Specializācija glābs augstāko izglītību

Komentāri (17)

Ivita 14.12.2013. 10.36

Vai ir iespējams sakarīgi izskaidrot ko nozīmē vārdu salikums reģionālās augstskolas, reģionālā specializācija un augstākās izglītības pieejamība. Saprotu ka Tartu U var būt Baltijas un t.sk. arī Vidzemei kā reģionālā augstskola, jo tai ir vēsture, specializācija un reitings. Varbūt uz šo pusi mazliet, mazliet vēlk Daugavpils, bet tur nav ne vēsture, ne specializācija, ne arī reitinga, bet kaut kas mazliet ik pa brīdim ieķeras. Ja paskatamies uz tādām Latvijas universitātes filiālēm, kā Liepāju, VIdzemi, tādu RTU filiāli kā Ventspils – nu tad roka neceļas tās nosaukt par augstskolām, ja nu vienīgi tikai tāpēc ka tā ierakstīts ir likumā. Kas mainīsies (no izglītības pieejamības un reģionālo vajadzību apmierināšanas) ja Ventspils tiks izveidota kā RTU filiāle. Nekas! Protams samazināsies viena rektora vieta ;-) Kas mainīsies ja Vidzeme būs LU filiāle, kas būs specializējusies noteiktos virzienos, kaut vai tūrisms. Vai samazināsies izglītības pieejamība?, vai pasliktināsies reģionālā specializācija? Pazudīs viena rektora vieta, bet varbūt jau labi ka administratīvajās vietās klāt nāks pasniedzēju un pētnieku vietas. Kas notiks ja Rēzeknē būs RTU filiālē? arī nekas slikts nebūs. Man šķiet ka vārdu salikums “reģionālā augstskola” vairāk ir lokālpatriotiska māžošanās, lai attaisnotu ieņemamo amatu, bet tas nav saistīts ar lietderības un veselā saprāta nosacījumiem. Ja jau ir reģionālās augstskolas, tad varbūt tās nodot tieši VARAM un reģionu pārzinā un finansēšanā, jo caur naudu parādīsies attieksme – par vai pret reģionālo augstskolu. Tikām Vidzemes gadījumā reģionālā būs Tartu universitāte. Bet Daugavpils varētu būt Augštaitijai un Baltkrievijai reģionālā, ja protams ambīcijas un saprāts pietiks ;-)

-1

Atbildēt

ineta_rr > Ivita 14.12.2013. 16.19

Kā Jums ar ģeogrāfiju? No Valmieras līdz Tartu ir tikai nedaudz tuvāk kā līdz Rīgai, tātad tikpat labi arī LU varētu būt Vidzemes reģionālā augstskola… Un ko īsti nozīmē filiāle? Infrastruktūra tāpat jāuztur, pasniedzēji paliek tie paši, vai ne? Labi, būs virs Ventpils/Rēzeknes/Rojas rakstīts RTU vai LU. Gandrīz sāk likties, ka tas arī ir lielo gigantu mērķis, lai šiem uz papīra ir vairāk studentu un absolventu. Varbūt nākotnē papildus finansējumu varētu „izsist“ „reģionālās izglītības veicināšanai“, no kā tad varētu palāpīt arī savu lielo budžetu.

Atbildēt

brigita_damme_rtk_lv 12.12.2013. 23.30

Vai kāds neatgādinās, ko un kāpēc dēvē par universitāti? Nevis saskaņā ar vietējo likumdošanu, bet tīri vēsturiski.

Atbildēt

janis17 > brigita_damme_rtk_lv 13.12.2013. 11.26

Universitas is a Latin word meaning “the whole, total; the universe, the world”
The word “university” is derived from the Latin universitas magistrorum et scholarium, which roughly means “community of teachers and scholars.”

Atbildēt

Bulkujānis www.lasma 12.12.2013. 18.13

Izskatās, ka autora mērķis ir “nolikt pie vietas” Latvijas Universitāti. Tas nebūtu nekāds brīnums, var saprast, jo medicīnu māca gan RSU gan LU, un viņu savstarpējā rīvēšanās nav nekāds noslēpums. Bez “savas uts”,protams, nav neviena no abām augstskolām, bet raksts nerada labu iespaidu – ar puspatiesībām un standartfrāzēm.

