Maksātnespējas administratora Sprūda darbībā konstatē pārkāpumus

Atbildīgā valsts iestāde neprasa tiesai atcelt administratoru, neskatoties uz viņa likumpārkāpumu

Pastāv pamatotas šaubas par maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda objektivitāti uzņēmuma “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesā, atzinusi Maksātnespējas administrācija – valsts iestāde, kas pārrauga administratoru darbu. Taču administrācija nav prasījusi tiesu atcelt Sprūdu, bet uzticējusi viņam pašam informēt tiesu par apstākļiem, kas liedz pildīt administratora pienākumus. Līdz ar to situācija nav atrisināta – lai gan likumpārkāpums konstatēts, Sprūds joprojām turpina pildīt administratora pienākumus.

Par Sprūda darbībām “Peltes īpašumu” lietā Maksātnespējas administrācija (MNA) pērn saņēma sūdzību, pēc kuras pārbaudes 16.decembrī ir atzinusi, ka “attiecībā uz administratoru pastāv Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai “Peltes īpašumu” maksātnespējas procesā”. Šis likuma pants nosaka, ka administrators nevar pildīt savus pienākumus, “ja ir personiski ieinteresēts” maksātnespējas lietā “vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.”

Tāpat konstatēts, ka Sprūds ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 20.panta otro daļu, neinformējot tiesu un MNA par apstākļiem, kas viņam liegtu pildīt administratora pienākumus šajā lietā.

“Peltes īpašumu” maksātnespējas process, kuru kopš 2011.gada administrē Māris Sprūds, ir saistīts ar miljoniem vērtu zemi Ķīšezera krastā. Kā pērn oktobrī atklāja žurnāla “Ir” pētījums, dažādu darījumu virknes rezultātā “Peltes īpašumu” parādsaistības un dārgo zemi pārņēma firmas, kurās darbojās ar uzņēmuma administratoru Sprūdu saistīti cilvēki.

Likums stingri aizliedz maksātnespējas administratoriem atrasties interešu konflikta situācijā. Maksātnespējas administrācijā tika iesniegta uzņēmuma “Peltes īpašumi” bijušā valdes locekļa Neila Dženinga sūdzība par iespējamiem likumpārkāpumiem, interešu konfliktu un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu un MNA vadītājs Ervīns Ābele solīja rīkoties, lai novērstu pārkāpumus, ja tie apstiprināsies.

Tomēr, lai gan pārkāpumi ir konstatēti, MNA ir noraidījusi uzņēmēja sūdzību par šo lietu un arī neprasa tiesu atcelt Sprūdu no “Peltes īpašumu” administrēšanas. MNA prasa tikai, lai Sprūds pats informē tiesu par apstākļiem, kas pēc MNA ieskata ir likuma pārkāpums un liegtu pildīt administratora pienākumus šajā lietā. Sprūds uzlikto tiesisko pienākumu – informēt tiesu – ir izpildījis, liecinot MNA rīcībā esošā informācija. Vienlaikus Sprūds arī informējis, ka pārsūdzēs MNA lēmumu.

Kāda ir tiesas nostāja, “Ir” pagaidām nav zināms – jautājums uzdots Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnesei Jolantai Zaškinai, informēsim, tiklīdz būs saņemta atbilde. Tāpat “Ir” vēl nav saņemtas Māra Sprūda atbildes šajā jautājumā.

MNA vadītājs Ervīns Ābele “Ir” skaidroja – sūdzība par Sprūdu noraidīta noilguma dēļ. Savukārt to, kāpēc administrācija saskaņā ar likumu pati nevēršas tiesā ar prasību atcelt Sprūdu, Ābele atbild izvairīgi. “Mēs atzinām pārkāpumu un uzlikām tiesisko pienākumu vērsties tiesā un informēt par šo situāciju,” sacīja Ābele, norādot, ka “tiesiskā valstī tiesa ir tā, kas pieņem lēmumu.”

