Mikrouzņēmumi – traucēklis kādam "prasmīgi dejot"? • IR.lv

Mikrouzņēmumi – traucēklis kādam “prasmīgi dejot”?

45
Foto: Tomass Urbelionis, F64/BFL
Ivars Jakovels

Pārliecība par mikrouzņēmumiem kā negodīgiem konkurentiem nav tikai dažu to konkurentu uzturēts viedoklis

Saeimas pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir viens no dīvainākajiem valsts varas lēmumiem, kas tika pieņemts aizejošajā gadā, varbūt pat visdīvainākais. Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai netrūkst arī citu likumtaisīšanas iniciatīvu nodokļu jomā, toties šajā mani pārsteidza iekšējas loģikas neesamība. Tāds apstāklis ieintriģēja tik ļoti, ka centos savu iespēju robežās noskaidrot, vai represijai pret sīkuzņēmumiem vispār ir kāda “sociālā bāze” jeb tās atbalstītāju loks.

Politiskajos procesos pat visabsurdākajiem, visidiotiskākajiem izteikumiem, rīkojumiem vai darbiem var atrast pamatojumu, kas tos varbūt neattaisno, bet vismaz ļauj saprast, kāpēc cilvēki to saka vai dara, pakļaujot sevi publikas izsmieklam vai naidam. Turklāt likumu darināšana vai citi politiski lēmumi rodas kā varas reakcija uz kādiem tās pamanītiem procesiem (tiesiskiem, sociāliem, ekonomiskiem), kas raisa pretrunas sabiedrībā vai vismaz tajā infolaukā, ko dēvē par sabiedrisko domu.

Būtu loģiski, ja pēc asiem strīdiem uzņēmēju aprindās par to, kas Latvijas ekonomikai ir mikrouzņēmumi – palīgs vai traucēklis, valdība iejauktos un ar likumdošanas palīdzību atbalstītu vairākuma viedokli. Vai vismaz to viedokli, ko pauž tie, kurus valdība uzskata par vairākumu. Taču šādu skaļu diskusiju nebija (vismaz es, ieinteresēti sekojot līdzi valstī notiekošajam, par tādām neesmu dzirdējis). Gluži otrādi – troksnis sacēlās tieši par to, ka Saeima ķērās klāt pie nodokļa likmes celšanas mikrouzņēmumiem, un turklāt tajā dominēja neapmierinātība ar politiķu rīcību.

Uzņēmēji un to asociācijas skaļi protestēja pret varas lēmumu, kas sabojā veiksmīgu risinājumu uzņēmējdarbības veicināšanai un liek sabiedrībai saprast: valsts varai nepatīk mazie uzņēmēji, kas cenšas sākt savu biznesu vai arī to legalizēt.

Kaut kāda loģika šādā rīcībā atrastos tad, ja likuma grozījumus noteiktu demisionējušajai valdībai izteikti raksturīgā vēlme palielināt nodokļu ieņēmumus. Tomēr šāda pozīcija – ka mikrouzņēmumi ir tikai līdzeklis izvairīties maksāt pilnu nodokļu slogu – nebija dominējošā. Represējošās likuma normas iniciatori, kuru publiskā seja bija pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Elīna Siliņa, drīzāk izmantoja šo argumentu, lai pamodinātu Valda Dombrovska ierēdniecisko aizdomīgumu. Tas viņiem arī spīdoši izdevās.

Es, tāpat kā politiskais spēks, ko pārstāvu (Saskaņas centrs – red.), kategoriski iebilstu pret nodokļa likmes palielināšanu mikrouzņēmumiem. Tieši tāpēc man šķita svarīgi pašam sev noskaidrot, cik argumentēts un izplatīts ir mikrouzņēmumu pretinieku teiktais, ka šāda uzņēmējdarbības forma ļauj negodīgi konkurēt ar sāncenšiem, kuriem jāmaksā UIN un sociālās iemaksas. Taču mikrouzņēmumiem ir noteikti stingri ierobežojumi apgrozījumam un darbinieku skaitam, un tas vien diez vai ļauj tik brīvi konkurēt ar citiem uzņēmumiem. Vai šāda pozīcija nelīdzinās dažu centieniem izskaidrot savu neveiklību balles dejās?

Ņemot vērā to, ka agrāk par šādām pretenzijām pret mikrouzņēmumiem nebija dzirdēts, es varētu arī pieļaut, ka vienkārši kādam deputātes Siliņas radiniekam vai paziņam ir nevēlams konkurents šādā statusā, kam šis cilvēks vēlas atspēlēties. Jo ne reizi vien likumi ir rakstīti un pārrakstīti, pielāgojot tos konkrētai vajadzībai vai konkrētam cilvēkam. Taču tas šķita pārāk vienkāršoti.

Diemžēl tad, kad likums tika grozīts, biznesa vidē sākusies attieksmes pret mikrouzņēmumiem skaidrošana apklusa, neredzot tai vairs jēgu – ko vicināt dūres, ja kautiņš beidzies. Tā arī palika nenoskaidrots, cik liels cilvēku loks tos atbalsta vai noliedz. Tāpēc izmantojot studijās un darbā gūtās zināšanas socioloģijā, izstrādāju sabiedriskās domas aptauju, ko veicu uzņēmējdarbībā iesaistītu cilvēku lietotās interneta vietnēs. Es apzinājos, ka šāda aptauja būs diezgan grūti saucama par “reprezentatīvu”, jo tā piesaistīs šajā jautājumā tieši ieinteresētus cilvēkus un tas izteikti polarizēs viņu viedokļus. Taču tas arī ļautu gūt priekšstatu par “spēku samēru” šajā strīdā.

Tā es noskaidroju, ka 86% aptaujas dalībnieku pilnībā neatbalsta Saeimas apstiprināto nodokļa likmes paaugstināšanu mikrouzņēmumiem un vēlas, lai šāds likuma grozījums tiktu atcelts. Savukārt 5% uzskata mikrouzņēmumus par efektīvu līdzekli negodīgai konkurencei, tāpat šāds pats aptaujāto skaits negatīvi vērtēja iespēju, ka minētie Saeimas grozījumi varētu tikt atcelti. Tādēļ atļāvos secināt, ka pārliecība par mikrouzņēmumiem kā negodīgiem konkurentiem nav tikai dažu to konkurentu uzturēts viedoklis, tai ir vērā ņemams piekritēju loks. Tomēr šī idejai acīmredzami nav tik masveidīga atbalsta, lai ar to varētu attaisnot valdības represijas pret mikrouzņēmumiem.

Fakti

Mikrouzņēmuma statusu var iegūt komersants, kura gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu jeb 100 000 eiro un kas nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus. Pašreizējā mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9% no apgrozījuma. To paredz 2015. gadā palielināt līdz 11%, 2016. gadā – līdz 13% un 2017. gadā – līdz 15%. Likmes paaugstināšana neattieksies uz mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro (4920 latus). Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem Latvijā 2013. gada rudenī bija reģistrēti 29,5 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Autors ir Jelgavas domes deputāts, Saskaņas centrs

 

Komentāri (45)

Vaira Tempele 28.12.2013. 12.32

Jakovel, ar to, ka esi Sc deputāts nav jālepojas! Tas ir kauns!

+18
-2
Atbildēt

2

    piziks > Vaira Tempele 29.12.2013. 00.01

    Par piederību SC nav iemesla lepoties, bet vēl vairāk jākaunas par spēju ticēt un uzticēties Vienotībai, it īpaši saimniekošanas, darba un nodokļu jomās. Vienotība uzmest savus vēlētājus vienmēr gatava. Un nelabojas ne par gramu.

