Saeima iesaistās, lai novērstu Satversmes pārkāpumus tiesu praksē

Juridiskā komisija steidzami rosinās aizliegt mantisku prasības nodrošinājumu vārda brīvības lietās

Prasību nodrošinājuma institūta negodprātīga izmantošana un Satversmē deklarēto pamattiesību pārkāpumi tiesās bija karstu diskusiju temats ceturtdien īpaši sasauktā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kas noslēdzās ar apņemšanos vēl atlikušajā 11.Saeimas pilnvaru termiņā steidzami grozīt Civilprocesa likumu, lai novērstu šīs problēmas.

Balstoties uz žurnāla “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs” un koncerna “NP Foods” iesniegumiem, kuros izklāstīti  uzņēmumu nepamatotas apķīlāšanas gadījumi un likumdevējs aicināts rīkoties, lai novērstu šādu netaisnīgu tiesu praksi, Saeimas Juridiskā komisija uz diskusiju pulcēja plašu amatpersonu loku no Tieslietu ministrijas, tiesas, policijas, KNAB, kā arī Ārvalstu investoru padomes, banku un maksātnespējas administratoru pārstāvjus.

Uzņēmumu pārstāvji skarbi raksturoja situāciju tiesās, kuras tiek izmantotas negodprātīgi, apdraudot uzņēmumu darbību, investīciju vidi Latvijā un pamattiesību īstenošanu. 

“NP Foods” vadītājs Rolands Gulbis sacīja, ka tiesu sistēma nenodrošina ražojošo uzņēmumu, kas rada reālas vērtības, aizsardzību pret mēģinājumiem ar nepamatotām prasībām novest tos līdz maksātnespējai un iznīcināt. Tiesa ir apķīlājusi “NP Foods” kontos 5,3 miljonus eiro, pamatojoties uz ārzonas firmas pieteikumu par nodarīto zaudējumu piedziņu.  

Savukārt žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele uzsvēra, ka maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasības nodrošināšana, apķīlājot izdevniecības aktīvus 22 979 eiro vērtībā, ir pirmais šāds gadījums goda un cieņas aizskāruma lietās un jāvērtē kā uzbrukums vārda brīvībai, kas ir demokrātiskas valsts pamats. “Ja tiesa tiek izmantota kā ierocis valsts pamatu graušanai, likumdevējam ir jāiesaistās un saknē jānovērš šāda netaisnīga prakse,” sacīja Ločmele.

“Problēma nav tikai ar prasības nodrošinājumu, bet ar interešu aizstāvēšanu tiesās vispār,” situāciju komentēja Ārvalstu investoru padomes pārstāvis advokāts Agris Bitāns, uzsverot, ka pašlaik nepastāv nekādas sanakcijas pret ļaunprārīgu tiesas izmantošanu, “neviens no šiem darboņiem nav saukts pie atbildības, un tas iedrošina citus.” Bitāns sacīja, ka problēmās ar negodprātīgu tiesu izmantošanu figurē “vieni un tie paši cilvēki, mums te ir sistēma”, un retoriski vaicāja, vai tiešām kāds ir tik naivs, lai domātu, ka plaši izmantotā firmu adresu maiņa, lai maksātnespējas procesos nonāktu pie vēlamiem tiesnešiem un administratoriem, ir tikai nejaušība.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone sacīja – ja nav iespējams panākt vienotu tiesu praksi saistībā ar prasības nodrošinājuma jautājumiem, tad laikam pienācis brīdis likumdevējam iesaistīties un šo jomu sakārtot. Viņasprāt, Rīgas apgabaltiesā situācija šobrīd ir uzlabojusies, taču amatpersona piekrita, ka jāturpina strādāt ar tiesnešiem, viņus apmācīt un, “ja tiek konstatēta ļaunprātība, tad jāpieņem mēri – jārosina disciplinārlietas, jāpārbauda, vai pienākumi tiek pildīti godprātīgi un vispār ir spēja tos pildīt”.

Maksātnespējas administratoru asociācijas pārstāvis Kaspars Novicāns skaidroja, ka maksātnespējas administratoru asociācijā “iekšēji notiek lielas cīņas, pašattīrīšanās – no 350 cilvēkiem nesmukas lietas ir saistītas tikai ar dažiem uzvārdiem”, tāpēc aicināja vispirms tikt galā “ar konkrētiem pārkāpējiem konkrētās lietās”, nevis ķerties pie visu nozari ietekmējošām izmaiņām.

Savukārt KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča atzina, ka korupcijas izslēgšana tiesu sistēmā ir biroja prioritāte, un aicināja noteikt valsts amatpersonas statusu visiem maksātnespējas administratoriem, lai atvieglotu KNAB darbu, jo “shēmās tiek minēta saite starp tiesu sistēmas amatpersonām un personām, kurām šobrīd nav valsts amatpersonas statuss”. Kā zināms, maksātnespējas administratori pašlaik nav valsts amatpersonas un to pārkāpumu izmeklēšana ir policijas pārziņā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis atzina, ka “nav šaubu par problēmas nopietnību”, taču policijai esot ārkārtīgi grūti pierādīt ļaunprātīga nodoma un iepriekšējas plānošanas faktu  izmeklējamos noziegumos.

Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji bija atturīgi, vērtējot Civilprocesa likuma grozījumu nepieciešamību un uzvēra, ka problēmas drīzāk jānovērš tiesu praksē.  Tam gan nepiekrita virkne Juridiskās komisijas deputātu un Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), kas tieši ceturtdien atgriezies tieslietu ministra krēslā.

Tieslietu ministrs atzina, ka prasību nodrošinājuma piemērošanā pastāv problēmas tiesās, tāpēc nepieciešami radikālāki soļi to risināšanai – likumā jānosaka, ka “prasības nodrošinājuma līdzeklis goda un cieņas lietās nav piemērojams”.

“Ja tiesā viss notiek saskaņā ar likumu, tātad šāda prakse var atkārtoties un tā ir likuma problēma. Civilprocesa likums ir jāgroza,” sacīja arī deputāts Andrejs Judins (Vienotība), aicinot nekavējoši izvērtēt šo jautājumu, jo pretējā gadījumā “man ir bažas, ka nekas nenotiks, jo mūsu ierēdņi skatās akadēmiski – ja neizdarīsim to atlikušajā pusotrā Saeimas pilnvaru mēnesī, tad nekas nebūs mainījies vēl arī pēc pusotra gada.”

Deputāte Inese Lībiņa – Egnere (Vienotība) uzsvēra valsts atbildību par pamattiesību ievērošanu, ko skaidri atgādina Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi un tāpēc likumdevējam ir nekavējoši jāiesaistās, lai novērstu šobrīd tiesu praksē redzamos apdraudējumus Satversmē noteiktajām pamattiesībām – vārda brīvībai un īpašumtiesībām.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) vērsa uzmanību, ka tiesās tiek iesniegtas tā saucamās “stratēģiskās prasības”, kuru pieteicēji labi apzinās, ka šajā tiesvedībā nevar uzvarēt, taču viņu nolūks ir ar šo absurdo pieteikumu sodīt un vazāt pa tiesu instancēm tos, kas stājas viņiem ceļā: “Ja runājam par mediju, tad vājāt un iebiedēt mediju, lai nevienam citam neienāktu prātā ko tādu darīt.”  Čepāne pauda sašutumu, ka joprojām Latvijā ir sastopami tiesneši, kas izliekas nezinām Satversmi. Tāpēc Saeimai ir jāgādā risinājums, lai apliecinātu, ka “mēs neesam banānu valsts – no malas izskatās, ka tiesas un administratori mēģina atriebties kādam medijam vai uzņēmumam.”

Savukārt deputāts Kārlis Seržants (ZZS) izteica izbrīnu, kāpēc maksātnespējas administratoru kopiena pati nespēj tikt galā ar dalībniekiem, kas grauj tās prestižu: “Jau gadiem dzirdu, ka maksātnespējas administratoru iekšienē ir liels konflikts, jo viena grupa – aptuveni 40 cilvēki, kuru uzvārdus un mašīnu markas es nesaukšu – ir vienojušies un spēj jebkuru lietu dabūt savā pārziņā.” Deputāts aicināja pašu asociāciju beidzot skaļi saukt šos administratorus vārdā: “Kāpēc 250 cilvēki netiek galā ar 40? Tad izmetiet viņus ārā!”

Komisijas vadītāja Čepāne noslēgumā atzina – neskatoties uz to, ka Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs ieņēmuši konservatīvu nostāju Civilprocesa likuma grozīšanas jautājumā, Saeima ir jārīkojas steidzami, vēl šajā pilnvaru termiņā panākot risinājumu. “Te jābūt ātrai palīdzībai – jānodarbojas ar reanimāciju, nevar gaidīt, kamēr cilvēks nomirst, lietojot mediķu terminus.” Tāpēc komisija atkārtoti pulcēsies pēc divām nedēļām, lai izvērtētu jau sagatavotos risinājuma variantus.