Kozlovskis pieļauj būtiskas izmaiņas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē

ENAP ministram jāiesniedz plašāks redzējums par pārvaldes darbības uzlabošanu

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) neizslēdz iespēju, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP) gaida būtiskas izmaiņas kadru jautājumā, kas varētu notikt pēc iepazīšanās ar pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa iesniegto plānu darbības uzlabošanai.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” ministrs atkārtoti uzsvēra, ka viņš nav apmierināts ar pārvaldes darbu, jo tā ar savu darbību var sniegt būtisku ieguldījumu valsts budžeta papildināšanā, kas šajos apstākļos ir visvairāk nepieciešams.

“Esmu devis uzdevumu iesniegt plašāku redzējumu par minētās pārvaldes darbības uzlabošanu, tāpēc neizslēdzu, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi gaida būtiskas izmaiņas. Protams, šajā sakarā neizslēdzu iespēju, ka var notikt būtiska kadru maiņa, pat augstākajā līmenī,” sacīja Kozlovskis.

Savukārt komentējot Gudermaņa dalību uzņēmumos, kas nodarbojas ar atkritumu un kontrabandas cigarešu iznīcināšanu, Kozlovskis sacīja, ka šāda rīcība neesot ētiska.

“Es saprotu, ka Gudermanis nav slēpis savu iesaisti šādā komercdarbībā, jo to uzrādījis savā amatpersonas deklarācijā, kā arī nav iedzīvojies uz tā rēķina, jo ienākumi no šīs rūpalas nav lieli, tomēr šādu rīcību par ētisku nevar nosaukt,” skaidroja ministrs.

Kozlovskis tāpat piebilda, ka pašlaik Gudermanis no dalības uzņēmumā ir izstājies.

Jau ziņots, ka Kozlovskis lūdzis Valsts policijas (VP) vadītāju Intu Ķuzi izvērtēt Gudermaņa piemērotību amatam.

ENAP darbu kritizējis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, tāpēc Kozlovskis ar Ķuzi pārrunājis uzlabojumu nepieciešamību, tostarp esot spriests, vai šos uzlabojumus būtu spējīgs veikt pašreizējais Ekonomikas policijas vadītājs Gudermanis.

Gudermanis piekrīt, ka ENAP darba kvalitāti nepieciešams uzlabot, taču pašreizējais vājais sniegums neesot nolaidības sekas, bet gan saistīts ar to, ka policijā esot niecīgas algas, kas liedz darbam piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Savukārt žurnāls “Ir” vēsta, ka Gudermanis un pašreizējais VP koledžas direktors Rauls Kviesītis, kurš arī savulaik vadīja ENAP, ir saistīti ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu un arī kontrabandas cigarešu iznīcināšanu.

Abas minētās policijas amatpersonas 2007.gadā tieši vai pastarpināti kļuvušas par līdzīpašniekiem divos Vangažos reģistrētos uzņēmumos – atkritumu pārstrādes firmās “Regreen” un “Entalpija”. Gudermanis kapitāldaļas reģistrējis neslēpjoties, ar savu vārdu, savukārt Kviesīšu ģimeni firmā pārstāv Raula dzīvesbiedre Kristīne.

Gudermanis žurnālam piekritis runāt par savu dalību šajos uzņēmumos, taču nav atklājis, kas un par kādu summu piedāvāja viņam iegādāties kapitāla daļas. Turpretim Kviesītis nav atradis laiku, lai žurnālam atbildētu uz jautājumiem par sievas biznesu.

Kā raksta “Ir”, savulaik iegādājoties “Entalpiju”, jaunie īpašnieki pārņēma kompāniju ar nepilnu 10 000 latu (14 229 eiro) apgrozījumu un divtik lieliem zaudējumiem, bet “Regreen” situācija bija vēl bēdīgāka – uzkrāti 128 000 latu (182 128 eiro) iepriekšējo gadu zaudējumu, negatīvs pašu kapitāls 145 000 latu (206 316 eiro) apmērā un parādi kreditoriem vairāk nekā 370 000 latu (526 463 eiro) apmērā.

Kopš iegādes “Regreen” tā arī nekad neesot sākusi darbību, tikai turpinot krāt parādu slogu. “Entalpija” lēni rosījusies, par dažiem tūkstošiem eiro gadā iznomājot zemi un sniedzot kanalizācijas pakalpojumus, līdz beidzot kaut cik vērā ņemama darbība sākusies pērn, kad firma sākusi jaunu virzienu – dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dedzināšanu, kas ienesa 12 000 latu (17 074 eiro) un ļāva gadu noslēgt ar 445 latu (633 eiro) peļņu.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka šogad “Entalpija” ar panākumiem startē valsts iepirkumu konkursos. Firma šogad jūlijā uzvarējusi nelielā Valsts nekustamo īpašumu aģentūras iepirkumā par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu 21 000 eiro apmērā, bet jūnijā – Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumā par kontrabandas cigarešu iznīcināšanu 69 950 eiro apmērā. Šajā iepirkumā gan ir divi uzvarētāji. Nekādu lielo peļņu “Entalpijai” gan šie darbi nesola, raksta “Ir”.

Gudermanis žurnālam skaidri nav atbildējis, kā uzņēmums savelk galus un kur īsti slēpjas šī biznesa pievilcība, taču viņš norādījis, ka firma turpina strādāt “ar cerību uz rītdienu”.

Jautāts, vai nevarētu būt, ka veiksmes atslēga slēpjas nevis tajā, ko valsts samaksā par cigarešu iznīcināšanu, bet gan tajā, kas aiziet garām krāsnij un nonāk atpakaļ tirgū, Gudermanis atbildējis, ka viņam vajadzētu būt “pilnīgi stulbam, lai ar kaut ko tādu nodarbotos”. “Ja ar šādu mērķi kaut kādas darbības tiktu darītas, pasarg’ Dievs, es tur nekad nebūtu klāt,” žurnālam sacījis ENAP priekšnieks.

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs skaidro, ka “Entalpija” tiesības iznīcināt kontrabandas cigaretes ieguvusi konkursā, kas organizēts atbilstoši visiem likumiem un normatīviem. “Mēs neuzticam iznīcināšanu ne Kviesītim, ne Gudermanim, mēs uzticam firmai, kura atklātā konkursā ir uzvarējusi,” saka Ivanovs, norādot, ka nevienam iepirkumu organizatoram neesot pienākums iepazīties ar to, kas ir firmu īpašnieki.

Tādu cilvēku iesaistīšana kontrabandas iznīcināšanā, kas labi pārzina šo nelegālo tirgu un atbild par tā izskaušanu, met ēnu uz tiesībsargu centieniem apkarot šo rūpalu, raksta “Ir”. Ētisku problēmu tajā, ka kontrabandas apkarotājs iesaistīts kontrabandas iznīcināšanas biznesā, gatavs atzīt arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).