Deju lieluzvedumu veidos Jānis Ērglis un Jānis Purviņš
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Deju lieluzveduma māksliniecisko koncepciju izstrādās mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs.
Savukārt noslēguma koncerta māksliniecisko koncepciju veidos mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, režisors Uģis Brikmanis un scenogrāfs Aigars Ozoliņš, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Inga Bika.
“Izveidojot deju lieluzvedumu “Māras zeme”, vēlamies vēlreiz caur deju izprast, novērtēt un iemīlēt sev apkārt visu laiku esošas un sen zināmas lietas, tās saudzēt un celt cieņā,” par savu redzējumu stāsta 2018.gada Deju lieluzveduma piedāvātās koncepcijas autori.
“Dziesmu svētku noslēguma koncertā vēlamies atjaunot pirmreizīgā brīnuma atskārsmi par kopības spēku, dziesmas īsteno varu, mūzikas, dabas un cilvēka vienotību, latvju valodas un dziesmu patieso skaistumu, tādējādi ļaujot svētku dalībniekiem un Latvijai piederīgajiem no jauna iemīlēt Dziesmu svētkus un Latviju, kas arī būtu vislabākā dāvana valsts simtgadē,” norāda noslēguma koncerta koncepcijas radošā grupa.
2015.gada martā LNKC izsludināja konkursu par tiesībām izstrādāt 2018.gada Dziesmu un deju svētku lielāko pasākumu mākslinieciskās koncepcijas. Tika meklētas radošās grupas, kuru sastāvā ir viens vai divi mākslinieciskie vadītāji, režisors un scenogrāfs. Izvērtēšanā tika analizēta pieteikuma iesniedzēja motivācija piedalīties svētku veidošanā, redzējums par pasākumu, kā arī radošās grupas dalībnieku pieredze dziesmu un deju svētku liela mēroga pasākumu rīkošanā Latvijā un ārvalstīs.
Konkursā par tiesībām izstrādāt noslēguma koncerta koncepciju tika saņemti pieci pieteikumi, no kuriem konkursa otrajai kārtai tika izvirzīti divi. Savukārt konkursā par tiesībām izstrādāt Deju lieluzveduma koncepciju saņemts viens pieteikums, kurš arī tika virzīts konkursa otrajai kārtai.
Deju lieluzveduma koncepcijai iesniegtos pieteikumus vērtēja komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors Juris Karlsons, diriģents, Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, JVLMA asociētais profesors Sigvards Kļava, komponiste, Dziesmu un deju svētku un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes locekle, JVLMA profesore Selga Mence, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, profesore Rūta Muktupāvela, Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Dziesmu un deju svētku padomes un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes loceklis, LNKC Koru nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, kā arī JVLMA asociētais profesors Romāns Vanags un dzejniece Inese Zandere.
Komentāri (19)
locus 23.05.2015. 11.00
Ja var palūgt. Varbūt nenovediet Dziesmu Svētkus līdz tādai perfekcijai, ka pat ūdens glāzes tiks izsniegtas tādās porcijās, lai perfektā Sirmā perfektā gaume netiktu aizvainota. Un noteikti, noteikti, pirms Sirmais kāpj uz skatuves, neēdiet ķiplokus! Viņam šī smaka var traucēt. Bet tā vispār – lai dzīvo Dziesmu svētki. Un varbūt nevajag likt lēkāt tiem pusbaletiskajiem latvju tautas deju dejotājiem Mežaparkā estrādē pa priekšu. Jo skatītāji pēdējos sektoros to tik un tā neredzēs. Lai lec stadionā! Priekā! :)
0
Lauris Grâvelis 22.05.2015. 21.38
Cik es saprotu, tad uz šo pozīciju šogad nerāvās vairs neviens diriģents, jo mediji šo pozīciju iepriekš ir tā nonievilējuši, ka DzSv mākslinieciskajam vadītājam ir jāstrādā 3 gadus pilnu laiku par brīvu. Un ļoti žēl. Ļoti respektēju Mārtiņu Klišānu, bet Latvijas simtgades svētku koncepciju būtu jāveido tādiem kormūzikas diriģēšanas “milžiem” kā Mārim Sirmajam vai Sigvardam Kļavam. 2008.gada DzSv Noslēguma koncerts man paliks atmiņā ar savu līdz detaļām noslīpēto repertuāru, kurš lieliski balansēja starp dziedāšanas tradīciju un muzikālo perfekciju. To veidoja Māris Sirmais. Iepriekšējos svētkus Cinkuss un Birziņa konceptuāli sabojāja pārbāžot repertuāru ar grūtām un garlaicīgām dziesmām, un izveidojot garāko DzSv koncertu atjaunotās Latvijas laikā.
0