ANO Bēgļu aģentūra sāk kampaņu “Mēs darītu tāpat”
Gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju atbalsta bēgļu uzņemšanu, vislielākais atbalsts ir no iedzīvotājiem vecumā pēc sešdesmit, bet viszemākais – vecuma grupās 15-29 un 40-49, noskaidrots pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptaujā sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūru (UNHCR).
Lai arī liela sabiedrības daļa pauž atbalstu bēgļiem, tomēr vairākums (55%) ir drīzāk pret bēgļu uzņemšanu un uzskata, ka viņu dzīves kvalitāte ciestu, ja kaimiņos dzīvotu bēgļu ģimene (66%).
Pilnībā bēgļu uzņemšanu neatbalsta ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, bet divas trešdaļas ieņem mērenu pozīciju. Latviski runājošo vidū atbalsts bēgļiem ir uz pusi lielāks nekā krievvalodīgo vidū, savukārt pēc ienākumu līmeņa tieši vidusslānis (500 – 800 eiro/mēnesī) ir pozitīvi noskaņots, bet iedzīvotāji, kuri saņem minimālo algu vai lielāku nekā vidējo, ir negatīvāk noskaņoti.
Rīgā un Latgalē pret bēgļiem izturas visskeptiskāk, bet visatvērtākie bēgļu jautājumā ir Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji. Kurzemnieki salīdzinājumā ar citiem vismazāk uzskata, ka viņu dzīves kvalitāte ciestu, ja kaimiņos dzīvotu bēgļi.
Lai atgādinātu, ka bēgļi ir tādi paši cilvēki kā mēs, tikai tagad viņi ir nonākuši grūtā situācijā, ANO Bēgļu aģentūra sāk sociālu kampaņu “Mēs darītu tāpat”. Emocionāls kampaņas video liek aizdomāties par stereotipiem, kas sabiedrībā ir izveidojušies par bēgļiem un par to, cik ļoti mēs esam vai neesam līdzjūtīgi pret apkārtējiem, kad viņiem ir nepieciešama palīdzība.
“Šobrīd pasaule piedzīvo lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara – katrs 113. cilvēks ir bēglis, iekšzemē pārvietotā persona vai patvēruma meklētājs, un aptuveni puse no visiem ir bērni. Bēgļu krīze ietekmē arī mūs Latvijā, tāpēc kampaņā aicinām iedomāties sevi bēgļu vietā un atbildēt uz jautājumiem: “Ko jūs darītu situācijā, ja valstī sāktos karš? Ja katru dienu būtu jādzīvo bailēs par savu un bērnu dzīvību? Ja Jūs vajātu uzskatu, reliģijas vai dzimuma dēļ?,” kampaņas ideju skaidro Didzis Melbiksis, ANO Bēgļu aģentūras reģionālās pārstāvniecības Ziemeļeiropā komunikācijas koordinators. “Mēs visi esam cilvēki. Mēs arī mīlam savus tuvos un darītu tāpat – bēgtu no šausminošiem apstākļiem, kādi, piemēram, ir Sīrijā.”
Kampaņas organizatori norāda, ka, vērtējot aptaujas datus, redzams – sabiedrībā ir izveidojušies aizspriedumi saistībā ar bēgļiem, ir bailes no nezināmā. Rezultātā ir viegli dalīt cilvēkus “mēs” un “viņi”. Mēs latvieši. Viņi citi. Mēs eiropieši. Viņi arābi. Mēs kristieši. Viņi musulmaņi. Mēs civilizēti. Viņi – ne tik. Tāpēc ir būtiski ilgtermiņā informēt sabiedrību par to, kas ir šie cilvēki, kuri meklē patvērumu Latvijā, no kurienes viņi ir un kāpēc viņiem bija jāpamet savas mājas. Tā bēgļiem un patvēruma meklētājiem būs vieglāk iekļauties sabiedrībā un mums vieglāk viņus pieņemt.
“Mēs darītu tāpat” var iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, pievienojot savu vārdu petīcijā #ArBēgļiem. Petīcija ir aicinājums valstu valdībām nodrošināt, lai katrs bēgļu bērns saņem izglītību, lai katrai bēgļu ģimenei ir droša vieta, kur dzīvot un lai visi bēgļi varētu strādāt, apgūt jaunas prasmes un tā dot pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā. Mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk parakstu un tā parādīt, ka cilvēki visā pasaulē ir kopā ar bēgļiem. Petīciju plānots iesniegt ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē 19. septembrī Ņujorkā. Anketa latviešu valodā pieejama mājaslapā (http://ej.uz/arbegliem).
Kampaņa Latvijā ilgs no augusta līdz decembrim un tās laikā līdz ar video tiks izplatītas afišas, kurās ir attēloti reāli cilvēki – bēgļi un patvēruma meklētāji, kuri patlaban ir Latvijā. Vienā teikumā viņi atklāj, kāpēc devušies bēgļu gaitās. Turpat blakus attēloti reāli Latvijas iedzīvotāji, kuri atzīst – ja nonāktu tādā situācijā, viņi darītu tāpat. Papildus tiks izplatītas infografikas, kas atklās latviešu un sīriešu līdzības izglītībā, nodarbinātībā, bēgļu gaitās un tautas attīstībā, pirms Sīrijā sākās karš. Sīrija ir izmantota kā paraugs, jo vairāk nekā puse no jauniem pasaules bēgļiem 2015. gadā bija tieši no turienes. Visam var sekot līdzi sociālajos tīklos Draugiem un Facebook.
ANO Bēgļu aģentūra šādu kampaņu īsteno visās trīs Baltijas valstīs – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vienādi bēgļu jautājums dienas kārtībā ir salīdzinoši nesen un bēgļu uzņemšana ir jauna prakse.
