Sašutušie darbaļaudis

NEPLP atlaidēju iesniegumā piesauktie argumenti neiztur viselementārāko tiesiskuma pārbaudi

Latvijas televīzijas diskusijā «Sastrēgumstunda» trešdien par Saeimas deputātu grupas ieceri atlaist Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) piedalījās tikai viens no iesniegumu Saeimas prezidijam par tās atlaišanu parakstījušajiem politiķiem – Artuss Kaimiņš no Latvijas Reģionu apvienības. Taču arī viņam īsti nesanāca pārliecinoši notēlot noderīga klauna lomu, kas novērš uzmanību no «vecāko brāļu» visnotaļ nopietnajiem nodomiem.

Atlaidēju iesniegumā piesauktie argumenti neiztur viselementārāko tiesiskuma pārbaudi, un tiem nav sakara ar viņu patiesajiem motīviem un mērķiem. Diskusijas dalībniece Ilze Viņķele (Vienotība) salīdzināja NEPLP atlaišanas prasītāju iesniegumu ar «padomju darbaļaužu vēstuli», kādas savulaik organizēja komunistu vara, lai izrēķinātos ar «tautas ienaidniekiem».

Turpinot analoģiju, varētu atgādināt arī padomju laikos valdījušā «tiesiskuma» principu – ka tik būtu cilvēks, bet pantu atradīsim. Tikai šajā gadījumā pat «panti» jeb iesnieguma autoru argumenti ir piemeklēti pa roku galam un bez jebkāda sakara ar valsts amatpersonu juridiski korektu atlaišanas procedūru. Taču arī viņi paši nu jau pavisam atklāti atzīst, ka iesniegumā minētie nebūt neesot īstie iemesli padomes atlaišanai.

Stāsts nav ne par NEPLP priekšsēdētāja Aināra Dimanta un pārējo atlaižamo «reputāciju» un «komunikāciju», ko viņu atlaidēji piesauc, ne arī par Valsts kontroles atzinumu par padomes rīcību ar finanšu līdzekļiem vai jauniešu necenzētu lamāšanos vienā radio raidījumā. Šo ieganstu vietā varēja būt un pašu atlaišanas iniciatoru izpildījumā ik dienas jukjukām izskan citi. Jo, lai kādi iegansti, mērķis ir padarīt sabiedriskos medijus par faktiski valsts medijiem – politiskās varas tiešu atvasinājumu. Tuvākais un spilgtākais šāda modeļa paraugs ir Krievija, kur televīzija un radio ir valsts propagandas rīki. 

Tāpēc īpaši ciniska ir iesnieguma autoru atsaukšanās uz «šobrīd pastāvošajiem informatīvā kara apstākļiem» un «ģeopolitiskiem apstākļiem» kā aizbildinājumu savam mēģinājumam arī Latvijā likvidēt neatkarīgus sabiedriskus medijus un vietā iekopt Krievijas parauga mediju un valsts varas attiecību variantu.

Argumenti un fikcijas

Iesniegumu par NEPLP locekļu atlaišanu parakstījuši vairāku partiju līderi -Solvita Āboltiņa (Vienotība), Augusts Brigmanis (ZZS), Mārtiņš Bondars (LRA),Inguna Sudraba (NSL). Tam vien it kā būtu jāliecina, ka argumenti ir patiešām nopietni. Taču neviens no minētajiem partiju līderiem neuzskatīja par vajadzīgu pamatot tos sabiedrībai LTV tiešajā ēterā. 

Iespējams, arī viņiem pašiem diskusijas par šiem argumentiem šķiet veselam saprātam pazemojoša laika šķiešana. Nu jau vairs tikai deputāts Kaimiņš turpina izkliegt saukli par «1,7 miljoniem», kas ir «nodokļu maksātāju nauda». Taču arī pati Valsts kontrole, kura savā ziņojumā konstatējusi NEPLP neefektīvu rīcību ar finanšu līdzekļiem, ir paskaidrojusi, ka šī nauda nav ne nozagta, ne pazudusi, ne izšķērdēta. Bet gada budžeta ietvaros neiztērētas naudas pārcelšana uz nākamo gadu ir valsts iestādēs un uzņēmumos ierasta prakse, ko spiež piekopt budžeta veidošanas pašreizējie principi. 

NEPLP «noziegums» iznāk esam, ka tā nemēģināja šos 1,7 miljonus par varītēm iztērēt līdz budžeta gada beigām un pārcēla uz nākamo gadu. Ja par to būtu jāatlaiž priekšnieki, tad būtu jāsāk ar virkni ministru, kuru vadītās ministrijas dara tāpat, un vēl desmitiem valsts uzņēmumu vadītāju.

Tikpat baltiem diegiem šūts cits NEPLP atlaišanas pamatojums – ka tā atļāvusi «Radio Skonto Vidzeme» 60% programmas veidot krievu valodā «informatīvā kara apstākļos». Padome, pirmkārt, rīkojusies tā, kā tai uzliek par pienākumu Saeimas pašas pieņemtais likums, otrkārt, uzskata, ka vietējā radio gatavotajām ziņām krievu valodā līdz ar to ir lielākas iespējas konkurēt ar Krievijas mediju sagatavoto propagandu.

Bet divi pārējie argumenti – par padomes locekļu it kā slikto reputāciju un par radio Pieci.lv ēterā izskanējušo lamāšanos – pasaka daudz vairāk par pašiem atlaišanas prasītājiem nekā par NEPLP locekļiem.

