Latvijai nevajadzētu individuāli vēl pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju
Pirms pieņemt lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas ierobežošanu, būtu precīzi jāaprēķina šāda lēmuma ietekme uz tautsaimniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Piekrītu viedoklim, ka valstij politiskajos jautājumos jādemonstrē stingra nostāja, tomēr šādu lēmumu pieņemšanā svarīgi būtu nošķirt ģeopolitisko situāciju no starpvalstu saimnieciskās sadarbības principiem.
Saspīlētās ģeopolitiskās situācijas ietekmē pieņemtais lēmums radīs Latvijas ekonomikai būtiskus zaudējumus. Līdzās nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēm cietīs arī pakalpojumu un tūrisma sektors. Jau pašlaik tūrisma aģentūrās samazinājies apkalpoto Krievijas tūristu skaits, kas līdz šim aizvien pieaugošākā skaitā ieradās Latvijā pavadīt atvaļinājumu vai nedēļas nogales. Līdzīga tendence vērojama arī pakalpojumu sektorā – esmu novērojis, ka mūsu restorānos šogad saņemti krietni mazāk banketu pasūtījumi no Krievijas pilsoņiem.
Saprotams, ka sarūkot pieprasījumam pēc pakalpojuma, samazināsies arī pieprasījums pēc darbaspēka, un budžetā ieskaitīto nodokļu apjoms, radot valsts ekonomikai zaudējumus. Tāpēc, pirms pieņemt lēmumu par TUA programmas ierobežošanu, deputātiem būtu rūpīgi jāizvērtē sekas uz valsts tautsaimniecību, ieklausoties arī uzņēmēju viedokļos.
Pašreizējā situācijā būtu jārīkojas tālredzīgi, un, ja lēmums par TUA programmas ierobežošanu tiek pieņemts, būtu nepieciešams paredzēt pārejas periodu.
Kā zināms, uzņēmēji lēmumus pieņem ilgtermiņā, tādēļ būtu svarīgi dot laiku iesaistītajām pusēm, kuras šis politiskais lēmums ietekmēs, pārkārtot savu biznesa darbību un piemēroties jaunajai situācijai. Pretējā gadījumā, likuma izmaiņām stājoties spēkā nekavējoties, daudzi uzņēmēji saskarsies ar negaidītu pieprasījuma izmaiņu radītajām sekām – nenokārtotām kredītsaistībām un, iespējams, arī maksātnespēju.
Globālās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir pietiekami apjomīgas, un Latvijai nevajadzētu tās individuāli vēl pastiprināt. Kā rāda pēdējo mēnešu situācija, Latvijas ekonomika no tām jau ir daudz cietusi. Turklāt vērts atcerēties, ka Krievijas pilsoņi, kas Latvijā iegādājušies īpašumus un ir šeit investējuši lielus līdzekļus, vēlas pasargāt savu kapitālu un ir personīgi ieinteresēti, lai ekonomiskā un politiskā vide šeit būtu stabila un droša. Neviens neinvestē savu naudu valstī, ja pastāv šaubas par tās stabilitāti vai drošību.
Autors ir vīna bāra „Garage”, restorāna „Hot’e” un Viesmīlības skolas līdzīpašnieks
Komentāri (35)
aivarsk 19.12.2014. 09.21
Tikai PILNĪGS IDIOTS var balstīt sava biznesa modeli uz krievijas patēriņu un galvenais uz samaksu par šo patēriņu.
Nevajag ļaut idiotiem savā biznesā pārnest šo idiotismu uz valsti un tās politiku!
1
andrejs > aivarsk 19.12.2014. 09.29
nabaga krievi vairs pat nespēj nopirkt šprotes un Ventspils konservu fabrika atlaiž milzīgu skaitu darbinieku.
0
Krix 19.12.2014. 09.04
Tās nav sankcijas pret Krieviju, bet gan domāšana par LV iedzīvotājiem, kuriem, nu atkal saskrūvētā NĪ tirgus dēļ nākas pārmaksāt gan par īri, gan arī pērkot īpašumu un pēc izsniegto atļauju skaita ir skaidrs, ka ir PĒDĒJAIS laiks šo neprātu apturēt ! Kam tik dikti vajag NĪ Latvijā, lai pērk, bet izrādās, ka bez šīs ekstras pārcenotos šķūņus nevienam nevajag, un bez pārcenotiem šķūņiem arī nevienam nevajag pārcenotos LV pakalpojumus !
0
ierados 19.12.2014. 07.41
” esmu novērojis, ka mūsu restorānos šogad saņemti krietni mazāk banketu pasūtījumi no Krievijas pilsoņiem”
Nu ļoti jau ieevērīgs cilvēks! Tikai vajadzēja pie viena ievērot, ka minētajiem pilsoņiem trūkst tačku, ar ko atvest vajadzīgo skaitu kubikmetru krievu koka rubļu. Vai tur pie vainas Latvijas uzturēšanās atļauju politika? Tāds vienkāršs jautājums ievērīgajam bodniekam.
0