Aicina ziedot Brāļu kapu tēlu un heraldikas atjaunošanai

Ziedojumus vāks Lāčplēša dienā

Lai atjaunotu Brāļu kapu heraldiskos tēlus “Zemgale” un “Kurzeme”, kā arī Strēlmieku bareljefu un 10 apriņķu ģerboņus kapu Noslēdzošajā sienā, Lāčplēša dienā 11.novembrī notiks ziedojumu vākšanas akcija LTV 1 tiešraidē.

Kopējās izmaksas restaurācijas darbiem Brāļu kapos Rīgā plānotas 49 000 eiro, informē Brāļu kapu fonda pārstāve Inga Jaunzeme – Grīnvalde.

Ziedojumu akcija Lāčplēša dienā notiks LTV1 tiešraidē. Fonds īpaši aicina atbalstīt akciju kurzemniekus un zemgaliešus.

Tiešraide LTV 1 sāksies plkst. 17.45. Tās laikā skatītāji varēs vērot plašu māksliniecisko programmu un informatīvus materiālus par Brāļu kapiem Rīgā. Ziedojumu lāde tiks novietota Daugavas krastmalā pie Rīgas pils sienas, kur iedzīvotāji tradicionāli Lāčplēša dienā novieto svecītes kritušo kareivju piemiņai.

Savukārt citas ziedojumu lādes atradīsies Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama vestibilā un Brāļu kapos. Ziedojumus varēs veikt arī pa tālruni, piezvanot 90006480.

Fonds aicina sabiedrību atbalstīt restaurācijas darbus, lai 2015.gadā varētu godam atzīmēt šā ievērojamā Latvijas kultūras pieminekļa izveides simtgadi.

Kapos, kuru autors ir arī Brīvības pieminekļa tēlnieks Kārlis Zāle, guldīti aptuveni 2000 varoņu, to skaitā arī ap 200 nezināmo. Brāļu kapi ir ne tikai kultūras un vēstures simbols, bet arī mūsu tautas vienotības, kopīga spēka, centienu, cerību un pārliecības simbols.

Iepriekšējos divos gados (no 2012. līdz 2013.gadam) fonds Brāļu kapu Noslēdzošās sienas centrālās daļas restaurācijai un apkopei ieguldījis Ls 99 970. Pērn ieguldīti 42 697 eiro Noslēdzošās sienas kreisās puses restaurācijā.

Ziedojumu konts: Reģ. nr. 40008079151, SEB banka LV37UNLA0050003853219, Merķeļa iela 13, RVKLVMF

Izziņai:

* 1915.gada 15.oktobrī Ķeizarmežā, Doma un Pētera baznīcas kapos (tagadējos Meža kapos) tika guldīti trīs varoņi – pirmie kritušie latviešu strēlnieki Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris, Jānis Gavenass, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju kaujā pret vāciešiem Tīreļpurvā. Viņu apbedīšanas vieta kļuva par pamatu Brāļu kapiem.

* 1923. – 1936.gadā memoriālā ainava atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecības ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P. Feders. Brāļu kapa ansambļa iekārtošanā piedalījās arī arhitekts A.Birzenieks, tēlnieki M.Šmalcs, N.Maulics, P.Banders u.c.

Rīgas Brāļu kapu izveides gaita:

* 1901.gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, svinīgi iesvētīti 527 hektāri zemes Ķeizarmežā.

* 1909.gadā tika sagatavots Meža kapu plānojuma projekts, ko vēlāk izmantoja arhitekts Andrejs Zeidaks, plānojot Brāļu kapus.

* 1915.gada 25.maijā A.Zeidaks parakstīja Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi.

* 1920.gadā nodibināta Brāļu kapu komisija, kas uzdeva A.Zeidakam izveidot plānojumu. Lai to papildinātu ar monumentāliem pieminekļiem, tika izsludināti vairāki konkursi. Brāļu kapi veidoti un iecerēti kā karavīru atdusas vieta.

* 1923.gadā konkursa komisija par labāko atzina tēlnieka Kārļa Zāles metu.

* 1924.gada novembrī ielikts Brāļu kapu pamatakmens.

* 1936.gada 11.novembrī Brāļu kapi tika iesvētīti.

* 1926.gadā jau bija iekārtota augšējā terase, 1927.gada 11.novembrī atklāta skulptūra “Ievainotais jātnieks”, 1928.gadā – otra grupa “Ievainotais jātnieks”, 1929.gadā – Mātes tēls, 1930.gadā pabeigti centrālie vārti, 1933.gadā pabeigts mūžīgās uguns altāris, 1936.gadā ansamblis tika svinīgi iesvētīts, bet 1937.gadā uzstādīta skulpturālā grupa “Divi brāļi”, kuras priekšā 1942.gadā pēdējā atdusas vietā guldīts tēlnieks Kārlis Zāle.

Piemiņas ansamblis izveidots priedēm apaugušā kāpu zonā, par tā celtniecības materiālu izvēlēts vietējais materiāls – šūnakmens no Allažu apkaimes akmenslauztuvēm. Vienīgi piemiņas plāksnēm izmantots ievestais smilšakmens, bet skulpturālā grupa “Divi brāļi” darināta no Itālijas travertīna.