Tiesa attaisno par Krievijas karoga sabojāšanu apsūdzēto

Advokāts uzsver piketā par Krimas aneksiju notikušā incidenta kontekstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien attaisnoja Daini Rūtenbergu, kurš apsūdzēts par Krievijas karoga sabojāšanu pērn Rīgā notikušajā Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētajā piketā Krimas atbalstam, ziņo aģentūra LETA. Motivēts spriedums lietā būs pieejams 25.augustā, bet pēc tam to desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.

Prokurors apsūdzētajam prasīja piespriest 100 stundas piespiedu darba. No Rūtenberga tika prasīti 15 eiro kā atlīdzība par cietušajam nodarīto kaitējumu. Rūtenbergs tika apsūdzēts par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, un pēc šī panta persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. LKS (iepriekš – PCTVL) pikets notika pērn 10.martā pie Eiropas Savienības mājas Rīgā, kā arī dažās citās vietās pilsētas centrā. Policija pasākuma laikā aizturēja vienu cilvēku.

Kā savā debašu runā vakar sacīja viņa aizstāvis Aldis Alliks, ir ļoti svarīgi atcerēties 2014.gada 10.marta piketa kontekstu – tas notika tā brīža ģeopolitisko notikumu viskarstākajā laikā, un tas “nenotika Maskavā vai kaut kur citur Krievijā – pikets notika Rīgā, Latvijā, Eiropas Savienībā”. Viņš atgādināja, ka piketa dalībnieki toreiz vicināja Krievijas karogus un kliedza “Rossija! Rossija!”, atgādinot, ka piketā izkliegtie saukļi “Brīvību Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinājums nepieļaut un pārtraukt tai laikā notiekošo Krimas okupāciju un aneksiju, bet tas bija atbalsts Krievijas veiktajām darbībām.

“Tātad Krievija īstenoja vienu no vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, savukārt demokrātiskās Eiropas Savienības dalībvalsts Latvijas galvaspilsētā Rīgā notika pikets šī nozieguma atbalstam,” stāstīja advokāts, piebilstot – piketa konteksts ir tāds, ka “2014.gada marta notikumi Krimā katrā latvietī uzjundīja acīmredzamās paralēles ar 1940.gadu, kad tika anektēta Latvija”.

Alliks teica, ka šāda piketa rīkošana Rīgā bija kārtējais posms tādu sistemātisku darbību ķēdē, kuras vērstas uz Latvijas demokrātiskās iekārtas un faktiskās neatkarības vājināšanu un graušanu. Viņš pauda, ka saskaņā ar Satversmes 116.panta pirmo teikumu personas tiesības uz vārda brīvību un paust savus uzskatus un tiesības uz valsts aizsardzību iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, gājienu un piketu brīvībai nav absolūtas – tās var ierobežot, ja ir jāaizsargā citu cilvēku tiesības, demokrātiskā valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība. Pēc advokāta paustā, tie, “kuri Rīgā 2014.gada 10.martā ar Krievijas karogiem, plakātiem, bļaušanu un vispār ar šāda piketa rīkošanu pauda savu kvēlu atbalstu vienam no smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, nevar atsaukties uz un aizbildināties ar demokrātiju, cilvēktiesībām, vārda brīvību”.

Viņš pauda, ka Rūtenbergs par aculiecinieku šim piketam kļuva garāmejot, nejauši un viņam radies iekšējs protests pret Krievijas simbola izmantošanu un Latvijas pamatvērtību zaimošanu, apdraudēšanu, viņš identificējās un solidarizējās ar savu valsti, kā arī vienlaikus viņš sajuta vēlmi paust savu pilsonisko un demokrātisko stāju, nosodot pret Ukrainu pastrādāto starptautisko noziegumu. Advokāts piebilda, ka Rūtenbergs rīkojās impulsīvi, “taču satversmīgi”, īstenojot savas tiesības un pildīja savu pienākumu.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā ticis noskaidrots, ka Rūtenbergs pagājušā gada 10.marta gājiena laikā sadusmojies par Latvijā izmantoto Krievijas karogu, piegājis pie viena no gājiena dalībniekiem un, pielietojot fizisku spēku, no viņa rokām izrāvis šo karogu. Uzreiz pēc tam Rūtenbergs uzsitis pa karoga kāju, kā rezultātā karoga plīvojošā daļa divās vietās ieplēsta.

Pērn pavasarī Valsts policija (VP) izbeidza kriminālprocesu pret Rūtenbergu personu par huligānismu. Vēlāk tika nolemts lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcelt daļā, kriminālprocesu atjaunot un turpināt izmeklēšanu par svešas mantas bojāšanas faktu. Tad kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, proti, par svešas mantas bojāšanu.