Tomēr Maksātnespejas likuma 22.pantā noteikts, ka administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma, ja attiecībā uz administratoru pastāv 20.pantā noteiktie ierobežojumi. Uz jautājumu, kāpēc MNA neizmantoja šo likumā noteikto iespēju, Ābele paskaidroja, ka tādējādi MNA “veiktu nelietderīgu darbību – iesniegtu tiesā pieteikumu, jo šāds lēmums tiesai ir jāpieņem pēc būtības pēc savas iniciatīvas.”

Komentējot saņemto sūdzību oktobrī, Ābele gan nebija tik izvairīgs, sakot: “Ja tas, kas sūdzībā rakstīts par interešu konfliktiem, tā arī ir, tad mūsu rīcība ir viennozīmīga – mēs sniegsim tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no konkrētā maksātnespējas procesa.” Kāpēc šī pozīcija mainījusies, Ābele tā arī nespēja izskaidrot.

Saistībā ar “Peltes īpašumu” lietu iespējamos likumpārkāpumus pārbauda arī Valsts ieņēmumu dienests. Proti, darījumu virknē ar šī uzņēmuma parādsaistībām bija iesaistīts Sprūda kolēģis, agrākais maksātnespējas administratūrs Aigars Lūsis. Dažus no darījumiem par lielām summām viņš veica pēc tam, kad 2012.gadā kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, taču neziņoja par tiem savā amatpersonas deklarācijā. Šajā sakarā VID Finanšu policija pērn oktobrī uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu lielā apmērā.

Uzņēmumam “Peltes īpašumi” maksātnespējas process ir visai sarežģīts. Šim uzņēmumam piederēja 10 miljonus latu vērta Ķīšezera piekrastes teritorija vairāku desmitu hektāru platībā. 2011.gadā uzņēmumam tika pasludināta maksātnespēja un par tā administratoru kļuva Sprūds. Savukārt Sprūda kolēģis, savulaik maksātnespējas administrators Aigars Lūsis par 3,2 miljoniem eiro no Kiprā reģistrēta uzņēmuma “Velven Limited” iegādājās prasījuma tiesības pret “Peltes īpašumiem”. Drīz administrators Sprūds atzina šī nodrošinātā kreditora prasījumu.

Tad Sprūds nolēma bez izsoles pārdot “Peltes īpašumi” zemi. Par jauno īpašnieku kļuva a/s “Sužu pussala”. Par zemi “Sužu pussala” maksāja nevis ar naudas līdzekļiem, bet gan uzņemoties segt uzņēmuma “Peltes īpašumi” parādu pret “Velven Limited”, kurš savas prasījuma tiesības bija pārdevis Lūsim.

Rezultātā “Peltes īpašumu” parāds Lūsim tika gandrīz pilnībā dzēsts, bet par Lūša parādnieku kļuva jaunais zemes īpašnieks “Sužu pussala”. Vēlāk Lūsis parāda piedziņas tiesības pārdeva firmai “Empire Investment”, ko vada Sprūda dzīvesbiedre.

Savukārt “Sužu pussalas” valdē darbojas savulaik par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesātā tiesnese Diāna Mašina, bet par valdes priekšsēdētāju vēlāk kļuva jurists Oskars Ercens, kurš saistīts ar Sprūdu – kā “Ir” noskaidroja, zemesgrāmatā ir notariāli apstiprināta beztermiņa pilnvara, ar kuru Sprūds pilnvarojis Ercenu pārstāvēt viņu maksātnespējas procesos. Turklāt Ercens 2012.gadā vienlaikus sniedzis dokumentus gan kā “Peltes īpašumu” pilnvarotais pārstāvis, gan arī kā “Sužu pussalas” pārstāvis.

Visas šīs darījumu virknes rezultātā administratora Sprūda pārvaldītie “Peltes īpašumi” atbrīvojās gan no parādsaistībām, gan no zemes, un abus – kā parādu, tā vērtīgo zemi – pārņēma firmas, kurās darbojas ar Sprūdu saistīti cilvēki.