Pie Brīvības pieminekļa saka runas, Jēkaba laukumā pie Saeimas stāda kokus
Šodien svinīgo sarīkojumu pie Brīvības pieminekļa Rīgā par godu 25.gadadienai kopš valsts neatkarības faktiskās atjaunošanas apmeklēja pāris simti cilvēku, novēroja aģentūra LETA. Par godu svētkiem izlaista pastmarka, Jēkaba laukumā pie Saeimas iestādīja kokus.
Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās valsts augstākās amatpersonas un ārzemju viesi, kādreizējie Augstākās padomes deputāti. Sarīkojums pie Brīvības pieminekļa notika divās valodās – latviešu un angļu, nodrošinot tulkojumu. Bija iespēja vērot karavīru defilē. Pasākumu vēroja pārsimt interesentu, vairākums vecāka gadagājuma cilvēki, piestāja daudzas tūristu grupas.
Svētdien, 21.augustā, aprit 25 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un līdz ar to beidzās 1990.gada 4.maijā pieņemtajā deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” noteiktais pārejas periods valstiskās neatkarības atjaunošanā.
Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienas svinībās Saeimā notika 1991.gada 21.augusta vēsturiskajiem notikumiem veltītas pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana. Pastmarka izdota 200 000 eksemplāru tirāžā, uz tās attēlota 1991.gada 21.augustā iznākušā laikraksta “Diena” speciālizdevuma titullapa. Līdz ar pastmarku izdota speciāla aploksne 1500 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.
Doma baznīcā notika ekumeniskais dievkalpojums. Jēkaba laukumā pie Saeimas nama notika ošus un ceriņu stādīšana, kurā piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāji kopā ar bijušajiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pirms 25 gadiem pieņēma izšķirīgo lēmumu par Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanu.
Komentāri (24)
rinķī apkārt 22.08.2016. 07.59
Tas, ka valstiskās neatkarības atjaunošanu Latvijā svin pārsimts cilvēku, tas ir tās “kritikas”rezultāts, tā negatīvisma sekas no kuras pārtiek ļauži, kuri piepilda publiskās apziņas telpu. Viss slikti, viss pa galam, vieni vienīgi zagļi un laupītāji pār mums valda…utt
Vējonim taisnība, šāda gaudošana nevis stiprina demokrātiju un vārda brīvību, bet grauj valsti.
0
andrejs 22.08.2016. 12.20
Atminoties tos laikus, nāk prātā Godmaņa valdības klusēšana un nekā nedarīšana puča laikā, kad bija nepieciešams aicinājums uz nevardarbīgu pretošanos, ģenerālstreika uzsākšana un pārtikas piegāžu pārtraukšana krievu militāristiem, un cita reāla rīcība, lai parādītu mūsu apņemšanos aizstāvēt savu brīvību.
Smieklīgi bija arī tas, cik padevīgi un paklausīgi Godmaņa līdz zobiem bruņotā apsardze nodeva savus ieročus krievu militāristiem.
0
ierados 22.08.2016. 10.35
“… stiprina demokrātiju un vārda brīvību, bet grauj valsti”.
Vai tu arī zini kas ir valsts un kas ir demokrātija? Izskatās, ciferblate tev ir pareizā.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@rinķī apkārt > ierados 22.08.2016. 11.28
Vārda brīvība, tā tad arī demokrātija un demokrātiska valsts vispirms balstās uz katra šīs valsts pilsoņa atbildību par katru savu izteiktu vārd un rīcību, kura ir vērsta valsts, sabiedrības virzienā.
0
ierados > ierados 22.08.2016. 13.21
Tas ir tīrākais marksisms sajaukumā ar pareizticību. Bezperspektīvs virziens, tas jau pieredzēts ar t.s. “padomju sociālistisko demokrātisko valstu” būvniecību. Demokrātija un valsts nav odziņas no viena krūma nekad nav bijušas un nekad nebūs. Kurš saka, ka bija, ir un būs, ir vai nu nejēga, iebiedēts ar nāvi vai uzpirkts blēdis. Valsts un demokrātija nav nekas tāds, kas iecels visus saulītē. Diemžēl, mūsdienu latviešu valstiskuma ideoloģija vēlētāju galvās pavelkas uz sākumā pieminēto kokteili, t.i. krūmos grāvī, ne šis, ne tas.
0