LU rektors: Nepieciešama pamatīga valsts programma eksakto zinātņu popularizēšanai

Intereses pieaugumu par šīm zinātnēm vairs neesot iespējams panākt ar budžeta vietu samazināšanu sociālajās zinātnēs

Lai panāktu uzņēmēju gaidīto Latvijas jauno cilvēku intereses pieaugumu par eksaktajām un dabas zinībām, nepieciešams īstenot pamatīgu valsts atbalsta programmu, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.

Auziņš uzskata, ka intereses pieaugumu par šīm zinātnēm vairs neesot iespējams panākt ar budžeta vietu samazināšanu sociālajās zinātnēs, jo, piemēram, LU šajās programmās valsts apmaksāti esot vien aptuveni 10% vietu, bet dabas zinātnēs valsts finansētās vietas dažkārt paliekot neaizpildītas, ziņo LETA.

Līdzīgi esot ar eksāmena ieviešanu fizikā un ķīmijā vidusskolu beidzējiem – Auziņš atbalsta šāda eksāmena ieviešanu, tomēr ir pārliecināts, ka ar vienu pašu eksāmenu skolnieku interesi par šīm zinātnēm panākt nevar, bet tā vietā jāīsteno pamatīga valsts programma, lai jau no agriem skolas gadiem popularizētu fiziku un ķīmiju.

Nedaudz optimistiskāks par jauna eksāmena ietekmi uz skolēnu zināšanām bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis. Viņš atbalsta fizikas un ķīmijas eksāmena ieviešanu, jo uzskata, ka, ja ne ar pirmo gadu, tad pakāpeniski tas novestu pie lielāka stundu skaita un zināšanām šajās jomās.

Auziņš atzīmēja, ka zināmas pozitīvas tendences eksakto un dabas zinību popularitātes pieaugumā ir vērojamas jau pašlaik, piemēram, LU pēc ļoti ilgiem gadiem populārāko programmu desmitniekā ir iekļuvusi bioloģija. Tajā pat laikā nav vērojams arī pieteikumu skaita samazinājums tradicionāli populārajās sociālajās zinātnēs.

RTU pašlaik populārākās programmas ir informācijas tehnoloģijas un transports un mašīnbūve, līdz ar to Ribickis secina, ka topošie studenti principā seko līdzi darba devēju ieteikumiem par tautsaimniecībai nepieciešamākajiem speciālistiem. Savukārt sociālajās zinātnēs ir vērojams konkurences pieaugums uz vienu vietu, jo atbilstoši valsts iecerēm šajās jomās tiek mazināts budžeta vietu skaits, bet reflektantu interese īpaši nekrītas.

Kopumā RTU studētgribētāju pieteikumu ir aptuveni tik pat cik pērn, sacīja Ribickis, savukārt Auziņš atzīmēja, ka nevienā no lielajām augstskolām nav redzams pieteikumu skaita būtisks pieaugums, un kopumā studentu skaits varētu samazināties, jo par 11% šogad samazinājies vidusskolu beidzēju skaits.