana Baltijas valstīs un Polijā ir apsveicams solis, kam būtu jāapgrūtina Krievijas iespējas spert šai reģionā nevēlamus soļus, taču ar to vien nepietiek.
“Pirmām kārtām aliansei jānodrošina sabiedroto spēku klātbūtne visneaizsargātākajās NATO valstīs, un tai vajadzētu ietvert vairāk nekā četrus bataljonus. NATO pastiprinātās klātbūtnes programmai būtu jānotiek plašākā apmērā, dislocējot vairāk spēku un tos vēl vairāk nostiprinot, lai tie darbotos kā savaldīšanas līdzeklis,” izteicies analītiķis.
Jautāts, vai alianses problēma varētu būt nepietiekams potenciāls Baltijas jūras reģionā, īpaši attiecībā uz tā dēvētajiem piekļuves ierobežošanas un reģiona bloķēšanas līdzekļiem, ko Krievija šeit dislocējusi, viņš atbildējis drīzāk noliedzoši.
“Nedomāju, ka tā ir nepietiekama potenciāla problēma. Tas ir militārs izaicinājums, un ģeogrāfiskā situācija ir daļa no šā izaicinājuma. Gan Krievijas spēku dislocēšana, gan to militārās tehnikas modernizēšana ir izaicinājums aliansei, taču tai ir pietiekams potenciāls, lai tiktu ar to galā. Daudz svarīgāk ir tas, ka esošais NATO potenciāls netiek pilnībā izmantots un tikai daļa no tā ir dislocēta, lai atvairītu Krievijas radītos apdraudējumus,” sacījis Benitess.
“Krievijas apdraudējums nenozīmē, ka tā ir pārāka par NATO. Pat runājot par tā dēvētajiem piekļuves ierobežošanas un reģiona bloķēšanas līdzekļiem, Krievija nav pārāka par NATO valstīm. Krievijas potenciāls ir šķērslis aliansei, un es nedomāju, ka NATO šobrīd ir labi sagatavojusies pārvarēt šos šķēršļus, ar kuriem Maskava cenšas palielināt reģiona valstu ievainojamību,” viņš atzinis.
Lūgts novērtēt NATO iespējas gan no lēmumu pieņemšanas operativitātes, gan militārā potenciāla viedokļa, eksperts atbildējis, ka militārā ziņā alianse neapšaubāmi ir pārāka par Krieviju, tomēr reaģēšanas ātrums gan attiecībā uz bruņoto spēku dislocēšanu, gan lēmumu pieņemšanas procesu, īpaši politiskajā līmenī, nav pietiekams.
“Aliansei būtu jācenšas paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, no kura atkarīgas NATO spējas reaģēt un dislocēt esošos spēkus. NATO arī agrāk ir saskārusies ar šo problēmu, bet spējusi panākt politiskus kompromisus,” izteicies Benitess.
Jautāts par NATO Eiropas dalībvalstu ieguldījumu reģiona drošībā, viņš uzsvēris, ka tām jāpalielina aizsardzības finansējums, jāstiprina savaldīšanas līdzekļi un jāsamazina atkarība no Amerikas kā savas galvenās drošības garantes. “NATO valstīm Eiropā jāparāda cieša apņemšanās ievērot alianses līguma piekto pantu. Svarīgi paturēt prātā, ka iesaiste reģiona drošības uzturēšanā būtu jāveic nevis nacionālajā, bet NATO līmenī, proti, apņēmībai gādāt par NATO valstu drošību būtu jāatspoguļo kolektīvās aizsardzības ideja,” uzsvēris analītiķis.
Viņš pievērsis uzmanību, ka no četrām valstīm, kas vada NATO starptautisko bataljonu veidošanu Baltijas valstīs un Polijā, divas pārstāv Ziemeļameriku un trīs faktiski nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Kā ziņots, pērnvasar NATO Varšavas samitā tika nolemts dislocēt katrā Baltijas valstī un Polijā pa bataljona lieluma kaujas vienībai, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos. Latvijā bataljona vadību uzņēmusies Kanāda, Lietuvā — Vācija, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.
“Tas nav labs rādītājs attiecībā uz NATO Eiropas dalībvalstu pārstāvību un liecina par nepietiekamu apņēmību garantēt Eiropas drošību. ASV finansējums Eiropas iedrošināšanas iniciatīvai [European Reassurance Initiative] nedrīkstētu būt vienpusējs. (..) Jāpanāk, lai NATO valstu iesaistīšanās Baltijas valstu drošības garantēšanā būtu proporcionāla. Svarīgi arī saglabāt ASV saistības pret Eiropas drošību un parādīt jaunajai administrācijai un Kongresam, ka Eiropa iesaistās savas drošības garantēšanā,” uzsvēris Benitess.
Atzīdams, ka ASV prezidenta Donalda Trampa retorika ļauj prognozēt pārmaiņas Vašingtonas attiecībās ar Maskavu, eksperts uzsvēris, ka jaunā administrācija ļoti rūpīgi izvērtēs iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas uzsākto Eiropas Iedrošināšanas iniciatīvu, tādēļ NATO valstīm Eiropā jācenšas paveikt pēc iespējas vairāk, uzrādot skaidrus apliecinājumus aizsardzības finansējuma palielināšanai, iekams Trampa administrācija sāks pieņemt lēmumus Eiropas aizsardzības finansēšanas jautājumā.
