LU rektors: Nepieciešama pamatīga valsts programma eksakto zinātņu popularizēšanai

Ko nu Auziņš tur stāsta pasakas – pats ļoti labi zina ka nupat fiziķiem dalīja ERAFus, kā finansē Valsts pētniecības programmu, cik mazs ir budžeta finansējums un kā ir ar labām darba vietām. Skaidrs ka maz neiet studēt, jo tur vienkārši nav īstas naudas un inovāciju. Tagad vieglāk pēc maģistra notīties uz Vāciju vai ASV, ja esi labs fiziķis. Kad LU pēdējo reizi eksaktajās zinātnēs LU jaunais doktors ir izturējis godīgu akadēmisku konkursu uz profesora vietu un nodibinājis savu labi finansētu laboratoriju, kurā ir vismaz 5-6 postdoki un studenti, un kādi tehniķi – LU, RTU, DU?

Par matemātiķiem vispār nerunāsim.

Datoristiem, jā, tiem ir gan darbs, gan perspektīva, gan konkurss. Bet eksaktajiem vecā LZA stagnācijas sistēma proekšā, kas ir tieši tik tālu no Eiropas Zinātnes telpas kā to rādīja pēdējais starptautiskais izvērtējums.

———

LU rektors: Nepieciešama pamatīga valsts programma eksakto zinātņu popularizēšanai.

===============================================================================

Viena pamatīga valsts programma uzcepta (Nacionālais attīstības plāns) – un uz nākamo jau nesas prāts ( Mārcis 2014).

Godmans, Repše – priekš kam vēl trešais fiziķis cepešu celšanai?

http://www.youtube.com/watch?v=ngd3zohpvFM

——-

“Benzīns jūsu – idejas mūsu/Бензин ваш — идеи наши.” (Zelta teļš)

=============================================================================”(..)vienīgais, kas reāli var dot tirgu, ir bankas vai citas finanšu institūcijas – dodot apgrozāmos finanšu līdzekļus un naudu attīstībai. “Valsts to nedos, jo tā nav valsts funkcija,” uzsvēra pētnieks.

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/eksperts-latvijas-uznemejdarbibas-modelis-paredz-nemaksat-nodoklus-14060400