Enerģētisko atkarību mazinās arī efektīvāks patēriņš

Kāpēc jādibina Energoefektivitātes fonds

Latvijai joprojām ir raksturīga zema energoefektivitāte – mājsaimniecības Latvijā izlieto divreiz vairāk enerģijas nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Gandrīz 60% no Latvijas enerģijas tiek patērēts siltumapgādē, no kā lielāko daļu veido dabasgāze, kas tiek importēta no… Vienas lielas un neprognozējamas valsts. Tāpēc ir jādomā ne tikai, kā kļūt neatkarīgākiem, bet arī – kā pieejamos resursus maksimāli ietaupīt.

Jānodrošina patērētāja izmaksu reāla samazināšanās

Energoefektivitāte izvirzīta par vienu no nākamā ES struktūrfondu perioda prioritātēm, kas paredz vērā ņemamus ieguldījumus dažādās ar šo jomu saistītās aktivitātēs. Diemžēl ar ES līdzfinansējumu vien būs par maz, lai vairākumā gadījumu galapatērētāja rēķins par siltumapgādi pēc ēkas nosiltināšanas būtiski samazinātos. Tāpēc kā vienīgais visām pusēm izdevīgais risinājums ir Energoefektivitātes fonda dibināšana, kas veidotu „kolektīvo finansējumu”, piesaistot gan ES, gan arī valsts, pašvaldību, privāto līdzinvestoru un energouzņēmumu līdzekļus.

Fonda piedāvātais finansējums māju siltināšanai būtu pieejams uz ilgāku laika periodu, ar saprātīgu atdeves līmeni un līdz ar to mazāku ikmēneša procenta likmi. Tādā veidā patērētāja izmaksas reāli samazinātos, radot motivāciju iedzīvotājiem operatīvi vienoties par ēkas siltināšanas nepieciešamību. Lai investors būtu ieinteresēts piedalīties ar savu līdzfinansējumu, valstij jāgarantē, ka patērētāja saistību nepildīšanas gadījumā tās tiek pārņemtas.

Mērķis būtu periodā līdz 2020.gadam nosiltināt ne mazāk kā 3000 daudzdzīvokļu un 3000 viendzīvojamo ēku. Likumsakarīgi būtu jānodrošina arī zems energopatēriņš katrai līdz 2020.gadam jaunuzceltajai ēkai.

Atbalsta programma rūpniecības nozarei

Tikpat bēdīgi ar energoefektivitāti klājas arī Latvijas rūpniecības nozarei, kurā ir trešais augstākais enerģētikas patēriņš ES. Diemžēl uzņēmumiem, ieguldot līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanā, īslaicīgi samazinās konkurence tirgū. Tāpēc būtu jārada papildu motivācija šādu pasākumu veikšanai.

To varētu veidot, izmantojot ES fondu finanšu instrumentus un ieviešot atbalsta programmu rūpniecības objektu energoefektivitātes uzlabošanai, nodrošinot, ka nākamo sešu gadu periodā 90% no uzņēmumiem ir energoefektīvi. Paralēli jāturpina darbs pie dabasgāzes patēriņa samazināšanas Latvijas energosistēmā, pakāpeniski dabasgāzes centralizētās apkures sistēmas katlumājas nomainot pret šķeldas vai citām vietējā kurināmā (it īpaši – kūdras) katlumājām. Arī tas ir īstenojams ar ES fondu atbalstu un samazinās dabasgāzes importa apjomu.

Energoefektivitāte ir dabiska Latvijas enerģētikas prioritāte. Veicinot efektīvāku resursu izmantošanu, ne tikai samazināsies imports, bet arī palielināsies ražošanas efektivitāte un uzlabosies Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

Autors ir partijas “Latvijas attīstībai” ģenerālsekretārs