Komentāri (100)
Es 02.02.2017. 09.51
Z.A. Meierovics mēgināja veidot Baltijas antanti. Nesanāca. Skaldi un valdi politiku Baltijas telpā lietoja jau krustneši. Sanāca. staļinam sanāca – pa vienam sauca uz kremli un lika bāzu līgumus parakstīt vai pieņemt ultimātu par karaspēka ievešanu. Atsevišķi mēs esam tādas lielpilsētas izmēra (iedīvotāju skaitā) valstiņas, bet kopā esam pielīdzināmi somiem vai norvēģiem.
62
robotron > Es 02.02.2017. 12.48
Valdis
Skaldi un valdi politiku Baltijas telpā lietoja jau krustneši.
Kā nu nē, atceros, kā Vienotības tikumiskie priekšteči, to sociāli, intelektuāli un ideoloģiski tuvie, LC, uz Igaunijas un Lietuvas robežas sabūvēja varenus muitas punktus, bet uz Krievijas un Baltkrievijas robežām muitnieki un robežsargi bija spiesti mitināties vagoniņos. Neizmirsīsim arī čekas mērgļu: VVF un Zatļera, seperātās sarunas ar ienaidnieku.
0
robotron > Es 02.02.2017. 14.18
gotinjteevs
Redzi, tava nelaime, ka visas tavas vēstures zināšanas ir aprobežotas tikai ar tām, ko tu saņēmi no savas mammas draudziņiem, krievu praporiem, bet tie savukārt no saviem poļitrukiem.
Resnais alkašs, kara kurinātājs, Čerčils, bez kura līdzdalības Rūzveltam nebūtu izdevies piespiest amerikāņus vergot un iet bojā suņa nāvē, lai Staļins dabūtu pusi Eiropas, tagad kopā ar abiem pārējiem noziedzniekiem pret cilvēci, cepinās ellē.
“vispār stulbeņi Krievijā nekad nav vaildījuši. Noziedznieki – jā. Stulbeņi – nekad.”
Tā aptaisīties, kā absolūtam krievam ar saaugušiem kāju pirkstiem un nokaltušo roku, Staļinam, kura rīcībā bija vairāk tanku, lielgabalu, lidmašīnu un lielgabalgaļas, kā visām pārējām pasaules valstīm kopā, 1941. gada 22. jūnijā, bija īpaši gudram jābūt.
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 13.12
klausos – ORIGO tikšot izliktas latviešu spēka zīmes un es atkal spriežu
kāds baigi labi pelnīs ar šiem sūda , neko neizsakošajiem papes gabaliem , kamēr mēs būtu pelnījuši bezmaksas lekciju ciklu par mūsu aizvēsturi, par mūsu mitoloģiju, literatūras vēsturi . vēsturi … tā vietā – papīra zīmes …
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 13.14
Kāpēc? Tāpēc, ka ar tādu spēku samēru kā PSRS pret Baltiju nekas cits nevarēja iznākt. Tēmu var iešūt vākos un nodot arhīvā.
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 13.02
Valdi – mans ideāls ir spartieša Leonīda vienība – kur katrs vīrs – katrs spartieties – kopā 300 vīri , divas dienas cīnījās un noturēja Termopilu pāreju pret 100 000 vai pat vēl lielākiem spēkiem.
Visā cilvēces vēsturē nav izcilāka parauga Dzimtenes mīlestībai , vīrišķībai uzticībai. Saules mūžs ir tikai pašai Saulei , viss cits nāk u aiziet … arī tautas bet – aiziet var dažādi var arī tā – ar paceltu galvu , nevis lienot uz vēdera
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 13.23
Nē Valdi, nesāc mani uztraukt!
Termopilās mira 300 vīri – necenties man iestāsīt, ka šo 300 vīru nāve bija apdraudējums spartiešu tautas pastāvēšanai. Viņiem ja ne visiem, tad daudziem palika ģimenes ar bērniem, kurus viņi izglāba.
Mana svēta pārliecība ir, ka pretojoties Staļina iebrukumam militāri – mēs nebūtu uzvarējuši, bet !!! – mūsu upuri visticamāk būtu mazāki kā tie ir tagad. Un sākot jau ar tautas pašapziņu.
Studēju kopā ar diviem somu puišiem – vari iedomāties – bārā – tusiņā – pie viena no viņiem nāca klāt cilvēki un teica – oo somi, o jūs tādi varoņi , o mēs jūs apskaužam , tādi varoņi. Tas soms man saka, baigi dīvaini tādus vārdus dzirdēt, jo mēs jau tikai aizstāvējā savu Dzimteni, ko katra tauta darītu. Gribēju sākt stāstīt mūsu stāstu, bet noklusēju – tas būtu kā kādu kroplību vai kaiti celt gaismā un ar to lielīties.
Tā kā – nē – es tev nepiekrītu – ka spartieši upurējās , lai izrādītos , vai ka viņu upuri bija lieki, vai dārgi – nē – viņu rīcība bija mans ideāls – jūtjūbī ir filma – kā viņi vakarā pirms nākošās dienas kaujas sakopjas – ķemmēas, eļļojas, tīrās miesā un garā, jo zin, ka mirs – šodienas pasaulē – pavērtējot , kas notiek pie mums – tas škiet neticami , tā ir kā pasaka , bet nu redz tā bija īstenība
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 15.38
Valdi nē un diskusija ir slēgta.
Manā vērtējumā Tavi attaisnojumi un visi, kuri tiem piekrīt – ir gļēvi un nepieņemami.
