Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam
Valsts prezidents Andris Bērziņš nekandidēs otrajam Valsts prezidenta amata termiņam, ziņo LETA.
Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.
Līdz šim politisko spēku pārstāvji nepauda skaidru pozīciju, komentējot jautājumu par iespējamo atbalstu Bērziņam, ja viņš kandidētu uz otro termiņu. Paužot oficiālo viedokli, politiķi teica, ka vispirms jāsagaida paša prezidenta lēmums. Oficiāli atbalstu Bērziņam paudusi tikai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Bērziņa lēmums atkārtoti nekandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni ir respektējams un ZZS Bērziņam pateicas par paveikto darbu, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš aicinās katru ZZS ietilpstošo partiju apsvērt un piedāvāt iespējamos Valsts prezidenta amata kandidātus, par kuriem varētu vienoties ar koalīcijas partneriem.
“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa teica, ka tagad koalīcijai varētu būt vienkāršāk vienoties par kopīgo kandidātu uz šo amatu.
Vērtējot Bērziņa paveikto četros gados, Āboltiņa sacīja, ka viņš savus pienākumus veicis “pēc labākās apziņas”, domājot par valsti, nevis mēģinājis vairot savu popularitāti. Komentējot prezidenta lēmumu atkārtoti nekandidēt uz šo amatu, “Vienotības” līdere pieļauj, ka tas varētu liecināt par to, ka Bērziņš nejūt lielu sabiedrības atbalstu šādam solim.
Politiķe teica, ka valdību veidojošām partijām ir ļoti svarīgi vienoties par kopīgo kandidātu uz šo amatu, nevis ievēlēt valsts augstāko amatpersonu ar ZZS, opozīcijā esošās “Saskaņas” un citu opozīcijas partiju balsīm.
Nākamajam Valsts prezidentam pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kopā ar valdību un parlamentu jāspēj garantēt drošība, kā arī ekonomiskā izaugsme, uzsvēra Āboltiņa.
Runājot par turpmākajiem soļiem, “Vienotības” līdere pastāstīja, ka koalīcijas partijas turpinās sarunas ar mērķi vienoties par kopīgo kandidātu prezidenta amatam, kas varētu būt gan bezpartejisks cilvēks, gan arī kādas partijas pārstāvis.
Āboltiņa pieļauj, ka tagad koalīcijai varētu būt vienkāršāk vienoties par vienu kandidātu, jo “Vienotībā” un Nacionālajā apvienībā “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Bērziņa pārvēlēšanai vienprātīga atbalsta nav bijis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bērziņš 1971.gadā radioinženiera izglītību ieguva Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1988.gadā Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē pabeidza mācības par rūpniecības plānošanu.
Bērziņš ir darbojies Latvijas Tautas frontē, bet no 1993.gada līdz 2003.gadam viņš bija “Unibankas” prezidents.
2004.gadā viņš bija “Skandinaviska Enskilda Banken” un “SEB Unibankas” prezidentu padomnieks, 2006.gadā ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu un AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju.
2007.gadā viņš atkārtoti ievēlēts par LTRK prezidentu, bet 2008.gadā atkārtoti ievēlēts par AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju.
2010.gadā Bērziņš tika ievēlēts 10.Saeimā no ZZS saraksta. 2005.gadā Bērziņš neveiksmīgi kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta. ZZS valde viņu bija izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam.
Bērziņš ir turīgs vīrs. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē pieejamajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2013.gadu Bērziņš norādījis 42 īpašumus – Drabešos, Līgatnē, Nītaurē, Kolkā, Glūdā, Variešos, Zaubē, Vecpiebalgā, Ļaudonā, Krimuldā, Ķekavā, Amatā, Ādažos un citur.
Tāpat viņam ir lieli skaidras naudas uzkrājumi un pieder vairāki transportlīdzekļi.
(papildināta ar Brigmaņa un Āboltiņas viedokļiem)
Komentāri (74)
kristaps_freimanis 10.04.2015. 17.22
Cik maz reizēm vajag, lai iepriecinātu tautu…
0
nomale 10.04.2015. 17.24
Var! Var arī Bērziņš pateikt kaut ko par ko viņu uzslavēt!
1
traductrice > 11.04.2015. 11.10
ja Bērziņš būtu iedevis savu runu nolasīt kaut vai diktoram, tas būtu bijis daudz, daudz iedvesmojošāk.
Ļoti ceru, ka manā mūžā tā būs bijusi pēdējā dzirdētā runa, kurā iedvesmojošus vārdus var nolasīt tik mokoši boksterējoši un neiedvesmojoši.
