Arhitektūras potenciāls slēpjas eksportā

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pārvarēt kūtrumu un vienpatību, kas bremzē augošo eksporta potenciālu

Arhitektūra līdz šim ir bijusi viena no tām nozarēm, kura piesaistīta vietējām tirgus prasībām, taču līdzīgi kā ar būvniecību, tās potenciāls meklējams eksportā. Īpaši problemātisks izdzīvošanas jautājums Latvijā ir nelieliem arhitektu uzņēmumiem, kuriem mazā tirgus dēļ nākas pakļauties pasūtītāja spiedienam, samazinot projekta un darba cenas, kas ietekmē gan darba kvalitāti, gan uzņēmuma attīstību.

Latvijas arhitektūras eksports

Latvijas Arhitektu savienība, kā arī paši arhitekti bieži runā par arhitektūras kvalitātes celšanu kā prioritāti nozarē, taču Latvijas situācijā, kur tirgus ir neliels un noteikumus diktē pasūtītājs, viens no kvalitātes paaugstināšanas veidiem ir savu pakalpojumu eksports. Tādejādi, veidojot starptautisku sadarbību, var mācīties no citu valstu prakses un strādāt pie tādiem projektiem, kas, iespējams, nenes lielu peļņu, taču ļauj attīstīt rokrakstu un kvalitāti.

Latvijā līdz šim tikai neliela daļa arhitektūras uzņēmumu ir varējuši atļauties eksportēt savus pakalpojumus, jo tas saistīts ar spēcīgu menedžmentu, strādājot pie konkrētās valsts tirgus izpētes un izmantojot lielu resursu daudzumu gan laika, gan naudas, gan profesionālu darbinieku izteiksmē. Tāpēc maziem un vidējiem uzņēmumiem eksports ir bijis tāls un neaizsniedzams sapnis. Tai pašā laikā Eiropa, un īpaši Skandināvija, arvien vairāk ir gatavas pieņemt un strādāt tieši ar ekspertu no citām Eiropas valstīm, arī no Latvijas. Labās prakses piemēri sadarbībai ar Skandināviju ir būvniecības nozarē, kur Latviju pārstāv vairākas kompānijas.

Dāņu pieredze

Dānijas arhitektu apvienība ir aprēķinājusi, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem eksporta tirgiem Dānijas arhitektiem, kas ik gadu papildina budžetu par teju 3 miljoniem eiro. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no visiem Dānijas arhitektūras nozares eksporta ieņēmumiem. Pārējie eksporta ieņēmumi no Eiropas tirgus veido 55%, savukārt atlikušie ieņēmumi nāk no Āzijas un Amerikas tirgiem.

Vēl viens labs piemērs, ko mācīties no dāņiem, ir „Design and Build” koncepts, kur līdztekus plānošanai dāņu uzņēmumi arī paši būvē plānotās celtnes. Šāda sadarbība palīdz apgūt tirgu un sekmē eksportspēju, kā arī palielina arhitektūras kvalitāti un dzīvotspēju, jo vairumā gadījumu, kad arhitekti un celtnieki nāk no dažādiem uzņēmumiem, celtniekiem rodas vēlme ietaupīt uz dažādu arhitektūras risinājumu rēķina.

Sarunas un izpēte

Latvijas arhitektūras nozares pārstāvji tikai pēdējos divos gados ir sākuši aktīvi apspriest arhitektūras eksporta iespējas. Par spēcīgu atspērienu kalpoja Latvijas Arhitektu savienības un Kultūras ministrijas organizētā diskusija „Latvijas arhitektūras eksporta potenciāls: izaicinājumi un iespējas”, kuras laikā tika identificēti dažādi izaicinājumi, ar kuriem saskārušies uzņēmumi, centušies veicināt sava pakalpojuma eksportu. Viens no izaicinājumiem ir nepietiekama eksporta tirgus pārzināšana un atšķirības likumdošanas prasībās, kā arī nepieciešamo resursu trūkums menedžmentā, nodrošinot ārvalstīs esošo klientu apkalpošanu.

Lai veicinātu eksportu Īrijas arhitektiem, Īrijas karaliskais arhitektūras institūts izveidojis apjomīgu pētījumu, kurā apskata tirgus potenciālus Dānijā, Somijā un Nīderlandē. Pētījumā smalki segmentēti valsts nozares ekonomiskie rādītāji, dizaina iezīmes un tradīcijas, kā arī lielākie tirgus spēlētāji un finansējuma sadale, kas attiecas arī uz iepirkumiem un dažādiem valsts fondiem, kuriem var pieteikties arī ārvalstu pakalpojumu sniedzēji.

Līdzīgus pētījumus būtu jāveido arī Latvijā, palīdzot uzņēmumiem vieglāk un ātrāk iekļūt ārvalstu tirgos, kas ļautu attīstīties ne vien individuāli, bet arī nozarei kopumā, paaugstinot kvalitāti, kā arī Latvijā ieviešot Eiropas standartus un sertifikātus.

Patlaban viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pārvarēt kūtrumu un vienpatību, kas bremzē augošo eksporta potenciālu, jo izveidotās mazās organizācijas nespēj savstarpēji sadarboties un izstrādāt vienu eksporta attīstības mehānismu, kurā iezīmētu lomu gan valsts institūcijām, gan pašiem uzņēmējiem. Būtu nepieciešams vairāk diskusiju un apaļā galda sarunu ar iesaistītajām pusēm, kā arī ar valsts institūcijām, kas palīdzētu izprast dažādu valstu likumdošanas atšķirības. Viss ir iespējams, ja vien mēs, arhitekti, kļūtu nedaudz atvērtāki un biežāk meklētu risinājumus, jo nav neaizsniedzamu mērķu vai neiespējamu projektu.

Autors ir arhitektūras, būvniecības un nekustamo īpašumu uzņēmuma „Smart Property Group” valdes loceklis