Mums bija iespēja cīnīties zem savas – Latvijas valsts karogiem , to iespēju mēs palaidām garām – cīnījāmies zem nacistu un čekistu karogiem , pat viens pret otru – mūžīgs kauns un negods
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 12.50
Valdi – perfekti saprotu Tavas emocijas, kad man Lietuvā lietuvieši teica, ka valdījuši Latvijā – maN spuras bija gaisā un valoda sāka raustīties, no dusmām un aizvainoja paliku pelēka sejā, un tomēr – saņem drosmi un skaties acīs patiesībai – Lietuvas lielvalsts pastāvēja pirms ūnijas ar Poliju!!!
par litviniem pat negribu sākt diskusiju
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 13.10
nē Valdi , mizlu traģisms slēpjas tajā , ka par Liteni – par Latvijas armijas apmācības nometnes vietu, kur padkrievi rīkojās nežēlīgāk par jebkuru zvēru – izdurot acis utt. – ka par to vispār netiek runāts – TAS VISPĀR IR NOKLUSĒTS – tabu –
Bija tā filma par Ulmani – ak, ka cieta nabadziņš – bet kā bija tiem, kuri cieta pa īstam ? Cik armijniekus nosūtīja vergu darbā?
Mēs par to nerunājam – smilkstam un laizamies tikai par ciešanām, bet ne par cēloņiem
Man nevajag detaļas kā manu tautu mocīja – man vajag atbildi uz jautājumu – KĀPĒC
NA uz valsts simtgadi tērēs 60 milj – par spīti mirstošiem bērniem nu jau jāsaka, gandrīz ikdienā – vai lekcijām , diskusijām, tv un radio pārraidēm ir kaut eirocents atvelēts, jeeb viss tomēr aizies naciķu urrā patriotismam ?
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 13.53
nē un nē un velreiz nē !
viss!
Protams, ka es apzinoss, ka man ir loti viegli tā runāt , jo esmu sieviete, man nav jākaro, viena lieta sludināt, otra lieta stāvēt uzvilkta automāta priekšā un tomēr –
varēja un vajadzēja cīnīties
0
robotron > Es 02.02.2017. 13.30
gotinjteevs
Bija vajadzīga nevis Baltijas, bet Eiropas antante – ar noteikumum ka Hitlers nenāk pie varas.
Ja Hitlers nebūtu nācis pie varas, staļina aziāti – cilvēkēdāji vēl četrdesmito gadu sākumā būtu dirsuši no Eifeļa torņa uz parīziešu galvām, izlakuši Porto vīna pagrabus un salauzuši Vestminteras abatijas solus un iemērkuši līdz pleciem savas rokas eiropiešu asinīs. Eiropas tautu šodien nebūtu, visu teritoriju apdzīvotu vien noskrandusi izbadējusies tumsonīga krievvalodīga bidlomasa. Arī, žīdu, Staļina noziegumu līdzdalībnieku nebūtu, tie būtu iznīcināti paši pirmie.
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 12.30
Valdi, Tu pats ievēro, ka raksti pasīvā – ciešamā kārtā – jau krustneši veidoja politiku … bet Valdi, būsi taču dzirdējis, ka leiši par spīti šai politikai prata apvienoties, prata izveidot vienu no lielākajām impērijā Viduseiropā
Kāpēc leiši jā un mēs nē un par mūsu nē atkal kāds cits atbildīgs?
Kas tādā gadījumā ir mainījies kopš krustnešu laikiem?
Nejauši uzgāju SUBBOTA žurnāla pielikumu par Rīgas vēsturi. Tas ir vājprāts, ko es tur lasu, kā mūsu – Latvijas un latviešu vēsture tiek kropļota. Bet atkal – vai viss, ko mēs spējam ir tikai taisnoties un vaimanāt un neko nedarīt?
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 14.02
Ja nacistiem un viņu advokātiem izdotos sarīdīt tiesnešus savā starpā, tad tribunāla nebūtu, bet būtu savstarpēja mētāšanās ar apvainojumiem un nacisms paliktu netiesāts. Kā pēc tam veiktos ar Vācijas denacifikāciju?
0
Es > Es 02.02.2017. 14.20
gotinjteevs
Iecēla Adolfu Šiklgrūberu Pauls von Hindenburgs, nevis vācieši… Vācieši tikai nobalsoja 37% par NSDAP te saite uz vēlēšanu rezultātiem https://en.wikipedia.org/wiki/German_federal_election,_November_1932
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 15.32
Maziņš komentāriņš ne par tēmu. Ja pasaulē ir tāda visvarena cionistu kustība, kāpec izraēliešiem vajadzēja gaidīt savu valsti līdz 1948. gadam, bet pēc 1948. gada regulāri karot?
0
Es > Es 02.02.2017. 15.55
gotinjteev
Es tikai citēju Z.A. Meierovica plānus. Te būs vairāk par Baltijas antanti https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltijas_Antante
Tu uz jautājumu raugies kā militārais taktiķis, kur tev ko aiztaisīs ciet, kur nogriezīs, bet tāda antantei būtu politiski militāra nozīme. Cik lieli ir ekonomiskieresursi, cik militārie. Ja uzbrūks Somijai, bet triecinu dod Baltijas valstis un Polija PSRS, tad nez vai ir vērts sākt Ziemas karu… Nu, apmēram tādās dimensijās…
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 15.55
Valdis
Šiklgrūbers tika ielobēts amatā. ja tas nenotiktu, vēl pāris gadi un NSDAP iesēstos mūžīgajā opozīcjā un tur arī paliktu, bet Šiklgrūberu atcerētos pāris vācu politologu un vēl kāda Minhenes krogu apmeklētāja mazdēls pārstāstītu sava vectēva teikto, ka viens tāds nenoticis politiķis ar mazām ūsiņām krogos uzstājies.
0
Es > Es 02.02.2017. 15.57
gotinjteev,
Vai tev ir bijis jāzvēr par zābakiem? Man tādas lietas zvērestos nav nācies lasīt…
Un ar Schicklegueber’u es tikai pielaboju tavas neprecizitātes… Nu, nedusmo uz mani par šadu faktu pedanta gājienu, lūdzu!
0
Es > Es 02.02.2017. 14.24
gotinjteev
Vai tas stāsts par kara plāniem nāk no V.Suvorova Ledlauzis?
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 16.00
Tajā zvērestā, ko mēs devām, bija frāze ”nežēlot pat dzīvību…”
0
Es > Es 02.02.2017. 16.05
gotinjteev
Kad pasaules kārtība sāka sabrukt, tad tieši šadas savienības varēja būt glābiņš. Kā zinām no vēstures, tad starpkaru LV mēģināja rast drošibas garantiju absolūtajā neitralitātē, kuru deklarēja Tautu savienībā. Sabrūkot Tautu savienībai un PSRS vienojoties ar Vāciju, visas neitralitātes bija kaķim zem astes… Un nekādu sabiedroto Baltijas valstīm nebija…
0
robotron > Es 02.02.2017. 13.58
gotinjteevs
Staļina aziāti savukārt attaisnoja savu agresiju ar cīņu pret hitlerismu.
Kad krievi sāka gatavot lielo karu (otrā dienā pēc Pilsoņu kara beigām) un ASV cionisti to investēt, sākot ar fiziskā un morālā kropļa, Rūzvelta nākšanu pie varas, nekāda Hitlera vēl nebija. Arī pats Hitlers tika pie varas, tikai tāpēc, ka Staļins savam pakalpiņam, Tēlmanam, lika atbalstīt NSDAP, bet ne sociāldemokrātus.
Neviens krievs uz planētas nevar attaisnot krievu pasaules pret cilvēci pastrādātās zvērības un savu eksisteni, ne ar ko.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 18.54
Valdis
Tas par amerikāņu lomu ir vecs kašķis ar robotronu. It kā viss būtu skaidrs, bet vēl nav nodots arhīvā.
0
Es > Es 02.02.2017. 18.45
gotinjteev
Kas ar tiem amerikāņiem? Es taču par viņiem neko… Bet Čerčils, uzzinājis, ka Japāņi uzbrukuši Pērļu ostai, esot sacījis – Viss! Tagad varu gulēt mierīgi.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 16.01
Neprecizitātes vajag labot, no tā diskusijas kvalitāte uzlabojas, Ja ieraudzīsi vēl kādu neprecizitāti, saki.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 18.02
Variants – ordas iekodās pārāk lielā kumosā un nevarēja visu norīt, tāpēc daļu atstāja. Izveidot impēriju no Korejas līdz Donavai jau ir sarežģīti, bet saturēt kopā vēl sarežģītāk.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 17.15
Nebija vieglāk savākt spēkus no pusEiropas un vienreiz kārtīgi iedot tatāriem pa ķiveri, lai nelien, kur nevajag?
0
Es > Es 02.02.2017. 17.09
gotinjteev
Vēsture rāda, ka tādas reģionālas alianses ir gana labi darbojušās. Kaut vai Skaisles minētā personālūnija starp Poliju un Lietuvu. Skat, tātāru-mongoļu karaspēku apturēja.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 17.06
Reģionāla rakstura savienības brūkošā pasaulē ir pārāk mazas. Labākajā gadījumā šo savienību nepārplēsīs viena mēneša laikā, bet ķidās trīs gadus, toties ar kaifu.
0
Es > Es 02.02.2017. 16.18
Skaisle
Es vēreiz paŗlasīju Tevis rakstīto un aizdomājos – Vai man ir kauns un negods, ka vectēvi ir bijuši spiesti karot svešās armijās, zvērot uzticību līderiem, kuri neko labu manai tautai un valstij nevēlēja? Un, zini, man nav kauns! Ne jau viņi, vectēvi, varēja lemt, kurā pusē karot. Un reizēm, pat bezcerīgās situācijās, viņi dibināja Latvijas Nacionālo padomi, vai kļuva par kureliešiem, vai gāja mežos… Par ko man kaunēties? Par vēstures gaitu, kas iznīcināja izvēles iespējas? Nu, norvēģiem bija Kvislings, frančiem Višī, “Salaši horvātiem…
0
Es > Es 02.02.2017. 17.27
gotinjteev
Pus Eiropas savāca tautu kaujā pie Lipcigas pret Napoleonu… Lai apturētu ordas, pietika ar vienu reģionālu aliansi.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 13.13
VVZ cik to persiešu pa īstam bija, neviens viņus nav skaitījis. Varbūt 100 000, bet varbūt tikai 10 000. Katrā ziņā pēc zaudējuma pie Platejas, ko 100 000 vīru armija pat nejustu, persieši aizgāja no Grieķijas.
Irāņiem varbūt ir saglabājušies kādi pieraksti. Var pameklēt ”Rome – Total War” forumos, tur Irānas vēsture ir skatīta nopietni.
Termopilas ir klasiska shēma ”uzbrukums nocietinātai pozīcijai” – iebada ar pieri, nesanāk, pozīcija tiek apieta. Ir redzētas rekonstrukcijas, kur uzbrukums jau sākotnēji iet divos virzienos un pēc otra ceļa ieņemšanas nav jēgas turēties pārejā. Un vispār, kas atliek zaudējušajai pusei kā tikai varoņstāsti?
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 12.52
http://old.subbota.com/2010/12/01/lu009.html?r=2&
Великая обида Петра Первого
01.12.2010 – № 48
В Доме Москвы состоялась презентация новой книги историка Игоря Гусева «Петр Великий и Рига».
Автор: Евгений ОРЛОВ.
0
Es > Es 02.02.2017. 13.42
gotinjteevs
Glivices un Mainilas incidenti, casus belli visādiem diktatoriem, kurus paši sarīko.
0
Skaisle > Es 02.02.2017. 12.32
Melānijas hronikā – mani visu laiku tracināja un manas asaras slāpēja šie latvieši – šīs sievietes kā tādas upuraitas ar bērniem kā tādiem upurjēŗiem
es tam pretojos kaut kādā gēnu līmenī – aut kādā asinsrites līmenī
bet Tu atkal – mūs tā un mūs šitā, bet ko MĒS ?
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 18.04
Par amerikāņiem – ne jau Čērčils viņus piespieda iestāties karā, bet japāņu uzbrukums Havaju salām un Filipīnām. Un ne jau Čērčils piespieda Hitleru uzbrukt Polijai.
0
Es > Es 02.02.2017. 12.48
Skaisle
Jautājums par mazas tautas izdzīvošanas stratēģiju – pakļaušanās, lai saglabātu dzīvo spēku, vai cīņa līdz brīvībai ir neskaitāmu mākslas darbu tēma un vēstures lielais jautājums. Vai Tu vari izsvērt šo dilemu – Kā ir labāk: Cīnities un krist līdz pēdējam vīram, vai pakļauties, pielāgoties un izdzīvot nākotnes iespējamai brīvībai? Nu, kā ir labāk?
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 15.52
Bija iespēja zaudēt gan valsti, gan tautu. Karavīrs ir devis zvērestu nomirt ar zābakiem kājās un cīnīties pat tur, kur teorētiski nemaz nav vērts sākt. Civilie tādu zvērestu nav devuši.
0
Es > Es 02.02.2017. 12.59
Skaisle
https://lv.wikipedia.org/wiki/Lietuvas_lielk%C5%86aziste Lielā Lietuva… Zini, kas ir visjocīgākais, visas pierobežas ciltis – kurši, zemgaļi un sēļi ir asimilējušās teritoriāli vienā vai otrā tautā un šī brīža robeža ir Livonijas un Lietuvas dižkunigaitijas robeža ar nelielām izmaiņām. Ja nebūtu krustnešu un Mindauga, tad robeža starp lielo Lietuvu un Igauniju, būtu Daugavas (Veina) upe. Mēs – latvieši esam Livonijas laikmeta rezutltāts…
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 13.08
Bija vajadzīga nevis Baltijas, bet Eiropas antante – ar noteikumum ka Hitlers nenāk pie varas. 1940. gadā pat Baltijas antantei nekas nevarēja iznākt, jo pirmklasniekam, kuram uzbrūk profesionāls bokseris, nebūs labāk no divu klasesbiedru palīdzības. Neviens nav aizliedzis pretiniekam izpildīt to plānu, ko PSRS arī izpildīja – demonstrācijas pret Latviju un Igauniju un galvenais trieciens Lietuvai, pēc tam Latvijai. Līdzīgi rīkojās arī vācu armiju grupa ”Ziemeļi” 1941. gadā. Ja Baltijas valstis 1941, gadā vēl būtu neatkarīgas, vācieši tās sistu pa vienai un iespējams, ka Staļins vēl palīdzētu.
No somiem mēs atšķīrāmies ar to, ka bijām interesanti gan PSRS, gan Vācijai. Mannerheimam nevajadzēja baidīties no vācu tanku uzbrukuma Helsinkiem, kamēr viņa vīri cenšas noturēt Viborgu. Mūs var salīdzināt ar Poliju – vidū starp divām spēcīgākajām Eiropas armijām.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 15.58
Ja Eiropā ir mierīgi, bet somi ieeļļojuši plintes un neguļ, tad Staļins būtu gatavs kaut vai somu tautas tērpā ”Ievas polku” (Ievan polkka) lekt. Un gaidīt nemierīgākus laikus. Tikko Eiropa un pasaule sāka šķobīties, nekādas vietējās antantes vairs neko nevarēja izdarīt.
0
Es > Es 02.02.2017. 13.15
Skaisle
Atbilde uz Tavu jautājumu – KAPĒC? ir vēsturē. Teritoriālā ekspansija, cīņa par resursiem un tirdzniecības ceļiem, nacisms / šovinisms…
0
robotron > Es 02.02.2017. 22.34
Valdis
Lai apturētu ordas, pietika ar vienu reģionālu aliansi.
Vēl WWI laikā apvienotais Eiropas karaspēks varēja pēdējo Ordas karavīru noslīcināt Japāņu jūrā, un atgriežoties mājās pa ceļam aplekt visas Matrjonnas, Parašas, Jegvdokijas un Vasiļinas, bet nē, britiem un frančiem par visu varu bija jākaro pret Vāciju. Kopā ar absolūto ļaunumu būtu izbeigti arī draudi civilizācijai.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 13.18
Par to, kā putinieši kropļo vēsturi, jau paši krievi smejas. Paskatieties uz 9. maija plakātiem – uz Krievijas karoga fona vācietis ar granātu; vācieši pozē pie sašauta krievu tanka; vācu mehanizētā kolonna pārgājienā; un tas viss saucas NAŠA PODEBA – ņemot vērā, ka krievu e var lasīt arī kā ”jo”, sanāk jēlības :D
0
Es > Es 02.02.2017. 13.59
Skaisle
Varēja, bet nevajadzēja cīnīties! Bet arī tādā veidā padoties nevajadzēja! Paldies dievam, ka vismaz uz krievu pieprasīto karaspēka sagaidīšanu uz robežām atbildēja, ka nekādus pārstāvjus nesūtīs… Bet, lai runātu par stāvēšanu ieroča tēmējumā, vari paskatīties “Glābjot ierindienu Raienu” Vai “Ivodzimu” un ielūkoties karojušo valstu dzimumu sadalījumā pirms un pēc kara. Pēckara meitenēm vīru dabūt bija sarežģīti, jo puiku kauliņi vienkārši jau baloja kaut kur…
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 14.23
Redzi, tava nelaime ir tā, ka tu strīdies nevis ar oponentu par to, ko viņš ir teicis, bet ar sevi par savām iedomām. Tajos PSRS laikos, ko mēs esam redzējuši, nerunāja pat par operācijas ”Negaiss” gatavošanas faktu, bet par detaļām ne tik. Arī tagad ir tikai minējumi, kā būtu izskatījusies šī operācija.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 14.07
Kad vispār beidzās Krievijas pilsoņu karš? Tālie Austrumi turpināja vārīties līdz pat 1925. gadam, bet par zaļo kustību atsevišķs stāsts.
Otrā dienā pēc ”pilsoņu kara beigām” – pieņemsim, miera ar Poliju vai Krimas ieņemšanas – vēl nevarēja neko gatavot un vispār ”nākamais lielais karš” nenotika pēc viena liela plāna. Katra puse jau kara gaitā mainīja plānus pēc vajadzības.
Kaut kādu ”lielo karagājienu” būtu varējuši sākt gatavot 1940. gadā pēc tam, kad sabruka Francija. Atšķirībā no Hitlera, Staļins nebija galīgi stulbs un vispār stulbeņi Krievijā nekad nav vaildījuši. Noziedznieki – jā. Stulbeņi – nekad.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 14.12
Hitlers tika pie varas tāpēc, ka viņu iecēla vācieši. Neviens Staļins nedabūtu Hitleru amatā pret vāciešu gribu. Varētu pat būt, ka Hitlera nākšana pie varas bija pārsteigums.
PSRS plāni Otrajam pasaules karam varētu izskatīties tā:
– 1939. un 1940. gadā tas, kas tika izpildīts un plānotā, bet izgāzusies Somijas okupācija,
– 1941. gads – krievu autoru apspriestā ”Operācija Negaiss”, kurai detalizēti plāni bija tikai līdz Varšavai, tāpat kā vācu plāns ”Barbarosa” bija izstrādāts tikai līdz Pleskavai, Smoļenskai un Kijevai,
– tālāko plānotu kara gaita atkarībā no apstākļiem,
– ”atbrīvošanas gājiens” varētu beigties jebkurā brīdī, ja Staļins paliktu viens pret visiem.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 14.28
Valdis
Suvorovs bija pirmais, kas sāka rakstīt par šo tēmu, bet vairs nav vienīgais. Par PSRS plāniem kara gadījumā ir rakstījuši gan Igors Buničs, gan Marks Soloņins un Arsens Martirosjans.
0
Es > Es 02.02.2017. 12.37
Skaisle
Ja runājam par Lietuvas polijas personālūniju, tad tas, ko tu sauc par leišiem ir ļitvini (Lietuvieši, baltkrievi, ukraiņi) ar pareizticību kā galveno un senslāvu valodu. Šajā ūnijā, kaut arī Jageloņu dinastija rullējas Poliju, lietuviešiem bija maza loma. Polija bija lielvalsts un ir arī šobrīd reģionāla lielvalsts.
Kopš krustnešu laikiem ir mainījies spēku samērs reģionā, jo jau krusnešu biznesa projekts – Livonijas konfederācija – sabruka tā laika spēku izmaiņu dēļ.
Vai vari ielikt saitu uz to subbotu? Jāpalasa, kas tur par sviestu.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 13.20
Vienīgā jēga no Leonīda grupas darbībām bija segt pārējās armijas atkāpšanos, bet vispār arjergarda uzdevums nav nomirt – viņu uzdevums ir kavēt pretinieku, lai tas ”divu stundu gājienu ietu veselu dienu ” (c) Napoleons.
0
Es > Es 02.02.2017. 13.31
Skaisle
Diemžēl, Ostravā jau bija sagatavotas nometnes internētajiem baltiešu karavīriem… Vēsture nepazīst – ja būtu. Pretoties, jo īpaši, ja ne tikai pie Zilupes stāv krievu motorizētās vienības, bet arī pie Bauskas un Meitenes, bija bezcerīgi. Bet teikt runu, ka tas ir draudzīgs karaspēks un visi palieciet vietās un vēl parakstīt visus Višinska sagatavotos papīrus, tā bija cūcība un vistīrākais kolaboracionisms.
