Izdevumos sniegtas Ukrainu apmelojošas teorijas, autori saistīti ar Krievijas propagandu
Latvijas grāmatnīca “Polaris”, kura tirgo grāmatas krievu valodā, ir atrodamas Ukrainā aizliegtās grāmatas, novērojis LTV raidījums “Panorāma”. Ukraina melnā sarakstā iekļāva gandrīz 40 grāmatas par separātismu un naida kurināšanu, un vairāk nekā puse no tām ir pieejama “Polaris” veikalos.
Tajās var izlasīt, ka Ukraina jau izsenis ir bijusi nacistu valsts, nekad nav spējusi uzturēt savu neatkarību, daudz pieminēta krievvalodīgo apspiešana, slavināta Krimas aneksija, sazvērestības teorijas. Alternatīvā skatījuma vai citu pieeju tematam grāmatnīcas piedāvājumā nav, secinājuši žurnālisti.
Vairāki grāmatnīcā atrodamie autori saistīti ar Krievijas budžeta finansējumu, nopērkams arī nacionālboļševika Eduarda Ļimonova sacerējums “Kijev kaput”. Viens no autoriem – Pāvels Daņiļins – ir strādājis “Vienotajā Krievijā” un Krievijas prezidenta administrācijā, bet cits – Dušenovs – vairākus gadus pavadījis cietumā par naida kurināšanu. Latvijā pieejamo grāmatu pavadošā filma ir dziļi antisemītiska.
Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins norāda – Krievijā pseidovēstures grāmatas ir cieņā, taču Latvijā pieejamās ir īpaši nekvalitatīvas: “Krievijā darbojas interneta troļļi, kuru mērķis ir piemēslot informācijas telpu. Te mēs saskaramies ar papīrtroļļiem, tā ir apzināta dezorientēšanas kampaņa. Nav svarīgi, cik nejēdzīgs ir viņu sarakstītais, galvenais, lai patiesība pazūd starp meliem. Un es nedomāju, ka šie cilvēki to dara nesavtīgi.”
“Polaris” vadība jau iepriekš bija paziņojusi, ka grāmatnīcā netirgo sev nepieņemamu literatūru, piemēram, pretreliģiskos izdevumus. Pirms vairākiem gadiem tīkls atteicās izplatīt rakstnieka Vladlena Dozorceva grāmatu. Vēlāk Dozorcevs stāstīja, ka par pamatu tam bijis teksta “antikrieviskums”.
Klātienes sarunai ar žurnālistiem “Polaris” īpašniece un direktore Jeļena Bistrova nepiekrīt un apgalvo, ka ar Ukrainas notikumiem saistītas informācijas cenzūras viņas veikalos neesot. “Sortimenta ziņā neesmu autoritāte, man var būt nepatiesa informācija, es jau tās izdevniecības zinu tikai pēc nosaukuma, ar grāmatu pasūtīšanu nenodarbojos, pat nezinu, kas tur un kā…” raidījumam saka Bistrova.
Komentāri (26)
fretka 18.08.2015. 08.09
Pēc tām grāmatām vismaz jāiet uz veikalu, ja grib izlasīt.
Bet par to, ka Lattelecom piegādā mājās melīgu krievu televīziju, Beltes PBK2 “Panorāma” nemaz neuztraucas.
1
Raicha > fretka 18.08.2015. 09.45
Bidlomassa grāmatas nelasa. Pārāk jāpiepūlas. TV cita lieta, var vēl skatoties paralēli sievu iekaustīt.
0
Raicha 18.08.2015. 09.43
Pamodās.
“Polaris” vienmēr ir bijis pilns ar PSRS/Staļinu/Krieviju slavinošām un citas valstis/tautas noniecinošām grāmatelēm. Tajā pat laikā, nedomāju, ka kāds speciāli atlasītu Polaris pārdodamās sēnalas. Polaris sortiments vienkārši atspoguļo to vājprātu, ko šobrīd drukā un izplata Krievijā.
