Ja ir darbs, var arī pajokot par sevi un valsti

Atšķirībā no trekno gadu ienākumu kāpuma patlaban vērojamā izaugsme vērtējama kā ilgtspējīgāka

Nesen publiskotajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā iedzīvotāji tika lūgti izteikt viedokli par to, kādi pasaku tēli raksturo latviešus, kurš literārais darbs visprecīzāk raksturo situāciju valstī, kā arī – kurš no tiem būtu spējīgs iznest Latviju saulītē.

Pirmajā mirklī rezultāti šķiet ērmīgi un rada mulsumu – ko gan no tā var secināt? Tomēr tie arī raksturo iedzīvotāju noskaņojumu, kuru ietekmē tautsaimniecības norises. Visinteresantāk ir aplūkot atbildes, kurās iespējams vērtēt noskaņojuma pārmaiņas.

Šādi jautājumi tika uzdoti arī 2009.gadā, kad Latvijā bija ekonomiskā krīze un iedzīvotāju pirktspēja strauji saruka. Šādos apstākļos prāts gluži uz jokiem nenesās, un to labi arī atspoguļo aptaujas rezultāti.

Privātais patēriņš salīdzinājumā ar 2009.gadu, izslēdzot cenu ietekmi, ir audzis par 20%. Privātā patēriņa izaugsmi galvenokārt nodrošina rīcībā esošo ienākumu pieaugums, jo īpaši – pēdējos gados straujāk augošais darba samaksas fonds, ko noteikuši gan vidējās algas palielinājums, gan nodarbinātības uzlabojums.

Priecē, ka atšķirībā no trekno gadu ienākumu kāpuma patlaban vērojamā izaugsme vērtējama kā ilgtspējīgāka un pamatojas uz atbilstošu darba ražīguma uzlabojumu. Likumsakarīgi, ka mazinājies arī bezdarba līmenis. Darba iespējas kļūst arvien plašākas, kas redzams nodarbinātības un brīvo darba vietu skaita pieaugumā.

Savukārt, ja ir darbs, tad neapšaubāmi var arī pajokot, un tik tiešām šogad iedzīvotāju sniegtās atbildes iezīmē vairāk asprātību, spēles vieglumu un nerātnumu nekā 2009.gadā.

Tas labi attēlojas, piemēram, jautājumā “Ko Jūs visvairāk vēlētos atrast, lai uzlabotu savu ekonomisko stāvokli?”. Ja pirms četriem gadiem 35% respondentu norādīja jaunu darbavietu, tad šogad tie ir vairs tikai 28%. Šajā jautājumā biežāk nekā krīzes laikā respondenti ir izvēlējušies asprātīgākas atbildes – Aladina lampu, „Galdiņ, klājies!”, zosi, kura dēj zelta olas u.tml.

Līdzīgas pārdomas rosina arī atbildes uz jautājumu – “uz kurieni pašreiz dodas Latvija?”. 46% respondentu norādījuši, ka Latvija dodas uz “aizej tur, nezin kur”, savukārt 2009.gadā šādu neskaidru virzību atzīmēja 53%.

Samazinājies arī atbilžu skaits – “ragaviņās uz mežu” un “pie velēnu vecīša”. Savukārt biežāk norādītas optimistiskākas atbildes “uz demokrātiskas Eiropas valsts situāciju”, “caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, “uz laimīgo zemi” un “uz miera un pārticības malu”.

Cerams, ka, turpinoties tautsaimniecības izaugsmei un uzlabojoties ģimeņu labklājībai, pēc četriem gadiem iedzīvotāju atbildes būs vēl optimistiskākas un nebēdnīgākas.

Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste