Dimants: Neatkarīgu regulatoru nevar atsaukt pēc politiska lēmuma
Saeima trešdien nolēma no amata atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. Savukārt noraidīja priekšlikumus par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) trīs locekļu – Daiņa Mjartāna, Aijas Dulevskas un Ivara Zviedra – atbrīvošanu no amata.
Parlaments lēma atbrīvot Dimantu no NEPLP locekļa amata, kas faktiski nozīmē arī viņa atbrīvošanu no padomes vadītāja amata, vēsta LETA.
Šādu lēmumu atbalstīja 50 deputāti no dažādām frakcijām, pret bija Lolita Čigāne (V), Andrejs Judins (V), Vilnis Ķirsis (V), Ainars Latkovskis (V), Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), Aleksejs Loskutovs (V), Veiko Spolītis, kā arī Ilze Viņķele (V). Balsojumā atturējās Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) un Edgars Putra (ZZS). Vēl 24 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās, tajā skaitā “Saskaņas” frakcija un vairāki koalīcijas deputāti. Saeimai vēl lemj par trīs citu NEPLP locekļu – Daiņa Mjartāna, Aijas Dulevskas un Ivara Zviedra – atbrīvošanu no amata.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iepriekš atbalstīja lēmumprojektu par Dimanta atlaišanu, savukārt neatbalstīja lēmumprojektus par minēto trīs citu NEPLP locekļu atbrīvošanu no amata.
Par jaunu NEPLP locekli atlaistā Dimanta vietā Saeima varētu lemt rudenī, pieļāva Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Lemšanas datums gan būs atkarīgs no tā, kā virzīsies uz priekšu NEPLP locekļa amata kandidātu pieteikšana, izvērtēšana un attiecīga lēmumprojekta sagatavošana komisijā. Laizāne cer, ka Cilvēktiesību komisijas sēdi konkursa izsludināšanai uz NEPLP pārstāvja amatu izdosies sasaukt jūlijā, taču tas būs atkarīgs no deputātu iespējām piedalīties sanāksmē.
Neatkarīgu regulatoru nevar atsaukt pēc politiska lēmuma, tieši tāpēc jau tas ir neatkarīgs, ka tā nav politiski atbildīga persona, par pieņemto lēmumu viņu atbrīvot no amata teica Dimants.
“Neatkarīga regulatora un sabiedrisko mediju pārrauga atbrīvošana nevar būt politisks lēmums pēc likuma, tāpēc ir problēma jau pašā uzstādījumā. Tā ir neizpratne par regulatora neatkarību un par sabiedrisko mediju pārraudzības neatkarību Latvijā. Neizpratne, tas ir maigi teikts, tāpēc mēs jau no paša sākuma uzsvērām, ka šī lēmuma virzīšana ir uzbrukums attiecīgi šai neatkarībai,” sacīja Dimants.
Viņš uzsver, ka pirms lēmuma pieņemšanas nav notikusi izvērtēšana un konstatēšana attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktiem apstākļiem, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli.
“Likums ir acīmredzami pārkāpts arī tajā ziņā, ka šajā gadījumā likums ļoti precīzi ir noteicis, pie kādiem nosacījumiem var atbrīvot regulatora padomes locekli, un ir precīzi teikts, ka ir jākonstatē tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli. Nedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumā, nedz tagad arī Saeimas lēmumā nav šādas konstatējošās daļas. Ne komisijas sēdē, ne Saeimas sēdē šāda izvērtēšana un konstatēšana nav notikusi. Tas acīmredzot ir likuma pārkāpums nevis no manas, bet no Saeimas puses,” sacīja Dimants.
“Jākonstatē apstākļi, nevis vienkārši pārkāpumi, bet tādi pārkāpumi, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli. Kā jau pareizi debatēs uzsvēra deputāte Lolita Čigāne (V), man bija iespēja runāt tikai desmit minūtes un tikai par to, kas ir Saeimas deputātu iesniegumā, bet, kā zināms, šie argumenti neiztur kritiku. Tie nevar tikt uzskatīti par apstākļiem ne visu padomes locekļu, ne arī padomes priekšsēdētāja atlaišanai, kuru ir ievēlējuši šie padomes locekļi. Nekādi citi apstākļi nav tikuši izvērtēti un konstatēti, kas liegtu man būt par padomes locekli, tā ka te ir absolūti tiesiska problēma,” sacīja Dimants.
Viņš akcentēja to, ka iestāsies par tiesisku valsti Latvijā. “Te nav runa tik daudz par manu personu, bet vairāk par to, ka regulatora un sabiedrisko mediju pārrauga neatkarība ir pamatsastāvdaļa mediju neatkarībā. Tas ir jautājums par Latvijas konstitucionālo satvaru – vai mēs esam demokrātiska un tiesiska valsts, ja Saeima var pieņemt šādus lēmumus,” sacīja Dimants.
Par tālāko rīcību Dimants konsultēsies ar juristiem. “Pirmkārt, konsultēšos ar juristiem par Satversmes un Satversmes tiesas aspektu. Otrkārt, jāskatās par manām kā personas tiesībām, kāds juridiskais ceļš ir ejams šajā ziņā. Tālāk ir arī attiecīgi Eiropas iestādes gan Eiropas Padomes, gan Eiropas Savienības ietvaros. Pēc konsultācijām ar juristiem tiks izlemts, kā rīkoties tālāk, ” sacīja Dimants.
“Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un partijas “No sirds Latvijai” līderi rosināja minēto četru NEPLP locekļu atlaišanu.