TJāatzīst, ka reizēm tur ieeju, un pat šo to nopērku. Gan ne par Ukrainu un latviešu Waffen SS:)
0
rinķī apkārt 18.08.2015. 06.31
Un kā komentēs absalūtolūtās vārda, rīcības uc izteiksju brīvību aizstāvji, šo situāciju? Tā tad, info kara apstākļos ir vai nav nepieciešama cenzūra valstī? Ar interesi lasītu argumentus, kuri attaisnotu grāmatnīcu ” Polaris” “politiku”:) Pie tam, kā izrādās Latvijā Krievijas cenzūra sen jau rīkojas pēc saviem ieskatiem un nosaka, kuras grāmatas Latvijā ir tirgojamas, kuras ne :) Un tas notiek, izmantojot šīs pašas pseido demokrātijas (visatļautības) piesegu, ar kura palīdzību tiek pārvaldīti prāti Latvijā.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/87130/latvijas-gramatnica-polaris-cenze-pardodamo-literaturu
Pēc manas izpratnes par demokrātiju, jau ar rītdienu grāmatnīcai ” Polaris” būtu jāatņem licence, bet īpašnieki jātiesā par naida kurināšanau un varmācības attaisnošanu
3
0
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@Optiskais Tēmeklis > rinķī apkārt 18.08.2015. 16.02
Ra… :)
Mosties un dziedi! Tas, ka Panorāmas krieviete Olga aizgājusi uz krievu grāmatnīcu un atradusi tur visu, ko atradusi ir lieliski, bet, — nu ir vajadzīgs LTV Panorāmas latvietis, kas ar to pašu nolūku un slepeno kameru aizstaigātu uz tautisko “Valters un Rapa”, kur manītas tikpat krievšovinistiskas un pretukrainiskas grāmatas. Un kur nu vēl tas tautiešu bars, ko sūtīt arī uz valsts bibliotēkām, jo tajās problēmas esot līdzīgas.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 18.08.2015. 17.01
Optiskais Tēmeklis. Tevis sniegtie fakti tikai pasvītro manu jautājumu – vai valsts ” vārda brīvības” vārdā ir tiesīga samierināties ar visatļautību? Vai starp demokrātiju un anarhiju ir liekama vienlīdzības zīme? Latvijā tas acīm redzami notiek. Es nevaru iedomāties situāciju, kurā Vācijas grāmatnīcās brīvi tirgotu grāmatas ar ar nacistu ideoloģijas pārpilnu saturu.
0
J.Biotops > rinķī apkārt 18.08.2015. 18.12
Vai Vācijā aizliegti arī komunistu, Staļina un par abiem konkurentiem vēl zvērīgākie Ļeņina sacerējumi?
Ja nē, tad interesanti – kāpēc? Vācijas nepazinēja darba hipotēze – tāpēc, ka vāciešus manis piedāvātie opusi neinteresē, netiek ņemti par pilnu un tātad nav bīstami. Par Hitleru tik droši neteiktu, tāpēc saprotu Mein Kampf aizliegumu. Tam gan ir vēl daži, reti pieminēti iemesli, vispirms jau vairāku tekstu līdzība ar citu nokrāsu sociālistu sacerēto. (Nu tikšu pieķerts, ka lasu tādas nelietības)
Latvijā cenzūras ieviešana būtu tiešām nopietns solis, bet to darot jāatceras, ka cenzūra ir rezultatīva tikai tad, ja tai, tāpat kā ūdens aizsprostam, netiek cauri ne mazākā tērcīte. Citādi nav jēgas tērēties. Kas notika ar sarkano varu, tikko cenzūra mazliet atslāba, varam atcerēties no jautrajiem gadiem.
Tātad mums vajadzēs arī cenzorus, pie tam daudz un pamatīgus. Uz šo darbu kandidātu netrūks, bet kā panākt, lai viņi visi cenzētu tā, kā vajag? (Par cenzūras iespējām internetā pat nepīkstēšu, pat pirms grāmatu iespiešanas cenzūra nekad nav bijusi diez ko veiksmīga) Mēģinu iztēloties, kas un kā cenzētu tādu viegli pārskatāmu dārziņu, kā novadu avīželes. Laikam jau – vietējais cenzors, kurš šajā godā tiks ar lielāku vai mazāku vietējo politiķu atbalstu. Tātad – kāda kurā v ietā partija, tāda cenzūra. Ko vēl var gribēt lasītpratējs bezdarbnieks, kam onkulis domē – tikai to, lai onkuļa vietā nenāk cits.
Ārzemēs izdotu grāmatu cenzēšana vēl mazāk iespējama. Ja nu kāds galīgi nespēj iztikt ar digitālu tekstu, bet grib papīru sējumu – modernizētas „grāmata pa pastu” to atrisina bez grūtībām.
Vaļas brīžos palsu pagaidām necenzēto literatūru – gan izcilus sociālistus (AH, JS,) gan „ruskij mir” borzopiscus, gan Eiropas un Amerikas kreisos un citādus pretekļus, zaļos, antifašistus u.t.t. un netaisos to prieku liegt citiem. Ar kādām tiesībām lai es pieņemtu, ka no „Īsā Kursa” vai „Manas Cīņas” kāds paliks par komunistu vai nacistu, ja ar pašu nekas tāds nav gadījies? Bīstami nav tas, ka lasa, bīstami ir – ko ņem par pilnu. Vācijā laikam joprojām bīstams AH, Latvijā… jā, ko gan ir bīstami lasīt Latvijas pilsonim? Ja kaut ko ir, tad vaina ne lasāmgabalā.
Vēl viena neatliekama vajadzība – cenzora lēmumu izpildei vajadzēs pamatīgu represīvo aparātu, pie tam – nevainojami uzticamu un atkal – pareizajā virzienā, kas katrā pagastā var izrādīties savs. Tam pat visu NA aktīvistu nepietiks, jo sabiedrībā nenovēršami radīsies jauns sporta vieds – cenzūras apiešana. (Padomju laikus piedzīvojušie varēs dot padomus nu savas pieredzes)
Te arī par cenzūras lietderību – http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/75356/izglitibas-ministrija-cenze-pat-klasika-caka-dzeju
0