Ņemsim kaut vai vienu rindkopu (citāts pēdiņās un komentāri starp rindām).

“Nebūtu pareizi uzskatīt, ka universitātes atrašanās reitingos jau a priori apliecina izglītības kvalitāti.”
Jā? Vai ir iespējams tikt šajā reitingā ar ļoti sliktu kvalitāti? Interesanti kā? Kāpēc tur nav RSU? Kāds izskaidrojums?

“Patlaban augstākā izglītība pasaulē ir kļuvusi par globālu preci.”
Tā ir daudzkārt atkārtota, un, piedodiet, nodrāzta frāze, kura ir *pašā saknē* nepareiza. Šis sauklis patīk komersantiem (kas ir autors, atšķirībā no nokritizētā “nekompetentā un sabiedrību maldinošā” oponenta, zinātnieka Auziņa) un visiem tiem, kas visu mēra naudas izteiksmē un uzskata par preci. Izglītība nav prece. Jebkuru preci, ja ir zināma tās cena,var nopirkt. Samaksāju, saņēmu, paldies! Vai izglītību var nopirkt? Nevar! Jo bez naudas tur vajadzīgi arī tādi “sīkumi” kā spējas un gribēšana. Nopirkt var diplomu. Tas, ka pasniedzēji naudas pelnīšanas dēļ ir spiesti “vilkt” bezcerīgi sliktus studentus, kurus pat padomju laikos būtu sen izmetuši laukā, nenovēršami dzen grīdā kvalitāti. Un tad nav jābrīnās, ka “Maksimas” jumta konstrukcijas projektējušais bijis nejēga – viņš taču par savu globālo preci, diplomu ir pilnīgi oficiāli samaksājis prasīto cenu. Te, lūk, jums “izglītība kā globālā prece”.

“Ja par izglītības produktu klienti – studētgribētāji – nevēlas maksāt dārgu cenu, tad universitātes otrā ranga reitings kā marketinga izdevums nav atmaksājies un jānoraksta izdevumos.”

Atvainojiet, kas ar to domāts? Mājieni, ka LU reitingi ir kaut kāds apmaksāts mārketinga triks? Kur ir te kāds mārketinga izdevums? Kas kam maksājis? Cik? Un par ko? Un ko nozīmē “izdevumu norakstīt izdevumos”?

Nenoliedzami,jāpiekrīt autoram, šobrīd RSU ir Latvijas līdere ārzemju studentu skaitā. Arī no attīstītām valstīm, kā Vācija vai Ziemeļvalstis. Vai tas liecina, ka RSU ir vienā līmenī ar Vācijas universitātēm? Vācieši izvēlas maksas medicīnas studijas RSU bezmaksas studiju vietā Vācijā? Ne gluži. Vienkārši, Vācijas universitātēs medicīnu var studēt tikai un vienīgi studenti ar izcilām skolas beigšanas atzīmēm. Tie, kuri netiek, brauc studēt citur, arī uz Latviju. Līmenis te nav izcils, bet nav slikts – atdosim godu mūsu ārstiem un RSU. Taču tas, ka RSU ir līdere “augstākās izglītības eksportā”, galvenokārt nozīmē tikai to, ka medicīna šobrīd ir pieprasītāka par citām specialitātēm, nevis kaut kādu superizcilu līmeni, kurš nez kāpēc neparādās reitingos. Tāpēc RSU un LU strīdu var saprast arī kā mēģinājumu iegūt monopoltiesības uz ienesīgāko izglītības nozari.

+10

-1

Atbildēt

anesteeziste 12.12.2013. 16.17

Latvijas ierobežotā tirgus apstākļos specializācija varētu būt efektīvs veids, kā uzlabot kvalitāti (pie nosacījuma, ka konkurences trūkuma pēc, nesākas vārīšanās savā sulā, kuras rezultātā rūpes par kvalitāti aizmirstas). BET – tomēr nevajadzētu aizmirst par reģionālo universitāšu nozīmi Latvijā. Bez reģionālajām universitātēm (vismaz Daugavpils un Liepājas), Latvijas reģioni drīz vien paliks tukši. Jaunieši dosies uz Rīgu studēt un atpakaļ neatgriezīsies. Reģionālās universitātes ir arī nozīmīgs darba devējs reģionos.

