Universitāšu specializācija ļaus efektīvāk tērēt valsts līdzekļus un attīstīt to starptautisko ekselenci
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) augstu vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sākto augstākās izglītības sektora specializāciju. Publiskā sektora līdzekļus nepieciešams koncentrēt ne vien specializētās augstskolās, bet arī tērēt tikai konkurētspējīgu studiju programmu budžeta vietu dotācijai.
IZM iecerētā RSU specializācija – veselības aprūpe un ar to saistītās sociālās zinības – dos universitātei iespēju attīstīties par dzīvības zinātņu universitāti.
Šāds augstākās izglītības attīstības virziens rada pamatus, lai RSU ar integrētām universitātes slimnīcām izveidotos par Latvijas veselības aprūpes cilvēkresursu ekselences centru.
Mūsu vērtējumā izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) piedāvātie universitāšu specializācijas virzieni ir ekonomiski pamatoti un atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.
Latvijas Universitātes (LU) iecerētais stratēģiskās specializācijas virziens ir sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, un tas ir pamatoti. Nesenajā komentārā LU rektors profesors Mārcis Auziņš kļūdās, norādot uz kādu īpašu LU nacionālās universitātes statusu. Diemžēl šāds statuss ir radies Pētera Stučkas* izpratnē par augstāko izglītību pirms aptuveni simts gadiem un šodienas modernajā attīstītāko valstu pasaulē neeksistē ne Vācijas universitāte, ne Zviedrijas universitāte.
Tikai konkurētspēja apliecina izglītības un pētniecības kvalitāti, tādēļ LU drīzāk jāstiprina savu studiju programmu kvalitāte un izglītības saturs specializācijas virzienā.
Nebūtu pareizi uzskatīt, ka universitātes atrašanās reitingos jau a priori apliecina izglītības kvalitāti. Patlaban augstākā izglītība pasaulē ir kļuvusi par globālu preci. Ja par izglītības produktu klienti – studētgribētāji – nevēlas maksāt dārgu cenu, tad universitātes otrā ranga reitings kā marketinga izdevums nav atmaksājies un jānoraksta izdevumos.
Politikas dokumentā „Eiropas Savienības augstākā izglītība 2020″ atzīts, ka esošā eiropiešu turēšanās pie klasiskā tipa visu jomu universitāšu dogmas ir novedusi pie konkurētspējas zuduma iepretim citu OECD valstu universitātēm. Profesoram Auziņam nāktos paust atbilstoši kompetentu viedokli, jo universitāšu nepieciešamība specializēties vairs nav noslēpums nevienam. Nevēlos maldināt sabiedrību, stāstot par klasiska tipa universitāti, par kuras izglītības produktiem tikai retais ir gatavs maksāt.
IZM piedāvātā universitāšu specializācija ir ceļš pareizajā virzienā, kas beidzot vieš skaidrību haotiski pārvaldītā augstākās izglītības laukā. Kā zināms, sistēmas stabilitāti veido četri vai vismaz trīs balsti. Tagad tiek likts stabils pamats Latvijas augstākās izglītības sistēmai, kur katrai universitātei ir paredzēta atbilstoša nišas specializācija:
* Rīgas Tehniskā universitāte ar inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību;
* Rīgas Stradiņa universitāte ar veselības aprūpi un dzīvības zinātnēm;
* Latvijas Universitāte ar sociālām, humanitārām un dabas zinātnēm;
* Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar lauksaimniecību, veterinārmedicīnu, mežsaimniecību, pārtikas tehnoloģijām.
Mūsu visu uzdevums ir atbalstīt labi iecerētās pārmaiņas, nevis laisties lobisma un populisma pavadā. Katras universitātes galvenais uzdevums ir koncentrēties uz starptautiskās izcilības sasniegšanu savu kompetenču jomās. Rīgas Stradiņa universitāte jau vismaz piecus gadus ir vairojusi izcilību un starptautisko konkurenci. Darbi apliecina RSU līderes lomu Baltijas valstīs augstākās izglītības eksportā.
Autors ir RSU attīstības prorektors
* Pēteris Stučka ir viens no Latvijas sociāldemokrātijas lielinieciskā spārna dibinātājiem, viņa vārdā padomju varas gados bija nosaukta Latvijas Universitāte – red. piez.
