Straujuma: Viena lieta politiskā griba, otra — juridiskais pamatojums

Intervija ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība) par situāciju KNAB un to, kāpēc tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība) ļaus turpināt vadīt ministriju arī bez augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumiem

Vai esat mainījusi viedokli par to, ka būtu jāveido komisija KNAB vadītāja Streļčenoka atbilstības amatam izvērtēšanai, kā to paziņojāt pirms nedēļas?

Mēs veidosim komisiju Streļčenoka novērtēšanai.Tālāk tiks veidota komisija par atbilstības izvērtējumu. Es vērtēšu viņa vispārējos vadības principus, neieejot KNAB izmēklētajās lietās, līdz ar to tas ir novērtēšanas komisijas [darba] objekts.

Ir divu veidu komisijas. Viena ir Streļčenoka novērtēšanas komisija, kuru mēs veidosim, otra komisija varētu tikt veidota viņa atbilstības amatam [izvērtēšanai]. Lai mums būtu pamats atbilstības komisiju veidot, mēs [vispirms] veidosim novērtēšanas komisiju, kur es redzēšu, kāds ir šis vērtējums.

Kāds ir jūsu personiskais viedoklis, vai Streļčenoks var turpināt pildīt šos pienākumus?

Te ir jautājums par politisko spiedienu. Kārtējo. Ja par politisko spiedienu uzskata, ka mans biroja vadītājs pajautā par [Streļčenoka] komandējuma uz Kuveitu lietderību, tad par politisko spiedienu var iztulkot jebko. Es tomēr uzskatu, ka te ir divi aspekti [problēmās ar KNAB]. Pirmkārt, ir problēmas sistēmā, jo KNAB jautājums nāk līdzi no iepriekšējiem premjeriem, iepriekšējiem KNAB vadītājiem un visu laiku mēs lasām par problēmām KNAB. Otrs, konkrēti šajā gadījumā es uzskatu, ka komisijai ir jāizvērtē Streļčenoka kunga vadības prasmes.

Vai jūs šos jautājumus – KNAB vadītāja atbilstība amatam un iespējamās izmaiņas pārraudzībā – risināsiet kompleksi?

Problēmas ir, ka šis laiks ir diezgan tāds interesants – pirms vēlēšanām. Jautājums, vai pirms vēlēšanām ir īstais laiks veikt reformas KNAB. Tas tomēr ētisku apsvērumu dēļ būtu jaunās Saeimas jautājums.

Vai es pareizi sapratu, ka jūs līdzīgi kā ZZS uzskatāt, ka jautājums par Streļčenoka atbilstību amatam būtu jāskata jaunajai Saeimai?

Tas zināmā mērā tā ir, jo mēnesi pirms vēlēšanām likt – nu, zināmas ētikas problēmas ir, ka mēnesi pirms vēlēšanām mēs liekam nomainīt KNAB vadītāju. Bet es tiešām gribu [sākt procesu] – mēs skaņojam juridiski, lai būtu korekti šī komisija izveidota un strādā. Tas vērtējums būs, ņemot vērā notikumus, kas notikuši šī gada pirmajā pusē. Streļčenoka kungs ir izvērtēts līdz pagājušā gada decembrim, tātad mēs varam vērtēt to viņa darbību, kas ir notikusi tagad. Tā būs nepolitiska komisija, kur būs drošības iestāžu cilvēki un augstākā valsts ierēdniecība – lai tad izvērtē tieši vadītprasmes un pēc tam es skatīšos, kāds būs šīs komisijas vērtējums. Ja tā komisija vērtēs pozitīvi, ļoti pozitīvi vai kā, tad man nav nekāda pamata tālākai darbībai, bet, ja komisija pateiks, ka vadības prasmes nav pietiekošas, tad es tiešām veidošu nākošo komisiju – par atbilstību amatam. Mēs nevaram skatīties nepārtrauktas darbības, kas notiek ar personālsastāvu KNAB.

Kas ir tie būtiskākie argumenti, kas jums liek domāt par šādas komisijas izveidi Streļčenoka atbilstības izvērtēšanai?

Vispirms Strīķes kundzes stāsts, kas ir bijis. Negribu atkārtot. Es neatcēlu Streļčenoka rīkojumu [par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atlaišanu trešo reizi], bet tiesa to atcēla. Tagad notiek pārsūdzība. Ir arī citas lietas. [KNAB juridiskās un personāldaļas vadītājas Ilzes] Dravnieces kundzes, kas tika arī ar tiesas lēmumu atcelts. Tad ir arodbiedrības neapmierinātība, acīmredzot, kaut kas nav kārtībā tieši vadītprasmē.

Šobrīd veicot atkārtotu Streļčenoka novērtējumu, lēmumu pieņemšana pabīdās vēl par kādu laiku uz priekšu, vai tā tomēr nav izvairīšanās no rīcības?

Nē, jo jebkuram lēmumam… Politiski to gribētos izdarīt tūlīt, bet ir viena lieta politiskā griba, otra – juridiskais pamatojums. Man ir vajadzīgs juridiskais pamatojums, uz kā bāzes var organizēt šo komisiju, jo kā jūs zināt – es gaidīju, lai prokuratūra izmeklē tās lietas, kas bija prokuratūras rīcībā. Prokuratūra pateica, ka tur nav pārkāpumu [par tiesas sprieduma izpildes vilcināšanu Strīķes lietā]. Līdz ar to šis arguments nestrādā, tātad procesuāli tur nebija problēmu, pēc prokuratūras domām. Es nevaru apšaubīt prokuratūru, līdz ar to es redzu – neesmu apmierināta ar to, kas notiek [KNAB] personālvadībā un kopumā vadībā. Līdz ar to es veidoju komisiju, kas man pateiks, vai personālvadībā un vispār vadīšanā atbilst vai neatbilst. Komisijai ir jāņem fakti par pamatu, lai pieņemtu lēmumu.

Lai saprastu lietas būtību – kad jūs paziņojāt, ka šāda komisija ir jāveido, jums šie fakti bija, bet Kalnmeiers jūs pārliecināja, ka nevajag?

Mēs ar Kalnmeiera kungu izrunājām tos faktus un tas, ko mēs vienojāmies un viņš mani arī pārliecināja, ka nepieciešams personālvadības [spēju novērtējums Streļčenokam]. Jo šī komisija par atlaišanu nevērtēs viņa kā vadītāja prasmes. Ir nepieciešams vispirms novērtēšanu veikt, lai viss process būtu juridiski korekts, līdz ar to mēs veidojam šo komisiju, kas novērtēs viņa kā vadītāja prasmes.

Cita tēma, kas arī sasaucas ar šīm problēmām tiesiskuma jautājumos, radusies saistībā ar to, ka SAB nav iedevis valsts noslēpuma pielaidi tieslietu ministrei Baibai Brokai. Kāds ir jūsu viedoklis, vai valdībā var strādāt ministrs bez augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumiem?

Tas, protams, ir sarežģīti, problematiski, jo man tad ir jāuzņemas SAB pārraudzība. Bet šobrīd ir četri mēneši līdz vēlēšanām, četri mēneši! Ja es prasītu demisiju, tas nozīmē – jauns ministrs varētu sākt mēnesi, divus pirms vēlēšanām. Nu, racionāli ir, ka šis ministrs turpina darbu. Bet jautājumus, kas ir saistīti ar SAB pārraudzību, pārņemu es. Jo ministrs var strādāt, atskaitot jautājumus, kas ir klasificēti un tādi pārsvarā Tieslietu ministrijai nav. Klasificētie jautājumi ir Aizsardzības, Ārlietu un Iekšlietu ministrijai.

Tomēr, vai tas nemet ēnu gan uz paša ministra, gan valdības darbu kopumā? Ir viens ministrs, kuram nevar uzticēties.

Tas ir tieši klasificētos jautājumos, jo kopumā jau tā nav neuzticība ministrei – konkrētiem jautājumiem, kas ir klasificēti.

Tas nemet ēnu?

Protams, tas nav tas labākais gadījums. Labāk būtu, ja visai valdībai būtu piekļuve valsts noslēpumiem. Nākošajam valdības vadītājam ir acīmredzot jāsaņem vismaz sākotnējais SAB viedoklis [par kandidātiem]. Jo vērtēšanu piecus mēnešus mēs nevaram nogaidīt. Valdības vadītājam ar nav piekļuves tajā brīdī, kad viņš veido valdību. Var nebūt. Līdz ar to šeit ir tāds jautājums – kad valdības vadītājs var zināt, ka viņa ministriem, vai vēl sliktāk, ja viņam pašam nebūs pielaides. Ir valstis, kur tiklīdz ir izveidota valdība, tā automatiski tiek piešķirta pielaide. Latvijā tā nav.

Lai līdz galam saprastu – jūs domājat, ka Broka varētu nostrādāt līdz šīs valdības pilnvaru beigām neatkarīgi no tā, kāds būs ģenerālprokurora Kalnmeiera lēmums par SAB atteikuma pārsūdzēšanu?

Jā, es tā uzskatu, jo šobrīd mainīt Baibu Broku ir mazāk lietderīgi nekā Baibai Brokai turpināt darbu. Ir iesākti darbi un es ļoti ceru, ka maksātnespējas likumā uzņemtās saistības, kas ir valdības rīcības plānā – līdz 1.septembrim tas tiks izdarīts un iesniegts.

Jums tiešām ir tāda pārliecība, ka tā būs?

Nu, ministre to ir solījusi. Arī nesen tagad to ir [vēlreiz] apsolījusi, ka līdz 1.septembrim iesniegs šos grozījumus. Gaidīsim.

Vai jums ir skaidrs, kāpēc Brokai šī pielaide netika dota?

Es nezinu to saturu. Man ir zināma vispārēja informācija, kas ir neklasificēta informācija – ka ministrei nebūs pielaides.

Vai apņemšanās virzīt Valdi Dombrovski Eiropas Komisijas komisāra amatam joprojām ir spēkā un ir galīga, nemainīsies?

Nē, valdība ir pieņēmusi šo lēmumu un es neredzu nekādu pamatu mainīt šo lēmumu.

Vai jums pašai ir skaidrs – vai bijušajam premjeram nav bijuši kādi īpaši kredīta nosacījumi attiecībā uz dzīvesbiedres firmas kredīta lietu?

Es piedalījos valdības sēdēs, redzēju, dzirdēju, kā Valdis Dombrovskis strādāja. Visi ministri tika informēti, ka viņiem varētu būt interešu konflikts un viņš nepiedalās šī jautājuma izskatīšanā. Viņš tiešām to nedarīja, līdz ar to es neredzu, kur šeit ir interešu konflikts.

Vai ir aptuvena nojausma, kādu portfeli Latvija varētu saņemt EK?

Šobrīd tas patiešām nav skaidrs, par cik nav skaidrs, kurš būs komisijas prezidents. Bet tas, ko esmu informējusi visos tajos līmeņos, kur man ir bijusi saruna ar atbildīgajām amatpersonām – mēs gribam kādu no ekonomikas, finanšu bloka amatiem. Tur ir vairāki, manuprāt, līdz astoņiem dažādiem amatiem.

Ja nedabūsim tajā jomā, vai varētu mainīties mūsu kandidāts?

Nē.

Vai piekrītat “Vienotības” priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un arī Aivara Lemberga paziņojumiem, ka finanšu ministra Andra Vilka izteikumi par nepieciešamību vērtēt nodokļu paaugstināšanu ir bezatbildīgi?

Es ļoti augstu vērtēju Vilka kungu kā finanšu ministru un esmu priecīga, ka viņš manā valdībā ir ministrs. “Vienotība” ir demokrātiska partija un var būt dažādi viedokļi partijas biedriem. Līdz ar to Vilks strādā. Par nodokļu vērtēšanu – viņa ideja ir, ka varētu nākošgad vai jebkad vēlāk vērtēt nodokļus. Bet tas, ko es pati personiski uzskatu – mēs nedrīkstam neko mainīt vismaz gadu pirms konkrēts lēmums par izmaiņām ir pieņemts. Līdz ar to es varu pilnīgi droši pateikt, ka nebūs nekādas izmaiņas šogad uz nākošo gadu. Nebūs. Es uzskatu, ka tam premjeram, kas nāks pēc vēlēšanām, arī būtu ļoti neētiski novembrī decembrī izdarīt izmaiņas ar 1.janvāri. Tas ir pilnīgi nepieļaujams. Līdz ar to kopumā diskusija kā tāda nav nekas ļauns, bet šobrīd diskusija par nodokļu paaugstināšanu nenotiek ne valdībā, ne ar finanšu ministru. Mēs runājam par ēnu ekonomikas samazināšanu – par 2015.gada iepriekš plānotās summas, kas ir virs 100 miljoniem, iespējamu koriģēšanu.

Bet arī Eiropas Komisija ir norādījusi uz riskiem, ka mūsu plānotie izdevumi varētu būtiski nesakrist ar mūsu plānotajiem ieņēmumiem nākotnes perspektīvā, līdz ar to – kad būs tas īstais brīdis, kad politiķi sāks atbildīgi rīkoties?

Es uzskatu, ka šobrīd nav tas laiks [kad paaugstināt nodokļus]. Mums vēl ir iespējas palielināt ienākumus, skatoties uz mūsu ēnu ekonomiku. Mēs nupat pieņēmām lēmumu nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē – darba devēji, arodbiedrības un valdība. Tas galvenais uzsvars liekams uz ēnu ekonomikas samazināšanu, mēs pieņēmām lēmumu būt ar mazāko ēnu ekonomiku Baltijas reģionā. Tātad ejam uz to. Tās summas, ko mēs varētu iegūt, samazinot ēnu ekonomiku, vismaz nākošajā un 2016.gadā ir pietiekamas, jo 2016.gadā arī atbrīvosies tie līdzekļi, kas nākošgad tiks izmantoti Eiropas prezidentūrai.

Vai pati pēdējo notikumu kontekstā esat runājusi ar Vilku? Jūs sacījāt, ka augstu viņu vērtējat.

Es viņu augstu vērtēju. Jā, es runāju. Viņš jau sen to teicis, ka nav apmierināts ar atalgojumu un ka finanšu sektorā viņš var dabūt daudz lielāku atalgojumu, īpaši, ja iesaistās starptautiskajā finanšu sektorā.

Viņš jau bija pārdomājis – teicis, ka paliek.

Tagad ir, kā viņš pats teica – nav politiskās gribas palielināt algas ministriem un līdz ar to viņš neredz ilgtermiņā iespēju [palikt politikā].

Vai tā nav tāda “Vienotības” iekšējā problēma – varbūt ir partijā kādi citi kandidāti uz šo amatu?

Es nedomāju, ka Vilka kungs nobijās no kāda kandidāta un tāpēc aizgāja.

Nē, varbūt ir nesaskaņas ar “Vienotības” priekšsēdētāju?

To prasiet Vilka kungam un “Vienotības” priekšsēdētājai.

Vai jūs pati būtu gatava uzņemties jaunās valdības veidošanu?

Šobrīd vēl “Vienotība” nav izskatījusi ne valdē, ne domē šo jautājumu, tāpēc būtu bišķīt par agru runāt.

Bet kā pati jūtat – sanāk, padodas un ir vēlme?

Viss atkarīgs tiešām no tā, kā partija vērtēs. (Intervija notika pirmdienas pusdienlaikā, bet šīs pašas dienas vakarā “Vienotības” valde paziņoja, ka izvirza Laimdotu Straujumu kā savu nākamo premjerministra kandidāti un viņa pieņēmusi šo piedāvājumu, vēlēšanās startēs kā saraksta līdere Vidzemē – red.)