0
Es > Es 02.02.2017. 13.44
gotinjteevs
Par staļina rokaspuišu noziegumiem klusēja arī sabiedrotie. Klusēja, kā ūdeni mutē ieņēmuši pat Nirnbergas procesa laikā. Ieskaties pirmsprocesa vienošnās – par ko tik visu procesā nerunās….
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 15.49
Polijas un Somijas pievienošana antantei arī ir apšaubāms pasākums. Kara gadījumā somi nekā nevar palīdzēt pārējiem, jo atrodas aiz pretinieka flotes kontrolēta Somu līča. Pretiniekam nav aizliegts izstiept kampaņu uz diviem gadiem, kas dzīvē arī notika – 1939. gadā okupēja Poliju, bet 1940. gadā Baltiju. Somija tika atstāta desertam – ja operācija ”Negaiss” veiktos kā paredzēts vai vismaz nebūtu Minskas katla, tad padomju 10. mehanizētais korpuss ietu uz Helsinkiem. Tā kā pirmajā kara nedēļa padomju-vācu frontē sarkanarmija tika sakauta, spēki Somijas okupēšanai neatradās.
0
Es > Es 02.02.2017. 15.46
Skaisle
Labi! Slēdzam diskusiju un tavu vērtējumu es atbalstu, jo labāk šausmīgs gals nekā bezgalīgas šausmas.
0
Es > Es 02.02.2017. 13.07
Skaisle
Nu, subota taisa sviestu. Visas ierastās klišejas. Un smieklīgākais beigās – latvieši dziļi mīl Pēteri I. Nu kā tad! Sevišķi tie, kas atceras Murašova varoņdarbus no Alūksnes līdz Rīgai! Nu, ko padarīsi, imperiālisti dzen savu vilni un mēģinājumi oponēt viņiem ir pērļu kaisīšana cūku kūtī…
0
Es > Es 02.02.2017. 14.11
gotinjteev
Sers Vinstons ir sacījis – Ja hitlers iebruktu ellē, velns būtu man sabiedrotais. Hitlers iebruka staļina ellē un tiesātāji Nirnbergā “dzina vellnu ar Belcebullu. Saite uz Nirnbergas tiesas dokumetiem – https://en.wikipedia.org/wiki/Nuremberg_Charter
0
Es > Es 02.02.2017. 12.53
Skaisle
Vai zini, kur slēpjas tas milzu traģisms “Melānijas hronikām? Tajā, ka uzbrūkoša vara nevis cīnās ar tiem, kuri ir spējīgi pretoties, bet gan ar tiem, kuri pretoties nav spējīgi, tikai izmisīgi censties izdzīvot… Tas ir pierādījums krievu šovinisma un imperiālisma gļēvajam raksturam, ķerties pie sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem… Izsūtīt krimas tatārus, kalmikus, čečenus, besarābus, rietumukraiņus, baltiešus… Gļēvuļu vara, kas veic etniskās tīrīšanas.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 13.36
Staļina aziāti savukārt attaisnoja savu agresiju ar cīņu pret hitlerismu. Gan vieni, gan otri nacisti vienmēr stāstīja par otras puses noziegumiem, bet par saviem klusēja.
PSRS un Hitlera Vācija bija divi zābaki no viena pāra. Tikai vienam zābakam, kā jau pienākas, purngals bija nedaudz pa kreisi, bet otram nedaudz pa labi.
0
Es > Es 02.02.2017. 13.22
gotinjteev
Tā vis nesaki! Meierovics taču gribēja ANtanti no 5 valstīm PL,LT,LV,EE,FIN. Un tas jau būtu vērā liekams spēks.
0
Anonīms > Es 02.02.2017. 13.42
Otrādi. Upuru varētu būt vēl vairāk, ja kāds iedomātos par katru cenu turēt teritoriju pret diviem agresoriem, bet šī saruna varbūt pat nenotiktu. Kritušajiem varoņiem būtu grūti apspriest politiku un viņu nedzimušajiem bērniem arī.
Ko tur grieķi ar persiešiem nebija sadalījuši un kurš bija sliktais puisis, grūti pateikt. No otras puses skatoties, vainīgas bija grieķu pilsētas Egejas jūras austrumkrastā nu vispār atrī paši grieķi kolonizēja visu, kas bija slikti piesiets.
0
Es > Es 02.02.2017. 13.11
Skaisle
Termopilās starp 2 klintīm mirt kā vīram… Noteikti vieglāk, nekā izdzīvot Sibirijas nāves nometnēs. Bet 1991. gada latviešui nāca ne no tiem, kuri “krita pārejā”, bet no izdzīvotājiem. Un vai gan tās nav puņķina sapnis, novest mūs līdz tādām Termopilām un pēc tam savest šo zemi pilnu ar kolonistiem?
0
Edgars Avotiņš 02.02.2017. 13.30
Godīgi sakot – es ne visai saprotu, par ko rakstā ir runa.
Militāri Baltijas valstu NBS ļoti cieši sadarbojas – visas lielākās mācības notiek kopā. Neesmu speciālists – kā tur NATO štābos komandķēde notiek, bet … manuprāt bija presē ziņojums, ka tur 40 virsnieki no kuriem puse latvieši un otra puse no citām NATO valstīm.