Komentāri (33)
fretka 14.08.2016. 13.32
Tikmēr Varšavā Polijas armija gatavojas 15. augusta parādei, lai atzīmētu sarkanās Krievijas armijas sakaušanas gadadienu (1920.g.)
http://ic.pics.livejournal.com/zloy_odessit/69267020/1281133/1281133_1000.jpg
Pievērsiet uzmanību karogiem
4
TanteSidra > fretka 15.08.2016. 01.48
Paldies Edža, ļoti interesanti.
0
edge_indran > fretka 14.08.2016. 14.46
———–
Noder atcerēties piemirstās vēstures mācības – tos iemeslus, kāpēc Latvijas armija nedevās palīgai Polijai 1920.gadā:
“….Latgales muižniecība un poļu nacionāldemokrāti sāka apšaubīt Latvijas tiesības uz Latgales novadu. (..) Aktualizējās teritoriālais strīds starp abām valstīm par sešiem bijušās Kurzemes guberņas pagastiem, kuri Polijas sastāvā bija iekļauti jau 1919.gada septembrī. (..) [1920.] Jūlijā Polijas militārais stāvoklis kļuva katastrofāls un tā bija gatava atzīt Latvijas de iure un atdot strīdīgo teritoriju Ilūkstes apriņķī, ko jau bija ieņēmis Latvijas karaspēks pēc poļu atkāpšanās, apmaiņā pret militāru atbalstu cīņā pret Sarkano armiju. Latvijas valdība šajā situācijā tādu sniegt nevarēja [nevēlējās-?], vadoties no valsts neatkarības interesēm.” Ē.Jēkabsons, vēsturnieks.
http://www.fonds.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/IMG_9221.jpg
“Latvijas un Polijas attiecības 1919. – 1920.g.” (Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1995, nr.3, – 173.- 174.lpp.)
0
edge_indran > fretka 14.08.2016. 15.24
———-
Politkorektums tomēr jāvievēro.
http://media.bernardinai.lt/o/6cbdb9a1892b74e17fc28381e82472c9af6cb4be.jpg
” Mūsdienu lietuviešu augstprātība pret latviešiem ir apkaunojoša.”
Arvīds Jozaitis, lietuviešu filosofs, rakstnieks.
http://www.diena.lv/kultura/filosofs-musdienu-lietuviesu-augstpratiba-pret-latviesiem-ir-apkaunojosa-13891874
0
fretka > fretka 14.08.2016. 15.02
Edža, kāpēc tu aizmirsi par lietuviešiem :)
—-
“5.jūlijā poļu karaspēka vienības, kas saskaņā ar Latvijas- Polijas 1920.gada 11. aprīļa vienošanos par poļu karaspēka evakuāciju no Latvijas atradās Daugavpilī līdz poļu-padomju kara beigām, nolūkā izvairīties no ielenkšanas atkāpās no pilsētas. To pašu darīja arī poļu karaspēks Ilūkstes apriņķa strīdīgajā daļā – 6 pagastos un Grīvā. Tajā pašā dienā latviešu karaspēks ieņēma daļu šīs teritorijas, burtiski par dažiem brīžiem apsteidzot lietuviešus, kuri arī izteica pretenzijas uz šo apgabalu.”
(Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003, 69. lpp.)
0
west 14.08.2016. 12.55
noskaidrots pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptaujā sadarbībā ar ANO Bēgļu aģentūru
———————-
Ļoti interesanti “aptaujātāji”..
Kas tika aptaujāts un kur ? Kādi bija jautājumi ? Vai tādi? –
1) Jūs esat PAR jūrā slīkstošu mazu, raudošu, brūnacainu bērniņu un viņu māmiņu uzņemšanu savā valstī ?
2) Vai Jūs tiešām esat PRET no Sīrijas kara bēgošo datorspeciālistu, skolotāju un ārstu uzņemšanu savā valstī ?
No sevis varu piebilst, ka darīsiet to,ko Junkers un viņa saimnieki liks un nevienam tur jūsu nabagu zemes domas neinteresē.
1
fretka > west 14.08.2016. 13.27
.
darīsiet to,ko Junkers un viņa saimnieki liks
——-
Tikšanās ar saimnieku?
http://g8fip1kplyr33r3krz5b97d1.wpengine.netdna-cdn.com/wp-content/uploads/2016/06/GettyImages-152756684-714×467.jpg
0
Merilī 13.08.2016. 10.51
Un kurš šiem meliem tic?
Ja curiki paši ticētu, tad taču nebūtu jātaisa šī nožēlojamā kampaņa un par to nebūtu tik daudz izsmiekla sociālajos tīklos.
1
+3
-11
Atbildēt
@edge_indran > Merilī 13.08.2016. 12.31
———-
Tikai “īsteni” ticīgie rīko šādas aptaujas, jo “ar iekšām” sajūt esošās sistēmas funkcionēšas īpatnības. Mācās, študenti – mācās no dombrovskiem, rimšēviciem, melbiksēm u.c. sedliniekiem – modernā kapitālisma pirmrindniekiem!
http://www.ifttv.com/wp-content/uploads/2015/06/capitalism-a-love-story-directed.jpg
“Latvijas Bankas vadība par eiro ieviešanu sev izmaksājusi ļoti dāsnu atalgojumu.”
Latvijas Bankas valdes un padomes locekļu kopējais atalgojuma fonds ir palielinājies no 1,25 miljoniem eiro 2013. gadā, līdz 1,55 miljoniem eiro 2014. gadā.
http://skaties.lv/zinas/bizness/ekonomika/latvijas-bankas-vadiba-par-eiro-ieviesanu-sev-izmaksajusi-loti-dasnu-atalgojumu/
0