Vācijas vicekanclers: Turcijai “pārskatāmā nākotnē” nav izredžu iestāties ES

Turcijas prezidents Erdogans atkal sola atjaunot nāvessodu

Turcijai pārskatāmā nākotnē nav nekādu izredžu iestāties Eiropas Savienībā (ES), svētdien intervijā telekanālam ARD atzina Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls.

“Man nešķiet, ka Turcijai pārskatāmā nākotnē – un es runāju par desmit vai 20 gadiem – ir izredzes iestāties ES,” sacīja politiķis.

Turcijai iestāties izredžu nav, pat ja Ankara izpildīs nepieciešanos nosacījumus. Patlaban ES nav iespējas uzņemt “pat mazas valstis”, skaidroja vicekanclers.

Tomēr pārtraukt sarunas ar Turciju šajā jautājumā nebūtu mērķtiecīgi, piebilda Gabriēls. “Situācijā, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir nepieciešams izmantos visus kanālus dialogam ar Turciju,” skaidroja politiķis.

Austrijas kanclers Kristiāns Kerns trešdien nāca klajā ar aicinājumu pārtraukt sarunas ar Turciju par tās uzņemšanu ES, vēsta LETA/AFP. “Mums ir jāatzīst realitāte – iestāšanās sarunas šobrīd ir tikai fikcija,” medijiem norādīja Kerns. “Mēs zinām, ka Turcijas demokrātijas standarti ir tālu no pietiekamiem, lai attaisnotu tās iestāšanos.”

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ceturtdien noraidījis Austrijas aicinājumu pārtraukt sarunas ar Turciju par iestāšanos ES, brīdinot, ka tā būtu smaga kļūda.

Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, svētdien Stambulā uzstājoties masu mītiņā, no jauna solīja atjaunot nāvessodu, vēsta LETA/DPA. “Ja viņi (tauta) pieņems šādu lēmumu, tad, es uzskatu, politiskās partijas pakļausies šim lēmumam,” sacīja prezidents. “Es varu to jau laicīgi pateikt – es ratificēšu šādu parlamenta lēmumu.”

Turcijas oficiālā ziņu aģentūrā “Anadolu” vēsta, ka Stambulas mītiņā, kas bija sasaukts protestam pret neseno apvērsuma mēģinājumu, piedalījušies pieci miljoni cilvēku. Tiesa gan, paši mītiņa dalībnieki lēš, ka dalībnieku skaits bijis tuvāk miljonam.

Turcija pirmo reizi pieteicās iestājai blokā 1987.gadā, bet uzņemšanas sarunas sākās 2005.gadā. Līdz šim sarunu progress bijis lēns. No 35 sarunu sadaļām ir atvērtas tikai 15, bet tikai viena sekmīgi noslēgta. Sarunas īpaši traucē cilvēktiesību situācija Turcijā.