Tas teksts, ka mums vajadzētu nodot spēkus ātrās reaģēšanas spēkos … vismaz iepriekšēja periodā mums tur bija – ja nemaldos tad kuģi vai ūdenslīdēji. Zemessardze piedalās ES kaujas grupā dežurā. Piedalāmiem NATO operācijās un ES operācijās ārvalstīs.
Un ir jau diezgan nopietns pamats, kāpēc patreiz nevaram lielākus spekus vest ārā no valsts, bet gan trenējamies šeit pat – tāpēc ka tieši šeit ir vājākā NATO vieta un tieši šeit arī jāatrodas mūsu spēkiem.
Pašā rakstā arī pretrunas – brīžiem, ka NATO ir pārāks par Krievijas teritorijas bloķēšanas spējām, bet tur par tālāk, ka šīs spējas ir šķērslis NATO.
Kam var piekrist, ka NATO valstu lēmumpieņemšanas laiks ir lielāks nekā vienam Austrumu Caram. Bet tāpēc Latvijā ir pieņemts likums, ka NBS drīkstēs uzsākt pretošanos negaidot politisku lēmumu.
6
Anonīms > Edgars Avotiņš 02.02.2017. 14.19
Tātad jāmaina procedūra. Politiskais lēmums jau miera laikā un karam sākoties atliek izpildīt. Neviens arī nav aizliedzis izvietot spēkus jau tagad un lai krievi kliedz par ”draudiem Maskavai un Pēterburgai”, ja ir vēlēšanās. Nauda, kas tiek iztērēta Kremļa trollingam, ir jānopelna :D
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 03.02.2017. 00.38
gotiņtēv – laba ideja – Tu varētu izmainīt Vācijas lēmumpieņemšanas sistēmu, es izmainīsu Lielbritānijā un Aldis lai izmaina Francijā …
(joks protams) Bet realitāte ir tāda kāda ir.
0
robotron > Edgars Avotiņš 02.02.2017. 23.27
Edgars Avotiņš
tāpēc ka tieši šeit ir vājākā NATO vieta
Ņemot vērā to, ka mūsu bruņoto spēku komandieris ir gatavots krievu kara skolā, par NATO vājāko vietu ir pārāk maigi teikts.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 03.02.2017. 01.02
Par to spēku izvietošanu jau tagad …
Cik saprotu, tad ir līgums par konvencionalajiem spēkiem Eiropā un vēl kaut kādas vienošanās pēc tam starp NATO un PSRS/Krieviju, kur Rietumeiropas valstis uzskata, ka ir apsolijušas Krievijai neizvietot “ievērojamus spēkus” pie Krievijas robežas. Pagājšgad dzirdēju vienu militārpersonu medijos skaidrojot, ka NATO uzskata, ka patreizējos apstākļos “ievērojami spēki” ir līdz vienai brigādei, jeb pa vienam batalionam katrā valstī.
Tā kā vieglie kājinieki katrai Baltijas valstij ir pašiem, tad šeit tiek izvietoti “smagie batalioni” – tanki un kājinieku kaujas mašīnas. Komplektā būs attiecīgā pretgaisa aizsardzība, kuras mums ar trūkst.
Bet – ja nebūs vēl tiešāki draudi no Krievijas, tad vairāk mums neizvietos pastāvīgi.
Godīgi – no militārā viedokļa tam arī nav lielas jēgas – svarīgāk nodrošināt pietiekamas rezerves Polijā, Vācijā, Lielbritānijā – tā lai krīzes gadījumā ir spēki, kas var steigšus doties “atvērt” Suvalku koridoru – tas ietvertu Kaļiņingradas grupējuma sakaušanu – savādāk NATO kuģi Baltijas jūrā nevar iebraukt, lidmašīnas virs Baltijas nevar lidot un palīgus pa sauszemi nevar atvest. Savukārt – ja Ādažos būs sakoncentrēti milzīgi NATO spēki, tas var radīt kārdinājumu ar vienu triecienu tos visus iznīcināt konflikta pirmajās minūtēs.
Es piekrītu līdzšinējai stratēģijai, ka jābūt decentralizētiem spēkiem – lai nevar iznīcināt. Tai skaitā pierobežā profesionālie spēki – Alūksne kājinieku skola un Latgales batalions – tāpēc ka tikai profesionālajiem var prasīt pastāvīgu gatavību. Savukārt Zemessargiem tomēr paiet laiks, kamēr savācas un izdala ieročus. Nu un rezervisti – tas tikai gadījumam, ja konflikts ievelkas – tiem reāli vajag dienas, kamēr viņus var mobilizēt.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 02.02.2017. 13.49
Cik saprotu, tad NATO ātrās reaģēšanas spēki mums tiktu sūtīti palīgā, ja NATO štābs Rīgā to prasīs, bet …
bet no NATO valstīm dabūt papildspēkus … tur daļā no valstīm būs vajadzīgs parlamenta lēmums un tad sāks lēnā garā gatavoties …
0
Anonīms > Edgars Avotiņš 02.02.2017. 13.38
Nekas netraucē lēmumu pieņemt jau iepriekš un vispār nevins prātīgs valdnieks nevienos laikos nav sēdējis bez gatavošanās un gaidījios, kad viņam uzbruks.
0
Es 02.02.2017. 11.06
Virsraksts gan ir amizants – Nevis agresoru savaldīt kopējiem spēkiem, bet gan draudus savaldīt. Nez, kā tas ir jāsaprot?
0