Plastmasas maisiņi – sadzīviska ērtība vai piesārņojums?

Ik gadu tikai Latvijas mājsaimniecībās vien tiek izmantots iepakojums, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgs trijām „Gaismas pilīm”

Plastmasas maisiņiem Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši īsa vēsture. Vēl itin nesenā pagātnē došanās uz veikalu ar auduma vai tīkliņa maisiņu un tajā tukšu, izskalotu stikla piena pudeli bija ikdiena, savukārt plastmasas maisiņi – ekstra. Mūsdienās situācija ir drīzāk otrāda – pircējs ar piekrāmētu plastmasas maisiņu ir ikdiena, savukārt auduma maisiņš sabiedrības uzskatos – tāds, uz ko tiekties.

Kaut arī laika posms starp šiem diviem periodiem ir neilgs, tomēr intensitāte, ar kādu plastmasas maisiņi un iepakojumi ir ienākuši mūsu ikdienas dzīvē, jāatzīst, ir pat biedējoša – ik gadu tikai Latvijas mājsaimniecībās vien tiek izmantots iepakojums, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgs trijām „Gaismas pilīm”. Milzīgais apjoms ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ par atkritumiem kopumā publiskajā telpā vairs nerunā kā par kaut ko, no kā atbrīvoties, tā vietā rodas nepieciešamība pēc atkritumu apsaimniekošanas.

Biedrības „homo:ecos” un „draugiem.lv” 2014.gada rudenī veiktās aptaujas* rezultāti par iedzīvotāju attieksmi un izpratni par iepakojumiem un, jo īpaši, plastmasas maisiņiem, skaidri parādīja, ka cilvēkus satrauc iepakojuma ietekme uz vidi (61%) un tie apzinās gan plastmasas maisiņu pārmērīgo izmantošanu (68%), gan plastmasas iepakojumu negatīvo ietekmi uz vidi (81%).

Kas tad ir iemesls šādam plastmasas maisiņu uzvaras gājienam? Skaidrojumus tam var atrast daudz un dažādus – sākot no tirgus ekonomikas, sabiedrības dzīvesveida un vērtību maiņas līdz ļoti vienkāršam un pat triviālam – plastmasas maisiņš padara dzīvi ērtāku. Mūsdienās, kad ēdiena sagādei vairs nav jādodas pēc medījuma uz mežu, bet tas visbiežāk tiek gūts lielveikalā, tieši plastmasas maisiņi – viegli un izturīgi – palīdz ērti un parocīgi pārnest „medību trofeju” mājās, turklāt ne mazsvarīgi – tiešā veidā pircēja naudas makam radot ļoti niecīgus vai pat vispār nekādus izdevumus.

Plastmasas maisiņu sniegtais ērtums, ne tikai iepērkoties, bet arī dažādās sadzīviskās situācijās, ir tā būtiskākā priekšrocība. Starptautisko tirgu birojs (International Markets Bureau), analizējot patērētāju paradumus, norāda, ka ērtums ir viena no tendencēm, ko meklē patērētāji savā ikdienā, kurā nepārtraukti pieaug stress, bet brīvā laika kļūst arvien mazāk (Market Analysis Report, 2010). Ērtumu, kā būtisku faktoru plastmasas maisiņu izmantošanai iepērkoties, atzina arī Latvijā veiktās aptaujas dalībnieki (71%).

Tomēr vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto (53%) arī atzina, ka rūpēs par apkārtējo vidi piekristu atteikties no ērtībām, ko sniedz pašreizējais preču un produktu iepakojums.

Šeit gan vietā ir jautājums – ko nozīmē ērtības? Ja atteikšanās no ērtuma nozīmē piemaksāt par iepakojumu, kas būtu videi draudzīgāks, tad šādam neērtumam piekrīt vairs tikai nepilni 10%. Savukārt, ja tas nozīmē dodies uz veikalu ar savu auduma maisiņu, tad atbalstītāju skaits ir būtisks – 53%, taču līdzko uz veikalu sveramo produktu iegādei līdzi jāņem savs iepakojums, lai kas arī tas būtu – stikla pudele, plastmasas trauks vai maisiņš, atbalstītāju skaits atkal sarūk ~13%.