0
Austras koks 10.04.2015. 17.31
Tas, ka Bērziņš nebūs – labi. Bet svarīgākais vēl priekšā. Ka nesanāk – no vilka muka, lācim uzskrēja. Ka neievēl aizklātajā balsojumā ko līdzīgu vai nedod Dievs – vēl ko sliktāku.
9
+3
-14
Atbildēt
+4
-15
Atbildēt
+4
-14
Atbildēt
+6
-14
Atbildēt
+5
-13
Atbildēt
+4
-9
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+7
-5
Atbildēt
+17
-3
Atbildēt
@DD1 > Austras koks 10.04.2015. 21.13
> Edgars Avotiņš
“slēptais balsojums Latviju izglāba no Zatlera ievēlēšanas par Saeimas priekšsēdētāju.”
Un Zatlers tādēļ bija pat valsts apvērsumu ar rīkojumu nr.2 uzrīkojis.
0
DD1 > Austras koks 10.04.2015. 20.34
> aivarsk
“Atklāts balsojums – perfekta iespēja naudas devējam kontrolēt rezultātu.”
Tieši tā,- atklāts balsojums gandrīz izslēdz sirdsapziņas balsojumu, ja domas nesakrīt ar partijas spices un “sponsoru” domām.
0
v_rostins > Austras koks 10.04.2015. 18.33
Austras koks
Nepārsteidzies nu! Ņemot vērā, kādi lēmumi tikuši pieņemti TECII, PV, LM, UA un Citadeles sakarā, mēs varam dabūt arī ko vēl briesmīgāku kā Rumpīti, VVF vai Zatļeru. Ņemot vērā mūsu varturu vektoru, prezidenta krēslā var nonākt arī pederasts.
0
aivarsk > Austras koks 10.04.2015. 17.44
Es nesaprotu, kāpēc jūs domājat, ka atklātā balsojumā nevar ievēlēt sazin ko?
0
aivarsk > Austras koks 10.04.2015. 19.28
Austras koks Atklāts balsojums – perfekta iespēja naudas devējam kontrolēt rezultātu. Ne par velti ES parlamentā par personālijām balso aizklāti. Nav jēgas maksāt. Cik pļutkins varētu investēt NATO valsts armijas virspavēlnieka amatā? Vai atklāti visi viņi nebalsoja pat par TUA summu samazināšanu par daudz mazākām naudām no fiļa un sukatenko? Un nekas – mēs faču zinām tās personas – kas viņiem gabals ir izkritis? Kāds ir pieprasījis konkrētiem personāžiem TUA sakarā atkāpties?
Kā pīlēm ūdens!
0
Edgars Avotiņš > Austras koks 10.04.2015. 21.10
Par atklāto balsojumu – spilgtākais piemērs, ka slēptais balsojums Latviju izglāba no Zatlera ievēlēšanas par Saeimas priekšsēdētāju. Kā būtu, ja būtu bijis atklātais balsojums?
0
latvijas_valsts > Austras koks 10.04.2015. 18.51
Cerams tā arī būs, jo neko citu jūs neesat pelnījuši, jo kas tad jūs paši esat?
0
DD1 > Austras koks 10.04.2015. 17.49
> aivarsk
“kāpēc jūs domājat, ka atklātā balsojumā nevar ievēlēt sazin ko”
Tik tiešām, kāpēc tāda šūmēšanās par atklātu balsojumu? Visu izšķir zemdeķa sarunas, pārpirkšanas, slepenas vienošanās un partiju disciplīna. Lai to efektu mazinātu, no rītdienas jābūt zināmiem visu partiju prezidenta kandidātiem un jāsākas TV un radio diskusijām, savstarpējai sacensībai ar iespēju tautai paust savu viedokli ar zvaniem un internetā.
0
Austras koks > Austras koks 10.04.2015. 17.56
Tādēļ, ka atklāti balsojot, ja balso stipri šķērsām, partijas un deputāti riskē ar vēlētājiem. Un pat ja partijas disciplīna prasa par ko balsot, tad tie, kam vairāk sirdsapziņas, tomēr nebalsotu par ačgārnu kandidātu. Toties aizklātā balsojuma gadījumā var droši teikt – es jau nē, es jau nē, par to slikto citi balsoja. Atklāts balsojums ir balsojums tomēr ar zināmu atbildību.
Un galu galā – deputāti ir mani un jebkura cita Latvijas vēlētāja pilnvarotie pārstāvji, un man ir jāzina kā manas intereses pārstāv mani pilnvarotie.
0