NEPLP jau piecas dienas pirms deputātu iesnieguma sāka administratīvu pārbaudi par necenzētajām rupjībām Pieci.lv raidījumā. Taču deputātu apgalvojums, ka padome «neveic nekādas darbības, lai sodītu Pieci.lv», acīmredzot sakņojas izpratnē par «darbībām» kā par tiešu iejaukšanos medija redakcijas politikā, ko paši vairāk nekā pārliecinoši parādījuši, izsaukdami mediju uzraugus atskaitīties Saeimas komisijai par vienas radiostacijas raidījuma saturu.

Uz šā fona atsaukšanās uz padomes locekļu it kā pazaudēto «labo reputāciju» būtu smieklīga, ja nebūtu tik biedējoša. Amatpersonas reputācijas kritēriji ir noteikti normatīvajos aktos, un pat apsūdzības kriminālnoziegumā, kamēr nav pierādītas tiesā, nevar būt iemesls amata zaudēšanai. Taču šo politiķu ieskatā citu cilvēku reputācija nozīmē atbilstību viņu politiskajām interesēm. 

Reģionu apvienības Mārtiņš Bondars LTV Panorāmai pavēstīja, ka argumenti esot «plašāki nekā iesniegumā minētie». Un «zaļo zemnieku» Ingmārs Līdaka trešdien Latvijas radio tiešā tekstā paskaidroja, ka padome jāatlaiž «kaut vai tāpēc vien», ka ZZS neesot bijis iespējas ietekmēt tās sastāvu (padome ievēlēta 2012.gadā, kad ZZS nebija valdības koalīcijā). Vēstījums nepārprotams – sabiedrisko mediju uzraudzītājiem jābūt varas partiju pārstāvjiem.

Kontrolētāju scenārijs

Deputātu iesniegums ir tikai formāls ķeksītis, lai sāktu pašreizējās NEPLP atlaišanu un vietā ieliktu «komunikablāku». (Bet viņiem vēlamās padomes locekļu reputācijas paraugs acīmredzot ir nupat Saeimas vienprātīgi padomē ievēlētā Dace Ķezbere, kas žurnāla «Ir» jaunākajā numurā atzīst, ka viņas veidotā «Ģimenes TV» pieglaimīgu interviju ar Aivaru Lembergu taisījusi par samaksu, jo, redz, «lai tu kaut ko varētu parādīt, tas kaut ko arī maksā».) 

Process ir sācies. Bet tā iznākumu izšķirs politisks balsojums Saeimā. Rezultātam ir jābūt kā Krievijā – kam vara, tas pasūta sabiedrisko vai, pareizāk, «valsts» mediju saturu.

Tas nenozīmē, ka Āboltiņa vai Brigmanis pilda Putina uzdevumu. Vienkārši viņu interesēm visatbilstošākais šķiet Krievijā iekoptais mediju modelis, un kāpēc gan lai nemēģinātu izdarīt to, ko pašreizējais spēku samērs Saeimā ļauj izdarīt?

No valdības koalīcijas partijām pašlaik tikai VL – TB/LNNK neizrāda degsmi palīdzēt īstenot iecerēto. Tiesa, Nacionālās apvienības deputāte un par iesnieguma turpmāko virzību atbildīgās komisijas vadītāja Inese Laizāne «Sastrēgumstundā» atstāja savai partijai manevra iespējas – notiekot tomēr informācijas karš, tāpēc visi argumenti būšot rūpīgi jāizvērtē.

(Deputāts Kaimiņš jau turpat tiešajā ēterā mēģināja piedāvāt viņai darījumu – kā būtu, ja atlaistu pāris NEPLP locekļu, nevis visus? Pirms tam arī iesniegumu parakstījušais «Vienotības» Kārlis Šadurskis bija Panorāmā bildis, ka Dimants acīmredzami netiekot galā ar saviem pienākumiem, taču par katru no pārējiem padomes locekļiem vajadzētu taisīt atsevišķu lēmumu. Proti, sasutušie darbaļaudis ar «valsts ienaidniekiem» izrēķinātos individuāli, nevis kolektīvi.)

Ja nonāks līdz balsojumam Saeimā, nekādai argumentu izvērtēšanai vairs nebūs nozīmes. Turklāt var izrādīties, ka balsojuma iznākumu atkal izšķirs «Saskaņa». Tās pārstāvis Valērijs Agešins gan izteicies, ka «tā nav mūsu spēle», tāpēc «visticamāk» nebalsošot par NEPLP atlaišanu, taču diezin vai viņa partija uzskata par nepareizām «varas vertikāles» attiecības ar medijiem, kādas ir tās līgumpartnerei Krievijā.

NEPLP atlaišana diezin vai būs šā procesa galapunkts. Nākamgad aprīlī beidzas pašreizējās Latvijas televīzijas valdes pilnvaras. Nākamajai acīmredzot arī būtu jāapkalpo pie varas esošie. Tad nākamās Saeimas vēlēšanas Latvijas sabiedriskajos medijos izskatītos pēc Āboltiņas, Lemberga, Bondara un Sudrabas reklāmas rullīšu seriāla. Šāds sabiedriskais medijs noteikti neatbilst Latvijas sabiedrības interesēm.

Ja nu kāds ir zaudējis reputāciju un neatbilst amata prasībām demokrātiskā valstī, tad tie ir «tautas priekšstāvji», kuri mēģina likvidēt neatkarīgus sabiedriskus medijus, nevis NEPLP locekļi, kurus viņi prasa atlaist.