Komentāri (17)
Bulkujānis www.lasma 12.12.2013. 18.13
Izskatās, ka autora mērķis ir “nolikt pie vietas” Latvijas Universitāti. Tas nebūtu nekāds brīnums, var saprast, jo medicīnu māca gan RSU gan LU, un viņu savstarpējā rīvēšanās nav nekāds noslēpums. Bez “savas uts”,protams, nav neviena no abām augstskolām, bet raksts nerada labu iespaidu – ar puspatiesībām un standartfrāzēm.
Ņemsim kaut vai vienu rindkopu (citāts pēdiņās un komentāri starp rindām).
“Nebūtu pareizi uzskatīt, ka universitātes atrašanās reitingos jau a priori apliecina izglītības kvalitāti.”
Jā? Vai ir iespējams tikt šajā reitingā ar ļoti sliktu kvalitāti? Interesanti kā? Kāpēc tur nav RSU? Kāds izskaidrojums?
“Patlaban augstākā izglītība pasaulē ir kļuvusi par globālu preci.”
Tā ir daudzkārt atkārtota, un, piedodiet, nodrāzta frāze, kura ir *pašā saknē* nepareiza. Šis sauklis patīk komersantiem (kas ir autors, atšķirībā no nokritizētā “nekompetentā un sabiedrību maldinošā” oponenta, zinātnieka Auziņa) un visiem tiem, kas visu mēra naudas izteiksmē un uzskata par preci. Izglītība nav prece. Jebkuru preci, ja ir zināma tās cena,var nopirkt. Samaksāju, saņēmu, paldies! Vai izglītību var nopirkt? Nevar! Jo bez naudas tur vajadzīgi arī tādi “sīkumi” kā spējas un gribēšana. Nopirkt var diplomu. Tas, ka pasniedzēji naudas pelnīšanas dēļ ir spiesti “vilkt” bezcerīgi sliktus studentus, kurus pat padomju laikos būtu sen izmetuši laukā, nenovēršami dzen grīdā kvalitāti. Un tad nav jābrīnās, ka “Maksimas” jumta konstrukcijas projektējušais bijis nejēga – viņš taču par savu globālo preci, diplomu ir pilnīgi oficiāli samaksājis prasīto cenu. Te, lūk, jums “izglītība kā globālā prece”.
“Ja par izglītības produktu klienti – studētgribētāji – nevēlas maksāt dārgu cenu, tad universitātes otrā ranga reitings kā marketinga izdevums nav atmaksājies un jānoraksta izdevumos.”
Atvainojiet, kas ar to domāts? Mājieni, ka LU reitingi ir kaut kāds apmaksāts mārketinga triks? Kur ir te kāds mārketinga izdevums? Kas kam maksājis? Cik? Un par ko? Un ko nozīmē “izdevumu norakstīt izdevumos”?
Nenoliedzami,jāpiekrīt autoram, šobrīd RSU ir Latvijas līdere ārzemju studentu skaitā. Arī no attīstītām valstīm, kā Vācija vai Ziemeļvalstis. Vai tas liecina, ka RSU ir vienā līmenī ar Vācijas universitātēm? Vācieši izvēlas maksas medicīnas studijas RSU bezmaksas studiju vietā Vācijā? Ne gluži. Vienkārši, Vācijas universitātēs medicīnu var studēt tikai un vienīgi studenti ar izcilām skolas beigšanas atzīmēm. Tie, kuri netiek, brauc studēt citur, arī uz Latviju. Līmenis te nav izcils, bet nav slikts – atdosim godu mūsu ārstiem un RSU. Taču tas, ka RSU ir līdere “augstākās izglītības eksportā”, galvenokārt nozīmē tikai to, ka medicīna šobrīd ir pieprasītāka par citām specialitātēm, nevis kaut kādu superizcilu līmeni, kurš nez kāpēc neparādās reitingos. Tāpēc RSU un LU strīdu var saprast arī kā mēģinājumu iegūt monopoltiesības uz ienesīgāko izglītības nozari.