Atbildēt

Una Grinberga > anesteeziste 12.12.2013. 17.07

@CEN
Reģionos pietiek ar nišas augstskolu vai arī 1.līmeņa AI – reģionos nav tādu darba vietu un algas līmeņa, lai nodrošinātu nodarbinātu maģistriem vai akadēmisku izglītību ieguvušajiem. Jebkurā gadījumā tad lētāk ir iztrūkstošo augstas raudzes speciālistus piesaistīt no Rīgas – mūsdienās tas ir daudz reālistiskāk (ja vien alga ir normāla!)

-2

Atbildēt

anesteeziste > anesteeziste 12.12.2013. 17.38

Tikpat labi varētu teikt, ka reģionos trūkst darba vietu augstas klases speciālistiem, jo nav kas tās rada. Visi uzņēmīgie, varošie, gudrie aizskrien studēt uz Rīgu un atpakaļ neatgriežas. Turklāt pagaidām arī reģionos vajag skolotājus, grāmatvežus, personāla vadības u.c. speciālistus. Liela daļa Rīgā dzīvojošo uz Latgali pārcelties par pie lielas algas negribēs.

Atbildēt

janis17 > anesteeziste 12.12.2013. 18.16

Laukos pieprasa arī biogāzes, enerģētikas, automātikas, projektēšanas u.c. speciālistus.
Protams, ka tagad daudzi ir dabūjami Rīgā, taču citu valstu pieredze rāda, ka reģionu pilsētās tas kļūst par tik pat pieejamu servisu. Tehnoloģijas attīstās, pirms 5-7 gadiem ātrs internets laukos bija ekstra, tagad tā nav un drīz lielām firmām pat izdevīgi būs birojus uzturēt Valmierā vai Kuldīgā vai Rēzeknē…

Atbildēt

janis17 12.12.2013. 14.21

Specializācija glābs augstāko izglītību
_________________________
Un likvidēs jebkuru konkurenci…

-1

Atbildēt

Ludmila > janis17 12.12.2013. 16.33

Vismaz medicīnā tā otra fakultāte nav vajadzīga .

-1

Atbildēt

Una Grinberga > janis17 12.12.2013. 17.27

@aivarsk
Latvijas augstskolas jau nekonkurē savā starpā, bet ar Eiropas augstskolām… jo īpaši talantīgāko studentu kategorijā! Mazā valstī kā Latvija nav iespējas radīt iekšēju konkurenci ne akadēmiskā personāla ziņā, ne arī cīņā par labākajiem studentiem – visu nosaka vispārēja procesa kvalitāte.
Analoģijā, Latvijas hokejisti ir tikai nedaudz sliktāki par ASV un Krievijas spēlētājiem, bet iedzīvotāju skaita atšķirības ir milzīgas… tas tikai nozīmē, ka Latvijā hokeja skolas labāk sagatavo visus savus audzēkņus, bet lielās valstis iziet uz lielāku konkurenci, bet zemāku apmācīšanas kvalitāti.

-1

Atbildēt

janis17 > janis17 12.12.2013. 18.08

Ir skaidrs, ka jomās, kur nepieciešama liela tehniskā bāze (ārstniecība, RTU, mākslas, mūzikas akadēmijas) dalīšanās nav nepieciešama, taču daudzās sociālajās, humanitārajās zinātnēs konkurence būtu vēlama, gan no studentu viedokļa, gan pasniedzēju viedokļa. Tāpat es neredzu nekādu īpašu ekonomiju, ja 180 juristus sagatavo LU, vai 100 LU, 40 Turība un 40 RSU.
Tāpat LLU, piemēram, varētu gatavot specializētākus “zemes/īpašumu” juristus, vides speciālistus utt.

-2

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam