Par rūpniecības izlaidi 2014.gada novembrī
Pērnā gada novembra rūpniecības izlaides dati izskatās gana bēdīgi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, apjomi ir kritušies gan apakšnozarēs, kur tas bija gaidāms Krievijas ekonomikas problēmu dēļ, gan vairākās citās, kur par šādu pavērsienu var vienkārši teikt, ka „tā gadās”.
Tātad likumsakarības šoreiz ir apvienojušas spēkus ar sakritībām, kas gan varbūt patiesībā slēpj kādu dziļāku, grūtāk pamanāmu likumsakarību. Ne velti Napoleons, lemjot par savas armijas virsnieku paaugstināšanu, uzdeva jautājumu – vai viņš ir veiksmīgs? Ne visu pasaulē notiekošo var izskaidrot ar prātu, jo īpaši ierobežotas informācijas pieejamības apstākļos.
Situācijā, kad vienlaikus krīt apjomi trīs galvenajās nozarēs un to grupās – pārtika, koksne, metālapstrāde un mašīnbūve, grūti sagaidīt arī labu sniegumu rūpniecībā kopumā.
2014.gada pirmajā pusē pārtikas pārstrāde auga braši, bet sāka vārguļot pēc Krievijas noteiktā importa embargo un novembrī gada griezumā tās izlaide samazinājās jau par 3,5%. Par 1% pret iepriekšējo mēnesi saruka izlaide kokapstrādē, bet te gada griezumā kāpums (+3,7%) un novembra ražošanas apjoms bijis ceturtais līdz šim labākais. Izlaides kritumi gan gada, gan mēneša griezumā ir galvenajās metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs – gatavo metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, pārējo iekārtu un mašīnu, auto piekabju un detaļu ražošanā. Apstrādes rūpniecībā kopumā izlaide novembrī mēneša un gada griezumā saruka attiecīgi par 2 un 3,8%.
Tas, ka rubļa vērtības kritums varētu negatīvi ietekmēt mašīnbūvi, jo īpaši elektrisko iekārtu ražošanu, bija skaidri nojaušams. Līdz šim abām nozarēm bija klājies pārsteidzoši labi, taču novembrī pret oktobri tajās bija padsmitos procentu mērāms kritums.
Gatavo metālizstrādājumu ražotāji tiešā veidā galvenokārt eksportē uz rietumu tirgiem, taču svarīgs vietējais klients ir mašīnbūves uzņēmumi un tas ir veicinājis izlaides kritumu mēneša un gada griezumā par 0,7% un 8,7%. Metālapstrādei būs jāizmanto visas iespējas, ko sniedz remdenā attīstība Rietumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos, lai kompensētu satricinājumus austrumos. Eirozonas rūpniecības PMI šūpojas drusku virs 50 punktu atzīmes jeb neitrālās robežas. Taču tas lielā mērā ir Itālijas un Francijas problēmu dēļ, mums svarīgākajā Vācijas tirgū situācija labāka un tas var palīdzēt.
Gadalaiku ritums ir mūžīgs un neapturams, un arī grūtības rūpniecībā neturpināsies mūžīgi. No Krievijas tirgus stipri atkarīgajām nozarēm jaunajā, 2015.gadā, spožus panākumus solīt grūti, jo šī ekonomika šogad būs dziļā recesijā. Taču apjomus citur kāpinās investīcijas. Tādās nozarēs kā metālapstrāde, kokapstrāde, elektronika, ķīmiskā rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana šā gada prognoze ir visnotaļ labvēlīga. Pārtikas ražošanā situācija ir ļoti atšķirīga dažādās apakšnozarēs. Piemēram, līdz ar ienākumu pieaugumu Latvijā gaļas pārstrādātāju noiets varētu augt. Ir arī citi pozitīvi faktori.
2015.gada pirmajās dienās eiro kurss pret dolāru ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš 2006.gada, un tas ir labvēlīgs faktors eksportam uz tālajiem, „eksotiskajiem” tirgiem, kā arī nedaudz mazinās importa konkurenci Latvijā.
Taču, ja vien decembra dati nebūs patīkams izņēmums, pērnā gada ceturtajā ceturksnī apstrādes rūpniecība nebūs bijis pozitīvs faktors ekonomikā. Tās pieaugums ir bijis izteikti atkarīgs no patēriņa, kas, kā vēsta šodien publicētie novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma vērtējums, savukārt ir turpinājis oktobrī sākto izaugsmes paātrinājumu un kam palīdz un palīdzēs naftas cenu krituma sniegtais ietaupījums patērētājiem.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (28)