Iesniedzēji kritizēja, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz “Radio Skonto plus” programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājusi Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.
Politiķi arī atsaucās uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.
Savukārt NEPLP iepriekš izplatīja paziņojumu masu medijiem, kurā norādīja, ka pieprasījums atlaist NEPLP locekļus ir uzbrukums masu mediju neatkarībai.
Paziņojumā tika uzsvērts, ka NEPLP ir demokrātiskas un tiesiskas valsts neatkarīgas mediju, it īpaši sabiedrisko mediju, sistēmas sastāvdaļa. Tieši tādēļ likums ir noteicis ļoti konkrētus gadījumus, kādos ir iespējams atsaukt NEPLP locekļus.
Padome norādīja, ka neviens no atlaišanas apstākļiem nav iestājies.
NEPLP paziņojumā pauda, ka dažu Saeimas deputātu ideja atlaist padomes locekļus viņiem nav pārsteigums. Tiekoties ar deputātiem, ne reizi vien padomes locekļi esot saskārušies ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu Latvijas Televīzijas sižetu vai Latvijas Radio raidījumu.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (69)
Mihails K. 08.07.2015. 11.54
Vienotībai tas ir pārvērties par hobiju – naglu dzīšana savā zārkā. Diez pēdējā vai būs vēl kas interesantāks `kopīgo` interešu vārdā?
0
dzeris49 08.07.2015. 13.31
Beidzot, viss ir skaidrs, kas šinī Saeimā ir par tiesisku valsti, un kas ir vai nu pilnībā Lemberga nopirkti klauni, vai nu absolūti bezatbildīgas un nekompetentas amēbas.
No vienas puses, prieks, ka arī NA ir adekvāti cilvēki, no otras puses, V pilnīgākā degradācija ir tik acīmredzama, ka, izņemot nievas un pretīgumu, šī partija, izņemot tos dažus, kas nobalsoja pret, nekādas citas emocijas vairs neizraisa.
Izskatās, Latvijai neder partiju sistēma, deputātiem ir sovoku mentalitāte, un partijas pārdodas tikpat viegli, kā atsevišķi cilvēki, vismaz, tagad visiem, kas nobalsoja pret, būtu jāapvienojas un jāveido jauna partija, tie ir cilvēki, ar kuriem Latvijai ir nākotne, tie, kas nobalsoja par, tie ir pēkami un korumpēti, vai nu vienkārši,stulbi un bailīgi, un vēlas Latvijā nodibināt “mazo Krieviju” ar Lembergu Putina vietā, ar tiem Latvija turpinās sekmīgi atgriezties pagātnē.
1
edge_indran > dzeris49 08.07.2015. 14.31
———-dzeris49:”(..) Izskatās, Latvijai neder partiju sistēma, deputātiem ir sovoku mentalitāte, un partijas pārdodas tikpat viegli, kā atsevišķi cilvēki,….”
===============================================================================
Pilnīgi droši – lielākā daļa auseklīšu veterānu tagad “muļķi laiž”, jo 1990.g. ignorētais un/vai nesaprastais pilnībā piepildījies…
https://www.youtube.com/watch?v=oRiTNnamTNE
“…Более того, наличие политических партий – это явление капиталистического общества. Ни в каком другом обществе этого явления нет. Вы можете допустить в Советском Союзе тысячу партий и все они выродятся в политические мафии, а не в партии. В структуре общества, в структуре народа нет никаких оснований для партий. О партиях можно поговорить, поскольку их нет, но создайте их и вы увидите, что из этого получится.”
Стенограмма телевизионных дебатов Ельцина и Зиновьева 9 марта 1990 года
http://zinoviev.info/wps/archives/518
0
Urga 08.07.2015. 13.37
E.Kots toties nostrādāja pilnu laiku. Pēc tam arī bez darba nepalika:).
Aizejošais prezidents, manuprāt, veica izšķirošo soli, lai sašķeltu Vienotību. Sacementēja S.Āboltiņu ar ZZS. Pirmais solis bija V.Dombrovska aiziešana, un tad arvien tālāk… Domāju, ka NEPLP ir tikai turpinājums. A.Dimanta krišana ir kā bumerangs tam, kā NEPLP izdarījās ar radio un A.Siksni. Lai gan NEPLP balsojumos par personālijām, šķiet, bija reizes, kad toni diktēja ne jau A.Dimants, tie gan tikai minējumi. Arī Fontes pārstāves rīcība bija visai apšubāma TV šefa ievēlēšanai, un tad vēl I.Beltes kandidēšana arī radio šefa amatam ar pēc tam visai apšaubāmajiem izteikumiem par A.Siksni – tas viss bija kādas rokas vadīts, bet, vai tas bija A.Dimants?
Galu galā, lai kā vērtētu A.Dimantu, tomēr šis Saeimas balsojums raisa bažas par pašu Saeimu.
Visu cieņu 8 balsīm, kas balsoja pret – L.Čigānei, A.Judinam, V.Ķirsim, A.Latkovskim, I.Latkovskim, A.Loskutovam, V.Spolītim, I.Viņķelei.
Ambicioziem politiķiem nevajadzētu dot pilnu vaļu – līdz viņi izposta paši savu politisko spēku. Te domāju S.Āboltiņu.
1
edge_indran > Urga 08.07.2015. 14.35
——–
Nevajadzētu aizmirst – dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā par savu vietu jācīnās! Sviestabeka – ne dimants….
https://www.youtube.com/watch?v=I82T-khXtF8
0