“Prudentia” tika izvēlēts no sešiem konsultantiem
Par maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā noslēgts līgums ar konsultāciju kompāniju “Prudentia”. Nākamās nedēļas sākumā pārdošanas piedāvājumi tiks izsūtīti vairāk nekā 70 potenciālajiem pircējiem, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Liepājas metalurga” (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers, vēsta LETA.
“Prudentia” tika izvēlēts no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji bija līdzšinējā pieredze un piedāvātais laika grafiks. Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš “Prudentia” bija arī LM kreditora kluba konsultants, skaidroja Velmers.
Atlīdzība konsultantam nepārsniegs 2% no summas, par kādu tiks pārdots uzņēmums, bet tā var būt arī mazāka. “Jo augstāka būs cena, par kuru ražotne tiek pārdota, jo atlīdzība būs tuvāka 2% no pārdošanas summas,” teica Velmers.
Viņš arī piebilda, ka potenciālie pircēji pārstāv visus kontinentus, izņemot Austrāliju. Jau patlaban ir noslēgti vairāk nekā 20 konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem pircējiem.
Aptuveni mēneša laikā būtu jānodrošina, ka pircēji, kas patiešām ieinteresēti uzņēmuma iegādē, izsaka nesaistošos piedāvājumus, skaidroja Velmers.
Jau ziņots, ka maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” nodrošinātie kreditori AS “Citadele banka” un AS “SEB banka” 20.martā ir devušas piekrišanu administratora izstrādātajam uzņēmuma pamatražotnes pārdošanas plānam starptautiskajā piedāvājumā.
Lai varētu sākt īstenot uzņēmuma pārdošanas plānu, administratoram bija jāsaņem piekrišana no visiem trīs nodrošinātajiem kreditoriem, kuriem par labu ieķīlātā manta ietilpst “Liepājas metalurga” pamatražotnē un kuru plānots pārdot starptautiskajā piedāvājumā – tie ir Valsts kase, AS “Citadele banka” un AS “SEB banka”. Līdz šim plānam piekrišanu bija devusi tikai Valsts kase.
Velmers paredzējis “Liepājas metalurga” pamatražotni, metāla kausēšanas ražotni, velmētavu, tehnoloģiskās iekārtas, nekustamos īpašumus un kustamo mantu, kura saistīta ar ražotnes darbības nodrošināšanu, pārdot starptautiskajā piedāvājumā, lai uzrunātu kvalificētus pircējus un nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu no pārdošanas.
“Atbilstoši veiktajam uzņēmuma novērtējumam, pārdodot neieķīlāto mantu, ir iecerēts iegūt 3,5 miljonus eiro bez izsoles un vienu miljonu eiro izsolē. Savukārt pārdodot ieķīlāto mantu, iecerēts iegūt 112,3 miljonus eiro. Būtiski gan uzsvērt, ka prognozes tiks precizētas pārdošanas procesa laikā, vadoties pēc pārdošanas rezultātiem un pircēju izteiktajiem piedāvājumiem,” iepriekš izplatītajā paziņojumā uzsvēra Velmers.
Pārdodot “Liepājas metalurga” pamatražotni starptautiskajā piedāvājumā, ir iespēja piedāvāt uzņēmumu arī ārpus Latvijas un veikt pilnīgāku iespējamā pircēja izvērtējumu. To nevar izdarīt, piemēram, rīkojot izsoli, kas nenodrošina augstāko pārdošanas cenu un labāko izvērtēto pircēju, norādīja Velmers.
Kā iepriekš ziņots, 2013.gada 12.novembrī Liepājas tiesa pasludināja “Liepājas metalurga” maksātnespēju, kā rezultātā uzņēmums pilnībā pārgāja Velmera pārraudzībā. Tika sākta darbinieku masveida atlaišana, un kopumā darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.
Pēdējo divu mēnešu laikā ir veikta uzņēmuma inventarizācija un novērtējums. Uz tā pamata ir sagatavots uzņēmuma pārdošanas plāns, kas atspoguļo “Liepājas metalurga” aktīvu pārdošanas kārtību un kritērijus. Tas ir nosūtīts nodrošinātajiem kreditoriem saskaņošanai.
Nonākot finanšu grūtībās, “Liepājas metalurgs” jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.
Komentāri (22)
Batman 25.03.2014. 12.02
Tas, ka konsultantam maksā % no darījuma, ir ierasta prakse. Un 2% it kā nav daudz, taču ir jāvērtē arī absolūtie rādītāji – no ~100 miljoniem 2% = 2 miljoni.
Un tad – kādas tiešām ir ieguldītā darba stundas un stundu izcenojumi? Pat pieņemot tiešām treknus 500 EUR/stundā – iznāk, ka Prudentiai tiks samaksāts par 4000 stundām. Tas ir 10 cilvēki 50 pilnas darba diena, kas ir 2-3 mēneši. Un tas, manuprāt, tiešām nav atbilstoši darba apjomam. Turklāt katram no tādas komandas darboņiem maksā DAUDZ mazāk kā 500 EUR/stundā. (salīdziniet kaut vai ar savu algu/stundā).
Manuprāt – naudas izšķērdēšana. Nebūšu pirmais, kam rādās, ka Prudentia ir kaut kā pārāk iedraudzējusies ar valsti. Precīzāk sakot, ar konkrētiem cilvēkiem valsts pārvaldē.
0
Pēterītis 22.03.2014. 14.56
Ja Latvijā liela apjoma ekonomisko noziegumu izmeklētāji un uzraugošie prokurori reāli ir tukša vieta, tikai vientiesīgie latvieši uzņēmumu ar valsts kapitālu vadības krēslā dažreiz laiž garām izdevību nesodīti piebāzt savas kabatas. Gan fliki, gan zaharjini un viņiem līdzīgie uzņēmēji ar šādu neuzņēmību nesirgst.
Tāpēc, oponējot iepriekšējo komentu autoriem, vairāk sliecos atbalstīt šobrīd realizēto LM pārdošanu.
0
Danute Klaiva 21.03.2014. 17.35
Pēc visa notiekošā, sakarā ar Krieviju, ieteiktu Latvijas valstij apturēt uzņēmuma pārdošanu. Lai atgūtu līdzekļus rūpnīca jāliek uz valsts akciju sabiedrības statusa. Jāizdod akcijas mazumtirdzniecībā, lai neviens nevar nopirkt kontrolpaketi. Un lai rūpnīca strādā kā valsts a/s. Ja jau Latvijas dzelsceļš var būt vasts a/s, Latvenergo, Lmt, Lattelecom. Airbalt, tad kāpēc viens smago metalurģijas uzņēmums nevar būt valsts īpašums? Argumentu Es doktrīne neļauj, tad lai ES to doktrīnu iebāž sev kur labi dziļi. Kas tagad notiek, vai Latvija ir kāda ES dibenu laizītāja? Kurš Latvijā saimnieks ES vai paši? Bet ja pārdos uzņēmumu, tad to nopirks kāds kam būs izdevīgi to pēcāk lēnām atdzesēt un izslēgt no konkurences un tas notiks tiklīdz atpelnīs ieliktos līdzekļus. Vai tiešām visi esat tik akli un neko neredzat tālāk par saviem deguniem? Rūpnīcas izzagšana jau ar bija Krievijas pirksts, abi darboņi iepeldēja Latvijā no Krievijas. Pats uzņēmuma pārdošanas fakts jau bija noziegums. Tagad kad to varētu novērst atkal veic valsts labklājības izvazāšanu. Politiķiem jau labāk nopārdot visu, nav manta nav problēmu. Bet naudiņu grib un kur ņemt? Nu protams uzcērt lielākus nodokļus.
Tā vietā lai paši šos līdzekļus vairotu, ņem zelta vistiņu nopārdod. Ja rūpnīca ir v/a tad ar ministriem ir iemesls sāk rīkoties un paplašināt sadarbību ar citām valstīm ārpus ES, bet kāpēc pūlēties, mums jau neko nevajag, lai jau komersanti paši satraucas? Tā ir tipiska ierēdņu domāšana un par bēdu tā domā daudzi mierpilsoņi, lielākā daļa pat ar vairākām augstākām izglītībām.
1
Inese > Danute Klaiva 21.03.2014. 18.08
canoss Argumentu Es doktrīne neļauj, tad lai ES to doktrīnu iebāž sev kur labi dziļi. Kas tagad notiek, vai Latvija ir kāda ES dibenu laizītāja? Kurš Latvijā saimnieks ES vai paši?
===========================
Stājies ārā no ES un saimnieko kā gribi.
0