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    dro > Vaira Tempele 29.12.2013. 09.08

    Optiskais Tēmeklis. Par piederību SC nav iemesla lepoties, bet vēl vairāk jākaunas par spēju ticēt un uzticēties Vienotībai…

    ___________________

    Ak tad par piederību SC tomēr nav jākaunas?:):):)

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

Zane Pavāre 28.12.2013. 12.18

No otras puses, darbinieks-mikrouzņēmums šobrīd maksā piecas reizes mazākus nodokļus kā darbinieks parastais, un “iznīcināšanas” programmas beigās vēl arvien maksās trīs reizes mazāk. Drusku ciniski stāstīt, ka tas, kuram kājās uzmaukti piecreiz smagāki zābaki, patiesībā neprot dejot.

+12
-6
Atbildēt

1

    Inese > Zane Pavāre 28.12.2013. 12.24

    “Parastais darbinieks” vispār nodokļus nemaksā. Pats nemaksā. Par viņu maksā.

    +4
    -10
    Atbildēt

    0

andris902 28.12.2013. 12.24

….diemžēl, Saskaņas centra pārstāvis sniedzis maldinošu informāciju…pieņemsim, ka tā ir nejaušība, lai gan Saeimā pārstāvētās partijas biedram to gan būtu bijis jāzin:

– “Izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz diferencēt mikrouzņēmumu nodokļa likmes atkarībā no to mikrouzņēmuma lieluma un tajā nodarbināto skaita.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir līdz 100 000 eiro un darbinieku skaits nepārsniedz piecus cilvēkus, nodokļa likme tiek saglabāta pašreizējā, tas ir, 9% apmērā no apgrozījuma.

Savukārt mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 100 000,01 eiro līdz 200 000 eiro un darbinieku skaits nepārsniedz septiņus cilvēkus, nodokļa likme ir 10% no apgrozījuma, bet mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 200 000, 01 eiro līdz 300 000 eiro un darbinieku skaits nepārsniedz deviņus cilvēkus – 11 % no apgrozījuma.”

+10
-6
Atbildēt

14

    Inese > andris902 28.12.2013. 12.27

    Nu un? Neviens tāpat šos grozījumus nepieņems. Mikrouzņemums ar 300 000 apgrozījumu? Jus, Zane, ņirgājaties?

    +1
    -11
    Atbildēt

    0

    Inese > andris902 28.12.2013. 14.45

    Ja jūs, Zane, paskatītos, kas iesniedzis šos priekšlikumus (Eigims, Reizniece, Naudiņš, Bērziņš & Zariņš), tad saprastu, ka tie nekad netiks pieņemti. Ja vien jums ir galva uz pleciem.

    +1
    -8
    Atbildēt

    0

    kruskops > andris902 28.12.2013. 12.40

    zanE

    Piemērs tam, ka apmātība un fanātisms ir novirze. A tālāk? Cik ta liela likme būs “mikrouzņēmējiem” ar apgrozījumu virs miljona? A virs 10?

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

    kruskops > andris902 28.12.2013. 13.09

    zanE

    Vai esi kaut ko dzirdējusi par tādiem terminiem kā ironija, sarkasms un hiperbolizācija, ko? Laikam jau nē, jo “bībelē” “Kā LV pārvarēja krīzi”, ko tu turi zem spilvena, tas diez vai ir minēts.

    +7
    -11
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > andris902 28.12.2013. 13.52

    http://likumi.lv/doc.php?id=262306

    No 2014.01.01., kā saprotu spēkā ir šādi grozījumi, bet kas vēl tiks lemts… kaut kā nekādu nopietnu avotu (ja par tādu neuzskata dažus teikumus kādā ziņu portālā bez jebkādām atsaucēm) par izmaiņām nav gadījies redzēt.

