Mazumtirdzniecības apgrozījums maijā bijis pārsteidzoši mazs

Par 2014.gada maija mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem

Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga tikai par 2,1%. Tas ir pārsteidzoši maz, ievērojot reālo ienākumu straujo kāpumu šogad un labvēlīgos patērētāju noskaņojuma rādītājus.

Pārtikas pārdošanas kāpums turējies augstā līmenī: +7,3%. Tā kā iedzīvotāju skaits valstī neaug, tas atspoguļo iedzīvotāju spēju iegādāties kvalitatīvākus produktus.

Pārtikas un dzērienu pārdošana specializētajos veikalos, kur mēdz tirgot salīdzinoši dārgas preces, gada griezumā augusi pat par 12,6%.

Taču maijā ir noticis pārsteidzošs nepārtikas preču pārdošanas kritums. Pirmo reizi kopš 2011.gada maija šo preču pārdošana gada griezumā sarūk. Apģērbu, apavu un tekstilpreču tirdzniecība pret pērno maiju ir sarukusi samērā nedaudz, par 3%, bet tas ir krass kontrasts pēc vidējā 14% kāpuma gada pirmajos četros mēnešos. Ievērojot šīs produktu grupas pārdošanas apjomu, tam ir bijusi nozīmīga ietekme uz kopējiem rezultātiem.

Audio un video ierīču pārdošana sarukusi pat par 14,1%, bet tas ir līdzīgi kā iepriekš un saistīts ar tehnoloģiju un paradumu maiņu – dažādu ierīču funkcijas tiek apvienotas vienā. Kā jau ierasts, strauji, šoreiz par 13,2%, sarūk apgrozījums tirgos, kas acīmredzot saistīts ar pieaugošu tiekšanos pret ērtības un mazāku pircēju „jūtīgumu” pret preču cenu. Sporta preču pārdošana sarukusi par 14,2%.

Viens iespējams skaidrojums būtu „piesātinājuma” efekts – nepārtikas preču pārdošana pēckrīzes periodā ir augusi ļoti strauji un varbūt visas vajadzīgās trauku mazgājamās mašīnas un mēbeles jau ir sapirktas. Nepārtikas preču pārdošanas pieaugums gada griezumā 2012.gada janvārī sasniedza 16,3%. Taču tas nešķiet ļoti pārliecinoši, ievērojot, ka pasaulē ir bagātākas valstis par Latviju, kuru iedzīvotāji naudu iztērē bez lielām grūtībām. Turklāt tipiskāko ilglietošanas preču, kā mājsaimniecības elektropreces un mēbeles, pārdošana maijā gada griezumā ir augusi.

Šis apstāklis arī neapstiprina pieņēmumu, ka Latvijas iedzīvotāji būtu sākuši pastiprināti bažīties par starptautisko situāciju. Šādas bažas nav redzamas DNB “Latvijas barometra” datos – tā jaunākie dati liecina, ka sabiedrības noskaņojums ir vispozitīvākais pētījuma vēsturē (kopš 2008.gada aprīļa). Eiropas Komisijas publiskotie noskaņojuma dati par Latviju rāda noturīgu noskaņojumu, tai skaitā patērētāju optimisma līmeni, kas ir tuvs vēsturiski augstākajam punktam.

Visticamāk, salīdzinoši laiskā nepārtikas preču tirdzniecība maijā skaidrojama kā sakritību virkne. Vairākās preču kategorijās apjomi vienlaicīgi samazinājās pēc strauja kāpuma iepriekš. Tā degvielas pārdošana mēneša griezumā noplaka par 10,6% pēc līdzīga kāpuma aprīlī. Sporta preču pārdošana saruka par 13,9% pēc kāpuma par 16,9% martā.

Ievērojot to un patēriņam labvēlīgo makroekonomisko vidi, turpmāk ir sagaidāms straujāks mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums. Bruto algas pirmajā ceturksnī auga par 7,7% gadā, bet reālās algas par 9,1% gadā par nostrādāto stundu. Kopējā algu pirktspēja auga pat vēl vairāk, jo par 1,4% pieauga arī nostrādāto stundu skaits. Reālo ienākumu kāpumu atbalsta zemā inflācija (maijā 0,6% gada griezumā), kas skaidrojama ar labvēlīgo importa cenu ietekmi, jo pakalpojumu cenas, kas vispirms atkarīgas no vietējām darbaspēka izmaksām, maijā gada griezumā auga par 2,6%.

Pagaidām ienākumu pieaugums tiek noguldīts. Jau sesto mēnesi pēc kārtas mājsaimniecību noguldījumu gada pieauguma temps mērāms padsmitos procentu.

Taču vēsturiski Latvijas iedzīvotāji ir tērējuši daudz lielāku daļu ienākumu pieauguma.

Algu pieaugums un cenu stabilitāte veido labvēlīgu vidi mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam. Taču tie nav vienīgie nozīmīgie faktori.

Tuvākajās dienās var tikt pieņemti izšķirīgi politiski lēmumi par maksātnespējas regulējumu. Tā ir ļoti plaša tēma, taču saistībā ar mazumtirdzniecību un privāto patēriņu kopumā svarīgs jautājums ir t.s. nolikto atslēgu princips. Ieviešot to pat tikai attiecībā uz nākotnē izsniedzamajiem hipotekārajiem kredītiem, tiks tālāk atvirzīts brīdis, kad apstāsies līdzšinējais izsniegto kredītu summas kritums, tā stabilizēsies vai sāks pieaugt. Nolikto atslēgu princips neapturētu hipotekāro kreditēšanu vispār, bet tas notiktu vietās ar sevišķi neskaidru nekustamo īpašumu nākotnes vērtību un bremzējoša ietekme būtu arī citur.

Aizliedzot hipotekāro kredītu ņēmējiem uzņemties noteikta veida riskus, attiecīgi samazināsies arī banku vēlme uzņemties riskus par mājokļu tirgus nākotni. Banku riski krietni pieaugs, ja vienīgais kredīta nodrošinājums būs nekustamais īpašums.

Kreditēšanas pieaugums nevar nodrošināt strauju patēriņa pieauguma tempu bezgalīgi, kā pārliecinājāmies pirmajos piecos gados pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Taču pāreja no situācijas, kad mājsaimniecību kredītportfelis sarūk uz situāciju, kad tas ir stabils vai aug līdz ar ienākumu pieaugumu, nodrošinātu patēriņa pāreju augstākā trajektorijā. Citiem vārdiem – straujāku kāpumu, kam sekotu virzība pa iepriekšējai pieauguma līknei paralēlu, bet augstāku ceļu. Tas nozīmētu arī attiecīgu nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu, tātad arī lielāku Latvijā dzīvojošo cilvēku skaitu. Tā ir tēma, kura ir rūpīgi jāapsver, pirms pieņemt lēmumus ar nozīmīgu ietekmi uz makroekonomisko situāciju nākotnē.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts