Pret jaunā mūzikla ieceri protestu izteicis arī Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs
Četri Latvijas pilsoņi – Felikss Poļanskis, Olga Procevska, Boriss Ginzburgs un Marija Asereckova – nosūtījuši protesta atklāto vēstuli ziņu aģentūrām, medijiem, sabiedriskām organizācijām un vēstniecībām Eiropā, ASV un citviet pasaulē, paužot savu sašutumu par Arāja komandas dalībnieka holokausta līdzdalībnieka Herberta Cukura apoloģētiku mūziklā “Cukurs. Herberts Cukurs”, kura pirmizrāde gaidāma šosestdien Liepājā.
Vēstules autori norāda, ka publiskajā komunikācijā mūzikla autori apzināti izvairās pieminēt to, ka Cukurs ir bijis ne vien slavens lidotājs, bet arī bēdīgi slavenās Arāja komandas dalībnieks.
Vēstulē uzsvērts, ka šī vienība bija brīvprātīga un tās galvenais uzdevums bija ebreju un nacistiskās varas pretinieku spīdzināšana un iznīcināšana. Arāja komanda bija atbildīga par Rīgas geto iemītnieku konvojēšanu uz masu slepkavības vietu Rumbulā, norāda vēstules autori. Jau konvojēšanas gaitā vien tika noslepjavoti apmēram 1000 cilvēku, savukārt Rumbulā kopumā dzīvība atņemta apmēram 26 tūkstošiem cilvēku, secinājuši Latvijas vēsturnieku komisijas pētnieki.
Lai gan šis nav pirmais mēģinājums aplūkot Cukuru pozitīvā gaismā, noklusējot viņa līdzdalību nacisma noziegumos, šis atšķiras no iepriekšējiem ar tā nekaunību (Cukurs tiek uzdots par nacionālo varoni) un ar oficiālā un publiskā nosodījuma pilnīgu iztrūkumu, kas arī noteicis vēstules autoru motivāciju vērsties pie starptautiskās sabiedrības, Ir.lv informē viena no vēstules autorēm Olga Procevska.
Arī Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs kritizējis Latvijā iestudēto mūziklu par latviešu aviatoru Herbertu Cukuru, kurš, pēc Zurofa teiktā, Otrā pasaules kara laikā esot piedalījies ebreju civiliedzīvotāju nogalināšanā, raksta LETA.
“Jauna izrāde Latvijā Herbertu Cukuru ataino kā nacionālo varoni, nevis kā ebreju nežēlīgu slepkavu, kāds viņš bija. [..] Šī izrāde ir nekaunīgs mēģinājums reabilitēt vienu no zināmākajiem ebreju slepkavām Baltijas valstīs holokausta laikā,” teikts Zurofa paziņojumā.
Zurofs norāda, ka Cukura vainu apliecina neskaitāmas holokaustu pārdzīvojušo ebreju liecības, jo atšķirībā no citiem latviešu kolaboracionistiem Cukurs bija slavens Latvijas sabiedrībā kā aviators un tāpēc atpazīts upuru vidū.
“Piemēram, Rafaels Šubs savā liecībā, kuru es atradu “Yad Vashem” arhīvos, stāsta, ka Cukurs sadedzināja astoņus ebrejus jaunajā [ebreju] kapsētā Rīgā, pat uzskaitot upurus – sinagogas darbinieks Feldheims, viņa sieva un četri bērni un solists Mincs un viņa sieva,” raksta Zurofs.
“Visskarbākie pierādījumi nāk no Maksa Tukaciera, kas Atbrīvoto ebreju centrālās komitejas tieslietu departamentam Vācijā 1948.gadā liecina, ka Cukurs piekāva un nogalināja vīriešus, sievietes un bērnus, kas nespēja tikt līdzi Rīgas ebrejiem, kas tika dzīti nogalināšanai Rumbulas mežā, kur 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī notika masveida ebreju nogalināšana. Viņš arī liecināja, ka slavenais aviators pavēlēja vecāka gadagājuma ebrejam izvarot jaunu ebreju meiteni latviešu policistu un ieslodzīto priekšā Arāja mītnē. Kad viņš atteicās to darīt, Cukurs viņam licis skūpstīt meitenes kailo ķermeni. Aptuveni 10 līdz 15 ieslodzītos, kas centās izvairīties skatīties šajā šausminošajā ainā, Cukurs piekāva līdz nāvei,” teikts Zurofa paziņojumā.
“Lieki piebilst, ka šo liecību nebūs mūziklā, kuru sāks izrādīt no šīs sestdienas vakara. Mūsdienu Latvijā pārāk daudzu latviešu līdzjūtību izpelnījies Cukurs, bet viņa ebreju upuri ir aizmirsti vai, pat vēl sliktāk, izdzēsti no vēstures arhīviem,” teikts Zurofa paziņojumā.
Latvijas Ģenerālprokuratūra 2006.gadā sāka krimināllietu par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā pēc Krimināllikuma 71.panta par genocīdu. Šinī kriminālprocesā tiek izmeklēta arī Herberta Cukura darbība Vācijas drošības dienesta (SD) Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā Arāja komandā, kuras komandieris bija Viktors Arājs.
Jau pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukuradarbība ir bijusi saistīta ar SD tā saucamo “Arāja komandu”.
Kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu “Arāja komandā”. SākotnējiCukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk – atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.
Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietas, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda “LPSR Ārkārtējā komisija” materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi “Arāja komandas” dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā. Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēta Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.
Vairākus gadus Krievija nereaģēja, taču tagad uz tiesiskās palīdzības lūgumu atbilde ir sniegta. Vai atsūtītā informācija ir noderīga izmeklēšanai, Ģenerālprokuratūra neatklāja.
Pēc publikācijām masu medijos par Dana Raviva un Joses Melmana grāmatas “Spiegi pret Armagedonu” izdošanu, kurā aprakstīts, kāpēc un kā noslepkavots Cukurs 1965.gadā, Ģenerālprokuratūra nosūtīja tiesiskās palīdzības lūgumu Izraēlas kompetentai iestādei, taču šī valsts joprojām nav atbildējusi.
Producents Juris Millers iepriekš paziņoja, ka rudenī pirmizrādi piedzīvos mūzikls par Herbertu Cukuru. Pie libreta izstrādes tika piesaistīta rakstniece Andra Manfelde, taču viņa Cukura pretrunīgās personības dēļ nolēma sadarbību pārtraukt. Vēlāk kā mūzikla dziesmu tekstu autors tika piesaistīts dzejnieks Pēteris Draguns.
Izrādes anotācijā Cukurs raksturots kā pasaulē slavenākais latvietis – par tādu viņš kļuvis, pateicoties savam lidojumam no Rīgas uz Gambiju paša konstruētajā un uzbūvētajā vienmotora lidmašīnā 1933.-1934.gadā. Pateicoties tam, par Cukuru rakstījusi prese visā pasaulē, savukārt mājās pēc lidojuma viņš esot sagaidīts kā nacionālais varonis. Mūzikls “Cukurs. Herberts Cukurs” sāksies ar 1933.gadu un parādīs Cukura lidojumu un piedzīvojumus, kā arī traģisko likteņa pusi, kas risināsies Latvijas brīvvalsts un okupācijas laikā, bet noslēgsies ar Cukura nāvi Dienvidamerikā.
Atklāto vēstuli interneta petīcijas formā jau parakstījuši vairāk nekā 140 cilvēku.
Komentāri (38)