Laikraksts: Krievijas Drošības padome apsvērs iespēju uz laiku atslēgt valsti no globālā interneta

Par ārkārtēju situāciju var tikt uzskatīta gan karadarbība, gan nopietnas protesta akcijas valsts iekšienē

Krievijas Drošības padome apsvērs iespēju “ārkārtējas situācijas gadījumā” uz laiku atslēgt Krieviju no globālā interneta, piektdien vēsta izdevums “Vedomosti.ru”.

Par ārkārtēju situāciju var tikt uzskatīta gan karadarbība, gan nopietnas protesta akcijas valsts iekšienē. Nākamajā nedēļā paredzēti vairāki pasākumi, kuros augsti Krievijas ierēdņi apspriedīs globālā tīmekļa Krievijas segmenta darbību un iespējas ieviest ārkārtēju interneta pārvaldības kārtību. Par to laikrakstu informējuši vairāku Krievijas sakaru operatoru, interneta kompāniju un nekomerciālo organizāciju darbinieki, ziņo LETA.

Jau pirmdien šis jautājums tiks apspriests Drošības padomes sēdē, kurā piedalīsies arī prezidents Vladimirs Putins. Sakaru ministrijas ierēdņi sniegs viņam ziņojumu par jūlijā notikušajām mācībām, kurās testēta interneta darbības stabilitāte Krievijas teritorijā un pārbaudītas iespējas novērst traucējumus, ko varētu radīt “mērķtiecīga naidīga darbība”. Šajās mācībās atklājušās Krievijas interneta vājās vietas, un atslēgšanās no globālā tīmekļa tiekot apsvērta kā viena no risku samazināšanas iespējām, izdevumam apliecinājis kāds speciālo dienestu darbinieks. Tas gan varot būt tikai pagaidu pasākums – par paliekošu atslēgšanu runas neesot.

Viens no “Vedomosti.ru” informācijas avotiem atgādinājis, ka Ēģiptes varas iestādes 2011.gada nemieru laikā atslēgušas visā valstī internetu un mobilos sakarus. Otra ideja, ko apsver Krievijas ierēdņi, ir nodot valstij domēnu pārvaldīšanu, ar ko patlaban nodarbojas sabiedriskā organizācija – Nacionālais interneta domēnu koordinācijas centrs. Administrators pārrauga augstākā līmeņa nacionālos domēnus ar paplašinājumu “.ru” un “.rf”, regulē to deleģēšanas un izmantošanas nosacījumus, atbild par interneta tehnoloģiskās infrastruktūras attīstīšanu un sadarbojas ar starptautisko Interneta vārdu un numuru piešķires korporāciju (ICANN), kas koordinē šo jomu. Pašreizējā administratora – jau pieminētā koordinācijas centra – padomē darbojas arī Sakaru ministrijas pārstāvis, taču ierēdņi gribot kontrolēt visu domēnu sadales sistēmu. Kā uzskata viens no izdevuma informācijas avotiem, vēlēšanās aizsargāt nacionālo interneta segmentu ir normāla, bet tehniskā ziņā atrisināt šo jautājumu ir ļoti sarežģīti, taču ierēdņi gribot, lai tas tiek paveikts jau līdz nākamā gada sākumam.

Operatoriem nāksies ieviest jaunas filtrācijas un datu plūsmas analīzes iekārtas. Novērtēt šā pasākuma izmaksas neviens no laikraksta aptaujātajiem ekspertiem nav uzņēmies.

Kā apgalvojis kādas lielas kompānijas pārstāvis, Krievijas valsts mērķis neesot izolēt savas valsts internetu no ārpasaules, bet gluži otrādi – pasargāt to no izolācijas gadījumā, ja, piemēram, ASV nolemtu atslēgt Krieviju no IP adresācijas sistēmas. Valsts gribot, lai IP adreses Krievijā sadala vietējais regulators, nevis ICANN. Kā pastāstījis Krievijas interneta tiesībsargs Dmitrijs Mariničevs, Krievijas internets jau no pirmsākumiem veidots tā, ka pilnīga tā atslēgšana no globālā tīmekļa būtu ļoti sarežģīta atšķirībā no, piemēram, Ķīnas modeļa, kurā savienojumu ar ārpasauli ir diezgan maz un tos gandrīz pilnībā kontrolē valsts. Sākotnēji Krievijas operatori pieslēdzās krietni attīstītākajiem ārvalstu tīkliem un tikai pēc tam attīstījās iekšējā datu plūsmas apmaiņa. Daudzi operatori joprojām apmainās ar datu plūsmu, piemēram, caur Rietumeiropu, turklāt daudzas vietnes ar paplašinājumu “.ru”, “.su” un “.rf” izvietotas ārvalstu serveros vai īrētos ārvalstu datu centros ar IP adresēm, kas pieder ārvalstu tīkliem. Visu minēto iemeslu dēļ Krievijas interneta segmenta pārveidošana par autonomu vidi būtu ļoti problemātiska – pat tad, ja daudzas lietas tiktu pārveidotas fiziski, paliktu administratīva rakstura problēmas, brīdinājis Mariničevs. Tikmēr Krievijas valdības pārstāvis paziņojis, ka valdībā šādi priekšlikumi neesot izstrādāti un arī nekādi tamlīdzīgi uzdevumi neesot saņemti. Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva, Sakaru ministrijas, valsts kompānijas “Rostelekom”, jau pieminētā Nacionālā interneta domēnu koordinācijas centra un Datortīklu sadarbības centra pārstāvji atteikušies komentēt šo informāciju, bet pieprasījums Krievijas Federālajam drošības dienestam palicis bez atbildes, atzīst “Vedomosti.ru”.