Rezultāti norāda uz to, ka cilvēki labprātāk maina savus paradumus tad, ja tas nerada papildu izdevumus un ir pieejami atbilstoši apstākļi, kas zināmā mērā iezīmē atkal atgriešanos pie ērtuma – lai ir vienkārši un bez papildu izdevumiem.

Arī tagad gandrīz ikviens var doties pakaļ pienam ar savu pudeli, tomēr, ja to var izdarīt tikai noteiktā vietā un tikai līdz septiņiem vakarā, tad, visticamāk, piens tiks nopirkts lielveikalā jau safasētā veidā, kur turklāt vienvietus var iegādāties arī citas sev nepieciešamās lietas. Līdzīgi arī ikviens var šķirot atkritumus, tomēr, ja pie mājas nav atkritumu tvertnes trijās krāsās un ikreiz sašķirotie atkritumi jāved uz noteiktu vietu, tad, visticamāk, visi atkritumi sakritīs vienā maisā un tālāk vienā miskastē.

Arī aptaujas dalībnieki norādīja uz ērtām atkritumu šķirošanas iespējām un zemākām šķiroto atkritumu izmaksām kā primārajiem nosacījumiem aktīvākai atkritumu šķirošanai. Kas nozīmē, ka atkritumu samazināšanā, bez sabiedrības izglītošanas un motivēšanas, būtiska nozīme ir atbilstošas infrastruktūras pieejamībai.

Tomēr, ja patlaban iepakojums un plastmasas maisiņi ir realitāte, no kuras ir grūti izvairīties, tad, iespējams, ir vērts izvērtēt savu attieksmi pret tiem. Socioloģe Geja Havkinsa (Gay Hawkins), kas savos pētījumos ir pievērsusies kultūras un materiālo prakšu mijiedarbībai, īpašu uzmanību pievēršot vides un atkritumu jautājumiem, norāda, ka katrai precei ir sava identitāte attiecībā pret tās patērētāju un laika gaitā tā var mainīties. Kā norāda socioloģe, arī plastmasas maisiņam ir sava sociālā dzīve, kurā tas vairākkārt maina savu lomu – maisiņš savam īpašniekam var izlīdzēties daudz un dažādās situācijās – tajā var parocīgi pārnēsāt dažādas lietas, tajā var ērti ievietot slapju peldkostīmu vai nobristos ielas apavus, tajā var veikli noslēpt kādu produktu ar ne pārāk tīkamu smaku un beigu beigās – tas ir lielisks atkritumu izmešanai. Tieši cilvēka attieksme un paradumi nosaka to, kurā brīdī plastmasas maisiņš no ikdienas dzīvē noderīgas lietas kļūst par atkritumu.

“homo ecos:” un „Draugiem.lv” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka plastmasas maisiņi tiek izmantoti vairākkārt un dažādām vajadzībām – gan iepērkoties, gan preču un produktu uzglabāšanai, gan arī dažādām ikdienas un saimnieciskām vajadzībām. Iespējams, ka šādu rīcību motivē ekonomiski racionāli uzskati, tomēr tam ir arī zināma ietekme uz atkritumu samazināšanu.

Jo garāka ir plastmasas maisiņa sociālā dzīve, t.i., jo vairāk viens un tas pats maisiņš tiek izmantots, jo mazāks veidojas pieprasījums pēc jauniem maisiņiem.

Atkritumu samazināšana ir aktuāls jautājums, kurā ir daudz un dažādas iesaistītās puses, katra ar savu atbildību. Iepakojuma un plastmasas maisiņa problēma ir aktualizēta vairākos līmeņos – no starptautiskās sabiedrības līdz par individuālai mājsaimniecībai. Taču motivācija mainīt un pielāgot savu dzīvesveidu un ikdienas paradumus, rodas tikai tajā brīdī, kad cilvēks, preču un produktu patērētājs, personīgi sāk apzināties šīs problēmas aktualitāti. Tikai tajā brīdī cilvēks sāk izvērtēt – cik patiesībā dārga ir plastmasas maisiņa sniegtā ērtība.

Autore ir sociālantropoloģe

* Pētījums veikts “Draugiem.lv” lietotāju vidū 2014.gada septembrī. Aptaujāts 1071 respondents 15 līdz 75 gadu vecumā.

Izmantotie avoti: Hawkins. G., Plastic bags: Living with rubbish International Journal of Cultural Studies March 2001 4: 5-23