0
anesteeziste 12.12.2013. 16.17
Latvijas ierobežotā tirgus apstākļos specializācija varētu būt efektīvs veids, kā uzlabot kvalitāti (pie nosacījuma, ka konkurences trūkuma pēc, nesākas vārīšanās savā sulā, kuras rezultātā rūpes par kvalitāti aizmirstas). BET – tomēr nevajadzētu aizmirst par reģionālo universitāšu nozīmi Latvijā. Bez reģionālajām universitātēm (vismaz Daugavpils un Liepājas), Latvijas reģioni drīz vien paliks tukši. Jaunieši dosies uz Rīgu studēt un atpakaļ neatgriezīsies. Reģionālās universitātes ir arī nozīmīgs darba devējs reģionos.
3
Una Grinberga > anesteeziste 12.12.2013. 17.07
@CEN
Reģionos pietiek ar nišas augstskolu vai arī 1.līmeņa AI – reģionos nav tādu darba vietu un algas līmeņa, lai nodrošinātu nodarbinātu maģistriem vai akadēmisku izglītību ieguvušajiem. Jebkurā gadījumā tad lētāk ir iztrūkstošo augstas raudzes speciālistus piesaistīt no Rīgas – mūsdienās tas ir daudz reālistiskāk (ja vien alga ir normāla!)
0
anesteeziste > anesteeziste 12.12.2013. 17.38
Tikpat labi varētu teikt, ka reģionos trūkst darba vietu augstas klases speciālistiem, jo nav kas tās rada. Visi uzņēmīgie, varošie, gudrie aizskrien studēt uz Rīgu un atpakaļ neatgriežas. Turklāt pagaidām arī reģionos vajag skolotājus, grāmatvežus, personāla vadības u.c. speciālistus. Liela daļa Rīgā dzīvojošo uz Latgali pārcelties par pie lielas algas negribēs.
0
janis17 > anesteeziste 12.12.2013. 18.16
Laukos pieprasa arī biogāzes, enerģētikas, automātikas, projektēšanas u.c. speciālistus.
Protams, ka tagad daudzi ir dabūjami Rīgā, taču citu valstu pieredze rāda, ka reģionu pilsētās tas kļūst par tik pat pieejamu servisu. Tehnoloģijas attīstās, pirms 5-7 gadiem ātrs internets laukos bija ekstra, tagad tā nav un drīz lielām firmām pat izdevīgi būs birojus uzturēt Valmierā vai Kuldīgā vai Rēzeknē…
0
janis17 12.12.2013. 14.21
Specializācija glābs augstāko izglītību
_________________________
Un likvidēs jebkuru konkurenci…
3
+2
-1
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
@Ludmila > janis17 12.12.2013. 16.33
Vismaz medicīnā tā otra fakultāte nav vajadzīga .
0
janis17 > janis17 12.12.2013. 18.08
Ir skaidrs, ka jomās, kur nepieciešama liela tehniskā bāze (ārstniecība, RTU, mākslas, mūzikas akadēmijas) dalīšanās nav nepieciešama, taču daudzās sociālajās, humanitārajās zinātnēs konkurence būtu vēlama, gan no studentu viedokļa, gan pasniedzēju viedokļa. Tāpat es neredzu nekādu īpašu ekonomiju, ja 180 juristus sagatavo LU, vai 100 LU, 40 Turība un 40 RSU.
Tāpat LLU, piemēram, varētu gatavot specializētākus “zemes/īpašumu” juristus, vides speciālistus utt.
0
Una Grinberga > janis17 12.12.2013. 17.27
@aivarsk
Latvijas augstskolas jau nekonkurē savā starpā, bet ar Eiropas augstskolām… jo īpaši talantīgāko studentu kategorijā! Mazā valstī kā Latvija nav iespējas radīt iekšēju konkurenci ne akadēmiskā personāla ziņā, ne arī cīņā par labākajiem studentiem – visu nosaka vispārēja procesa kvalitāte.
Analoģijā, Latvijas hokejisti ir tikai nedaudz sliktāki par ASV un Krievijas spēlētājiem, bet iedzīvotāju skaita atšķirības ir milzīgas… tas tikai nozīmē, ka Latvijā hokeja skolas labāk sagatavo visus savus audzēkņus, bet lielās valstis iziet uz lielāku konkurenci, bet zemāku apmācīšanas kvalitāti.
0