    1. par likmes izmaiņām

    “(11) Mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 euro ir:

    1) 2015.gadā – 11 procenti;

    2) 2016.gadā – 13 procenti;

    3) sākot ar 2017.gadu, – 15 procenti.”;

    2. vai tagad tiek ieviests minimālais nodoklis? It kā jau sīkums, jo gan jau vairumam tāpat ir >550Eur apgrozījums gadā, bet tāpat nešķiet īsti pamatotas izmaiņas

    (5) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas par taksācijas gada pēdējo ceturksni iesniegšanas dienas iemaksā budžetā mikrouzņēmumu nodokli 50 euro apmērā, ja taksācijas periodā (kalendāra gadā) mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījums vai aprēķinātā mikrouzņēmumu nodokļa summa nepārsniedz 50 euro.

    3. vēl viena lieta, ko grozījumos neredzu konkrēti 2. panta 4. punktā, nav noteikta atbilstošā summa eiro. Lūk spēkā esošās redakcijas punkts:

    (4) Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 500 latu mēnesī.

    P.S. Šie 500Ls (vai ekvivalentā eiro summa) nav pietiekams daudzums, lai brīdī, kad privātais bizness sāk uzņemt apgriezienus, pārietu pilnībā strādāt tajā (vairums tomēr nevar atļauties aiziet no darba kamēr savs uzņēmums nav kļuvis stabils un pietiekoši ienesīgs). Tāpat, ja nepieciešams nolīgt kādu papildus darbinieku, tad ir pietiekoši daudz sfēru, kuru speciālistus ar 500Ls algu piesaistīt nav reāli.

    Un vispār, kāda vajadzība likt šādu mākslīgu ierobežojumu? Ir taču jau noteikts darbinieku skaita un apgrozījuma ierobežojums. Ja nu akurāt ir vēlme (ar kādu loģiku balstīta?) ierobežot algās izmaksāto naudu, tad varbūt pareizāk būtu noteikt algu fonda griestus un, lai uzņēmējs pats nosaka cik viņam būs darbinieki un cik kuram maksāt. Galvenais, lai kopējie darbinieku ieņēmumi iekļaujas noteiktajās robežās.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Inese > andris902 28.12.2013. 14.46

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > andris902 28.12.2013. 16.46

    Ločmeli, paldies par resursu

    apskatot likuma grozījumu pamatojumu sadaļu nedaudz izbrīnu rada statistika ka, vispārējā režīma uzņēmumiem nodokļu sadaļa sastāda tik nelielu daļu no apgrozījuma… vai tiešām personāla izmaksas ir tik neliela šo uzņēmumu izmaksu pozīcija? Varbūt kāds var šos rādījumus ticami izskaidrot?

    *izrāvums no grozījumu pamatojuma:

    i. vispārējā režīma uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 70 000 latu nodokļos samaksā tikai par 0,1% (9,1%) vairāk par mikrouzņēmumiem un to vidējais izmaksātais atalgojums darbiniekiem ir vien 130 lati, salīdzinājumam mikrouzņēmuma darbiniekam vidēji izmaksāti tikai 320 lati.

    ii. vispārējā režīma uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 70 000 latu samaksātie nodokļi procentuāli pret apgrozījumu, pieaugot apgrozījumam, samazinās. Piemēram, vispārējā režīma uzņēmumi ar apgrozījumu no 70 000 līdz 200 000 latu nodokļos no aprgozījuma samaksā 7%, bet ar apgrozījumu no 200 000 līdz 350 000 latu nodokļos no apgrozījuma tiek samaksāti vien 6,3%.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    marchaeva > andris902 29.12.2013. 13.41

    uzņēmējdarbība ir dažāda – ir tādi kam ražošanas izmaksas ir mazas, bet apgrozījums neaizvelk līdz obl. pvn maksātājam un tiem noteikti izdevīgāk maksāt mikrouzņ. nodokli, un ir tādi, kam lielāli izdevumi, kam peļņas nodoklis izdevīgāks. Faktiski no apgrozījuma ir labāk maksāt, ja nevajag grāmatvedi un var pats viegli un saprotami visu samaksāt, bet ar grāmatvedi jau nodokļu nomaksas veids patiesībā ir ekonomiskā izdevīguma lēmums.

    Es ieteiktu palielināt to Ls 500 uz kaut ko Rīgas un ES realitātei tuvāku, piem., EUR 1500 mēn un apgrozījuma nodokli, bet ar diviem darbiniekiem jau gan stumtu uz SIA un peļņas nodokļa pusi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > andris902 30.12.2013. 00.58

    Īsti nepiekrītu domai par to, ka ar 2 darbiniekiem (mēnesī 1500Eur uz rokas) būtu izdevīgi iet uz “parastajiem nodokļiem” (protams, izņemot uzņēmējdarbības veidus ar ļoti augstām ražošanas izmaksām)

    Algas kopsumma uz rokas gadā šiem darbiniekiem būtu 1500*2*12Eur, kas ir 36000Eur gadā, minimālais nepieciešamais apgrozījums (ja nav nekādi izdevumi), lai nodrošinātu šādas algas būtu 36000/0,91 jeb ~39560Eur, savukārt pie parastās nodokļu formas, lai darbiniekam samaksātu 1500Eur uz rokas, uzņēmējam tas izmaksā vismaz 2730Eur mēnesī, šajā gadījumā 2730*2*12 jeb kopā minimums nepieciešams 65520Eur apgrozījums gadā (tas iedomājoties teorētisko situāciju, ka nav nekādu citu izdevumu kā personāla izmaksas, ja ir šādi izdevumi – tad apgrozījums nepieciešams vēl lielāks). Ja šāds apgrozījums ir mikrouzņēmumam, tad var atļauties samaksāt 36000Eur algās + 5896Eur nodokli + paliek pāri 23623Eur priekš izdevumiem…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > andris902 28.12.2013. 14.37

    ->zanE

    Par tiem likuma labojumiem un priekšlikumiem (kamēr tie vēl nav pieņemti tiem īpaši liels svars nav…) – vai nav nekas vairāk publiski pieejams kā tikai par mikrouzņēmuma apgrozījuma lieluma ietekmi uz nodokļa apmēru?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 28.12.2013. 12.47

    ….Skats no alas…. -“Piemērs tam, ka apmātība un fanātisms ir novirze.”

    ….”mikrouzņēmums” ar apgrozījumu virs miljona???…Tev savāda humora izjūta… :)

    +10
    -7
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > andris902 28.12.2013. 17.36

    ->zanE

    …taču…nedaudz smaidu izsauc SC partijas biedra spēja uzkurināt sabiedrību ar nekorektu informāciju…. :)

    Patiesību sakot smaidīt te galīgi nav par ko (ja nu vienīgi tiem, kuri nevar vien sagaidīt, kad Vienotība būs prom no valdības). Vai tiešām nesaprotat, ka šādi momenti tiek un tiks aktīvi dažādu provokatoru izmantoti?

    Ja par aktuālām likumdošanas izmaiņām būtu normāla komunikācija ar sabiedrību provokatori zaudētu būtiskāko savu ieroci – sabiedrības neinformētību.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 28.12.2013. 14.06

    …Skats no alas…. -“…jo “bībelē” “Kā LV pārvarēja krīzi”, ko tu turi zem spilvena, tas diez vai ir minēts.”

    —————————

    …Tu tā uzmanīgāk ar izteicieniem – citādi kāds padomās, ka esi revidējis manu guļamistabu, ja zini, kas atrodas zem mana spilvena…. :)

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    andris902 > andris902 28.12.2013. 14.23

    …uldis_rats….2013.gada 19.decembra Saeimas sēdē tika nolemts likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot komisijām likuma lobojumu izstrādāšanai…

    …par likuma labojumiem un priekšlikumiem rakstīju iepriekšējā komentārā….

    …taču…nedaudz smaidu izsauc SC partijas biedra spēja uzkurināt sabiedrību ar nekorektu informāciju…. :)

    +10
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu