Kažociņš: Zolitūdes traģēdijas komisijas tāme ir izšķērdīga (papild.)

Prokurors: Zolitūdes traģēdiju pašlaik juridiski nevar traktēt kā slepkavību

Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izdevumu tāme ir izšķērdīga un tā tiks pārskatīta, pirmdien īpaši sasauktā preses konferencē teica komisijas vadītājs Jānis Kažociņš. Viņš nolēmis lūgt valdību otrdien nelemt par finansējuma piešķiršanu komisijas darbības nodrošināšanai un atlikt šā jautājuma skatīšanu līdz 7.janvārim.

kažociņš atzīmēja, ka patlaban publiski pieejamā tāme esot veidota sadarbībā ar Valsts kanceleju. Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota, komisija vērsusies Valsts kancelejā ar finansējuma pieprasījumu, kas nepieciešams komisijas darba nodrošināšanai. Šādu kārtību finansējuma pieprasīšanai paredz Ministru kabinetā atbalstītais rīkojums par komisijas izveidi.

11.decembrī komisija Valsts kancelejā iesniedza sarakstu ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu komisijas darba nodrošināšanai, arī nepieciešamību pēc darba telpām, protokolēšanas nodrošināšanu, transportu, tehniskā atbalsta nodrošinājumu, informēja par izdevumiem ekspertu piesaistīšanai u.c. Komisijas darba nodrošināšanai tika pieprasīts atalgojums papildu darbiniekiem – administratoram un protokolētājam no Valsts kancelejas resursiem, kā arī neatkarīgam preses sekretāram un neatkarīgiem juristiem ar specializāciju civillietās un administratīvajās lietās.

Komisija norādīja arī atalgojumu, taču Ministru prezidents šādu apmēru neatbalstīja un aicināja samazināt, piemēram, 991,95 lati komisijas priekšsēdētājam un 788,78 lati – komisijas locekļiem. Netika atbalstīts komisijas pieprasījums arī turpmāk pēc darba sākšanas izmantot Valsts kancelejas resursus, jo, ja sabiedriskā komisija pieprasījusi papildus trīs speciālistu štata vietas, tad tai ir jāspēj pašai gan protokolēt sanāksmes, gan nodrošināt administratora funkcijas, nepiesaistot Valsts kancelejas resursus.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskās komisijas sākotnēji pieprasītais atalgojums bija daudz lielāks un pēc sarunām ar Valsts kanceleju tas tika samazināts.

Premjers skaidroja, ka pieprasītais atalgojums samazināts, piemērojot principu, ka komisijas priekšsēdētāji saņem atalgojumu, kas pielīdzināts Ministru prezidenta biroja vadītāja atalgojumam, bet komisijas locekļi – atlīdzību, kas pielīdzināta premjera padomnieku atalgojumam.

Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka jautājums par atlīdzību komisijas locekļiem saistīts ar to, kas no šīs komisijas tiek gaidīts. “Komisija, kas sanāk reizi mēnesī, pasēž un pēc tam atkal izklīst, vai komisija, kas nopietni strādā un dziļi šos cēloņus analizē un sagatavo kvalitatīvus priekšlikumus,” skaidroja Dombrovskis. Viņš uzskata, ka ir jāvirzās uz komisiju, kas nopietni strādā un kuras darbam ir arī rezultāts.

Jau ziņots, ka finansējums Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbībai ir nepieciešams, lai pilnībā novērstu aizdomas, ka valdība vai Rīgas dome var ietekmēt komisijas darbu. Tā pirmdien, komentējot pieprasītos vairāk nekā 150 000 latu komisijas darbības nodrošināšanai, sacīja tās vadītājs Jānis Kažociņš.

Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā, vēsta LETA. Tāmi izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar komisijas locekļiem. Par šo tāmi komisija vēl lems 7.janvārī.

Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs valdība, bet otru pusi – Rīgas dome.

Valdībai būs jālemj par vairāk nekā 150 000 latu piešķiršanu Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbībai. 8495 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darba sākšanu, un šo naudu plānots izlietot materiāltehniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumu segšanai, kā arī sanāksmju audio-video ierakstu nodrošināšanai.

Savukārt 205 482 eiro jeb 143 837 lati nepieciešami, lai nodrošinātu komisijas darbību un tās funkciju kvalitatīvu un operatīvu izpildi. Saskaņā ar tāmi 104 186 eiro (72 930 latu) nepieciešami atlīdzībai komisijas locekļiem, savukārt vēl 61 400 eiro (42 980 latu) atlīdzībai pieaicinātiem speciālistiem. Tikmēr septiņu darba vietu izveidei un uzturēšanai paredzēts tērēt 4025 latus, bet ekspertu piesaistīšanai – 3540 latu.

Komisijai arī paredzēts iegādāties trīs portatīvos datorus ar programmatūru kopumā par 3000 latu, projektoru 400 latu vērtībā, rūteri par 150 latiem, papīra smalcinātāju par 900 latiem, izstrādāt mājas lapu par 1000 latiem. Multifunkcionālājai drukai paredzēts izlietot 600 latu, kā arī toneru komplektam krāsainai drukai – 250 latu, bet melnam tonerim drukai – 270 latu.

Komisijai vēl paredzēts apmaksāt telefona sakaru pakalpojumus 540 latu apmērā, tāpat paredzēts iegādāties piecus mobilos telefonus 90 latu vērtībā katru, bet internets birojam kopumā izmaksās 226,08 latus. Vēl 5460 latu kopumā paredzēti automašīnas nomai, bet 2229,96 lati – degvielai.

Ņemot vērā, ka valsts budžetā komisijas darbībai līdzekļi nav ieplānoti, tos plānots piešķirt no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Valdība atbalstīja Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izveidi, par tās vadītāju ieceļot bijušo Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Jāni Kažociņu. Komisiju aicināja izveidot sabiedrība par atklātību “Delna”. Komisijā piekritušas darboties bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte un uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāve Inese Voika.

Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Komisijas sastāvā būs nevalstisko organizāciju pārstāvji un neatkarīgi eksperti. Valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji tiks pieaicināti dalībai komisijas sēdēs. Tāpat komisijai būs tiesības saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm komisijas darbībai nepieciešamo informāciju, kā arī pienākums nodrošināt darbības caurskatāmību, publiskojot komisijas sēžu darba kārtību, protokolus, eksperta atzinumus un citus ar komisijas darbību saistītus dokumentus.

Prokurors: Zolitūdes traģēdiju juridiski nevar traktēt kā slepkavību

Par Zolitūdes traģēdiju kriminālprocess ir sākts par pārkāpumiem celtniecībā, nevis par slepkavību, jo slepkavība ir apzinātas darbības, kas vērstas uz to, lai cilvēkam atņemtu dzīvību, bet neviens celtnieks vai projektētājs nedara savu darbu ar mērķi, lai ēka beigu beigās sagrūtu un ietu bojā cilvēki, intervijā Latvijas Radio un laikrakstam “Vesti” sacījis prokurors Arvīds Kalniņš, kurš uzrauga Zolitūdes lietas izmeklēšanu.

21.novembrī sagruva lielveikala “Maxima” ēka Zolitūdē, bojā ejot 54 cilvēkiem. Valsts prezidents Andris Bērziņš traģēdiju ir nosaucis par liela skaita nevainīgu cilvēku slepkavību.

Uz norādi, ka par pārkāpumiem būvniecībā maksimālais sods ir tikai četri gadi cietumā, Kalniņš atzīmējis, ka šis ir jautājums nevis izmeklētājiem, bet gan likumdevējiem, kuri vēl šā gada pavasarī likumā mīkstinājuši sankcijas.

Prokurors uzsvēris, ka tālākā izmeklēšanā varētu tikt vērtēta arī amatpersonu atbildība. “Taču izmeklētājiem vispirms ir vajadzīgi ekspertīžu rezultāti, lai viņi varētu saprast, kur bijuši pārkāpumi, ja tādi bijuši. Ja pārkāpumi tomēr bijuši, jānoskaidro, vai vērojamas cēloņsakarības starp tiem un notikušo,” piebildis Kalniņš.

Tāpat izmeklēšanas laikā tiks vērtēta lielveikala “Maxima” atbildība, neevakuējot cilvēkus apstākļos, kad ēkā skan trauksmes signāls. Kalniņš pastāstījis, ka šis ir viens no sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas virzieniem, un pašlaik netiek saskatīta nepieciešamība to izdalīt atsevišķā procesā. “Taču tas nenozīmē, ka gadījumā, ja izmeklēšanas gaitā tiks konstatēts, ka “Maxima” darbinieki vai vadība kaut ko ir pārkāpuši vai nolaidīgi attiekušies pret saviem pienākumiem, viņiem par to nedraudēs atbildība,” uzsvēris prokurors.

“Jautājums jāizskata no juridiskā viedokļa. Cilvēcīgi ir saprotams, ka [skanot trauksmes signālam] pircējus vajadzēja evakuēt. Taču arī citās iestādēs, ja skan trauksmes signāls, cilvēkus ne vienmēr evakuē. Jāskatās, kāda ir normatīvā bāze,” piebildis Kalniņš.

Taujāts, kad lietā varētu parādīties aizdomās turamie vai aizturētie, Kalniņš uzsvēris, ka vispirms jāsagaida ekspertīžu noslēgums, bet tās lielākoties pat vēl nav sāktas. Pašlaik ekspertīzēs sākts vērtēt, piemēram, metāla konstrukcijas un skrūves. Ekspertīžu rezultātu saņemšanas laiks ir atkarīgs no ekspertiem nepieciešamā laikā, nevis no izmeklētājiem, piebildis prokurors.

“Lai kādu atzītu par aizdomās turēto vai aizturētu, nepieciešams juridiskais pamatojums. Pašlaik precīza priekšstata par ēkas sagrūšanas iemesliem izmeklētājiem nav. Speciālisti min vairākus iemeslus. Kas attiecas uz “tautas versijām”, to ir ļoti daudz un orientēties uz tām nekādi nedrīkst,” sacījis Kalniņš, “izmeklētājiem ir jānosaka konkrēts iemesls, un tad varēs kādu aizturēt. Nevar taču aizturēt visus, kuriem bijusi kāda saistība ar būvniecību. Cik galu galā būs vainīgo un kas viņi būs, pašlaik nav iespējams prognozēt.”

(papildināta ar jaunākajām ziņām no preses konfrences)