Beļģijas parlaments atbalsta bērnu eitanāziju • IR.lv

Beļģijas parlaments atbalsta bērnu eitanāziju

19
Skolēni un studenti Beļģijas parlamentā seko līdzi debatēm par bērnu eitanāziju. Foto: EPA/LETA

Eitanāziju varēs veikt nedziedināmi slimām nepilngadīgām personām

Beļģijas parlaments ceturtdien nobalsoja par atļauju eitanāzijai arī nedziedināmi slimiem bērniem, neatkarīgi no viņu vecuma, vēsta BBC.

Izmaiņas likumā atbalstīja 86 deputāti, pret balsoja 44. Tādējādi Beļģija ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kurā atcelti vecuma ierobežojumi eitanāzijai.

Likums par eitanāziju Beļģijā tika pieņemts pirms 12 gadiem. Lai stātos spēkā parlamenta izdarītās jaunākās izmaiņas, nepieciešams karaļa paraksts, ko analītiķi uzskata vien par formalitāti. Decembrī jau šī iecere tika apstiprināta Beļģijas Senātā.

Likuma izmaiņas paredz, ka eitanāziju varēs veikt nedziedināmi slimām nepilngadīgām personām, ja vien mazgadīgie būs spējīgi pieņemt šādu lēmumu un viņus mocīs “nepanesamas un neremdināmas sāpes”. Viņiem konsultāciju sniegs ārstu komisija, un būs nepieciešams saņemt neārstējamā pacienta vecāku apstiprinājumu.

Ieceres pretinieki norāda, ka nevajadzētu pakļaut riskam viegli ievainojamus bērnus, jo viņi paši nav spējīgi pieņemt tik smagu lēmumu. Tikmēr priekšlikuma atbalstītāji uzstāja, ka eitanāzija ļautu atvieglot neārstējami slimo bērnu bezgalīgās ciešanas.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka beļģi atbalsta likuma izmaiņas šajā jautājumā.

Pret nepilngadīgo eitanāziju ir Beļģijas katoļu baznīca. Arī ap 160 pediatru trešdien mudināja atlikt balsojumu, jo, viņuprāt, iecere nav pietiekami labi sagatavota un tā nemaz nav nepieciešama.

Beļģijā eitanāzija tika legalizēta 2002.gadā, attiecinot to uz personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms tam tas bija noticis tikai Nīderlandē, kur eitanāzija tiek attiecināta arī uz bērniem no 12 gadu vecuma.

2009.gadā arī Luksemburgā tika legalizēta eitanāzija, kas gan attiecas tikai uz pieaugušajiem. Savukārt Šveicē ārstiem ļauts sniegt palīdzību nedziedināmiem pacientiem, kuri nolēmuši izbeigt savu dzīvi, taču pati eitanāzija šajā valstī nav atļauta.

2012.gadā Beļģijā reģistrēti 1432 eitanāzijas gadījumi, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vairākums pieaugušo, kas izšķīrās par labu eitanāzijai, bija vecumā virs 60 gadiem un viņiem bija neārstējama vēža forma.

 

Komentāri (19)

ligakalnina 14.02.2014. 06.41

Brīnos, ka jālasa tik muļķīgi un neadekvāti komentāru par Hitleru, utt.

Eitanāzija dažās ES valstīs un dažos ASV štatos atļauta tikai 100% neārstējamiem slimniekiem, kas cieš milzīgas mokas, un kuriem vairs nelīdz nekāda sāpju remdionāšana, izejot vairākkpakāpju procedūru, pēc viņu pašu vēlēšanos, bērniem šī procedūra ir vēl sarežģītāka, bet, arī starp bērniem ir neārstējami, kas cieš milzīgas sāpēs.

Kas ir labāk – likt cilvēkam ciest sāpes un mocīties, šādi slimnieki, bieži vien, lūdz, lai nāve atnāk ātrāk, vai atbrīvot viņu no mokām, iemidzinot?

Ja cilvēks ticīgs, un uzskata to par grēku, viņam neviens to neuzspiež, bet, principā, katram pašam ir tiesības izlemt, kad viņam jāaiziet no dzīves.

Vispār, mani sajūsmina šie liekulīgie eitanāzijas pretinieki ar arhaisku domāšanu, kuri tā satraucas par cilvēkiem, kuri ir neārstējami slimi un paši grib, lai viņus atbrīvo no mokām, bet, kurus absolūti neuztrauc, ka Latvijā ir bērni, kurus varētu ārstēt, bet, kuriem jāmirst, jo valsts atsakās apmaksāt tiem dārgus komensējamos medikamentus, vai dārgas operācijas ārzemēs, ik pa laikam tiek vākta nauda.

Nevajag spriest par lietām, par kurām jums nekāda sajēga nav, ja būtu redzējuši šos cilvēkus, kam nelīdz vairs nekāda palliatīva terapija, un kuri jūt neciešamas sāpes, iespējams, domātu savādāk.

Un viņus nevis “nogalina”, bet gan, pēc viņu vēlēšanās, humānā veidā atbrīvo no mokām, un arī tas ir ārsta pienākums, vismaz, civilizētā sabiedrībā, vajadzētu, vismaz, vārdus izvēlēties adekvāti.

+11
-1
Atbildēt

5

    aivarstraidass > ligakalnina 14.02.2014. 11.46

    >>> Un viņus nevis “nogalina”, bet gan, pēc viņu vēlēšanās, humānā veidā atbrīvo no mokām, un arī tas ir ārsta pienākums, vismaz, civilizētā sabiedrībā, vajadzētu, vismaz, vārdus izvēlēties adekvāti.

    ======

    Ārstiem parasti ir viens galvenais pienākums – nekaitēt pacientam. Cilvēku humāna “atbrīvošana no mokām” nav tomēr medicīniska problēma. (Ja vien mēs nesākam atcerēties koncentrācijas nometņu ārstu Mengeli vai “padomju psihiatriju” vai līdzīgus degradētus medicīniskas prakses piemērus.) To pašu stāstīja Austrumu slimnīcas vadītājs Viesturs Boka (intervija Rīgas Laikam).

    Protams, ikvienai nācijai ir tiesības dzīvot kā viņi paši grib – tostarp arī Beļģijai (cik ilgi šī valsts vispār pastāvēs). Bet Latvijas apstākļos ir tomēr jāattīsta paliatīvā aprūpe. Pirms 200 gadiem arī apendicīta ārstēšana bija ļoti riskanta un mokoša. Medicīnas attīstība var mokas tomēr samazināt.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Antra > ligakalnina 15.02.2014. 00.14

    Vita

    Gribu tikai atzīmēt, man radies iespaids, ka medicīnas attīstība var mokas ne tikai samazināt, bet arī ievērojami paildzināt.

    Jāpiekrīt. Mūsdienu medicīnas attīstība spiež vecākus mocīties ar vienu nedziedināmi slimu bērnu, laupot tiem iespēju laist pasaulē un izaudzināt trīs veselus. Protams to var nosaukt par cinismu, bet vilki un lūši dabā ir absolūti nepieciešami, lai zālēdāju sugas neiznīktu.

    Senās Spartas tikumus pat nepieminēšu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE > ligakalnina 15.02.2014. 03.24

    Neliešu Apvienībā klaķieri vārās.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    tuba76 > ligakalnina 14.02.2014. 12.17

    Novēlu mums visiem privilēģiju par šādām problēmām spriest no malas. Gribu tikai atzīmēt, man radies iespaids, ka medicīnas attīstība var mokas ne tikai samazināt, bet arī ievērojami paildzināt.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 14.02.2014. 13.11

    Atkal jau tie neadekvātie salīdzinājumi ar nacistiem.

    Reizēm, “nekaitēt pacientam” nozīmē nepaildzināt viņa mokas, jo palīdzēt viņam nevar, visi tie teorētiskie spriedelējumi nav neko vērts, un Beļģiju, Nīderlandi, Franciju, ASV, kur atļauta eitanāzija, jau nu galīgi nenosauksi par nehumanām valstīm, vienkārši, tur dzīvo cilvēki, kas spriež nevis arhaiski, bet, reāli, ja slimnieks negrib mocīties un lūdz eietanāziju – viņam pilnas tiesības to darīt, un ārsta pienākums viņam palīdzēt.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

vegan 14.02.2014. 05.22

Beerniem raksturiiga milziiga dziivotgriba un dziivesprieks — un ja patieshaam saapes un nespeeja ir tik liela lai to izniicinaatu, tad kaapeec lai beerna leemumam buutu mazaaks svars? Vai tieshaam egoistisku vecaaku deelj beernam ir jaamocaas liidz 18 lai beidzot pieliktu punktu? Sheit es nedomaaju “egoistisku” sliktaa noziimee, vienkaarshi kursh vecaaks var pienjemt shaadu leemumu par savu beernu?

Protams, jaabuut vairaaku pakaapju autorizeeshanas proceduurai, kaa arii pirms shaada leemuma akcepta jaabuut kaut kaadam noilgumam, kura laikaa padziivojot ar shaadu domu var paarveerteet, kas tad iisti ir svariigak. Jaanjem arii veeraa, ka ir arii traumas un slimiibas, kas liidz ar mediciinas attiistiibu var tikt labaak menedzheetas vai pat daljeeji kompenseetas/apaarsteetas.

Bet taas jau ir detaaljas.

+7
-2
Atbildēt

0

inta_s 14.02.2014. 07.28

There is no easy answer.

+2
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu