Saeima ceturtdien ir paredzējusi apstiprināt nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%.
Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2014.gadā sagaida arī lietuviešus, savukārt igauņi jaunas izmaiņas neparedz un joprojām pret strādājošajiem ir dāsnākie Baltijā.
No apstiprinātajām darbaspēka nodokļa sloga izmaiņām Latvijā neapšaubāmi lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem, ziņo “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. Atvieglojuma summa par apgādājamo ir kļuvusi nozīmīga – šodien atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam ir Ls 19,20 par vienu apgādājamo, no 1.janvāra tas būs jau Ls 27,84 mēnesī. Savukārt papildu ieguvums no neapliekamā minimuma pieauguma būs Ls 1,92 mēnesī.
Latvijā 2014.gadā ģimenei ar diviem nepilngadīgiem bērniem, kur vecāki mēnesī pirms nodokļu nomaksas pelna 750 eiro (Ls 527) katrs, ikmēneša ienākumi pieaugs par 36 eiro (Ls 25), tomēr mēneša kopējie ienākumi būs par 44 eiro (Ls 31) mazāki kā tādas pašas algas pelnošajiem Lietuvā un par 93 eiro (Ls 65) mazāki kā Igaunijā.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts salīdzināja trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus nākamgad katrā Baltijas valstī un secināja, ka kopumā joprojām pret strādājošiem dāsnākā Baltijā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.
Sociālo iemaksu likmes samazināšanas rezultātā Latvijas strādājošie nākamgad samaksās par 0,5% bruto algas mazāk nodoklī, taču ne visa šī summa būs strādājošā ieguvums – izmaksājamās algas aprēķinā no lielākas summas tiks rēķināts ienākuma nodoklis, tāpēc līdz makam nonāks vien 0,38% bruto algas.
Nākamgad Latvijas strādājošie var rēķināties arī ar lielāku minimālo algu – Ls 225, kas mazo algu saņēmēju reālos ienākumus ietekmēs lielākā mērā nekā jebkurš cits apstiprinātais nodokļu risinājums. Proti, nākamgad minimālās algas saņēmēja maciņā ieripos papildus Ls 19,69, no tiem aptuveni 17 lati ir efekts no minimālās algas pacelšanas. Līdz ar šo soli minimālā bruto alga Latvijā ir pacelta Igaunijas līmenī, kas ir 320 eiro (Ls 225), un vairs nav zemākā Baltijā.
Kaimiņzemēs nodokļu politika attīstās līdzīgi, palielinot neapliekamos minimumus un atvieglojumus par apgādājamiem, kamēr ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav aiztiktas, jāpiebilst gan, ka tās ir zemākas kā Latvijā – 21% Igaunijā un 15% Lietuvā. Lietuvā ir spēkā arī progresīvais neapliekamais minimums, kā ieviešanu Latvija šogad diskutēja, bet lēmuma pieņemšanu atlika.
Kā zināms, Latvijas darbaspēka nodokļu politikas izmaiņas paredz samazināt darbinieka sociālā nodokļa likmi no 11% līdz 10,5%, palielināt atvieglojumu par apgādājamiem no Ls 80 līdz 116, palielināt neapliekamo minimumu no Ls 45 uz 53, celt minimālo darba algu no Ls 200 uz 225, bet ienākuma nodokļa likmi nākamgad atstāt nemainīgu.
Komentāri (15)
lindapastare 06.11.2013. 14.07
Vai kāds var man izskaidrot, kādēļ Latvijā par bruto algu sauc kaut ko tādu, kas nemaz nav bruto alga? Pēc būtības vajadzētu būt tā, ka bruto alga ir tas, cik daudz darba devējam ir jātērē darbinieka algošanai, bet pašlaik reāli pie 1000 Ls bruto algas darba devējam tas izmaksā 1241 Ls. Kur tur bruto jēdziens?
Kā ir citās valstīs? Lietuvā, Igaunijā? Vai šī infografika patiesi ataino reālo situāciju?
Reāli tagad ir tā, ka, ja darbinieka algošanai mēnesī iztērē 1000 Ls, tad darbinieks (bez apgādājamiem) uz rokas saņems tikai 555 Ls.
0
Alise 06.11.2013. 13.57
Ar šo komentāru neaizstāvu esošo nodokļu sistēmu, tomēr salīdzinājums manā skatījumā ir nekorekts, jo nevar salīdzināt bruto darba algu, lai noteiktu nodokļu slogu. Jāsalīdzina ir neto alga un cik uz vienādu neto darba algu aiziet nodokļos, jo visus darbinieka nodokļus tik un tā maksā darba devējs. Tad varēs korekti salīdzināt, kur ir draudzīgāka nodokļu sistēma.
Piemēram, teorētiski, ja vienā valstī nodokļu sistēma ir tāda, ka no bruto algas atskaita tikai ienākuma nodokli, bet otrā valstī no bruto algas atskaita gan ienākuma nod., gan daļu sociālā nodokļa, bet abās valstīs nepaliekamie minimumi un gan ien., gan soc. nod. ir vienādi – nodokļu izmaksas būs vienādas, tai pat laikā ja salīdzinās bruto algu un to, kas paliek pāri no bruto algas, tad izskatīsies, ka labākā situācijā ir tas, kuram no bruto algas atskaita tikai ien.nod. Bet darba devējam šie abi strādnieki izmaksās tieši vienādi pie vienādi uz rokas saņemtiem cipariem, kaut bruto alga uz papīra atšķirsies.
Tādēļ uzskatu bruto algas salīdzinājumu dažādās valstīs par nekorektu. Korekts būs tikai kopējais uz rokas saņemamās summas un visu nomaksājamo nodokļu salīdzinājums, neatkarīgi no formulas kā tiek noteikta bruto alga un kā tiek rēķināti un no kura lieluma atskaitīti nodokļi.
0
ligakalnina 06.11.2013. 14.11
Sliktākais, ko valdība izdarīja, ierobežoja brīvdienu skaitu asins donoriem.
Acīmredzot, Saeimai vispār nav nekāda saprašana, ka asinis katastrofāli trūkst, un šī kustība būtu jāatbalsta, nevis jābremzē, bet, ņemot vērā Latvijas vispārējo attieksmi pret medicīnu un cilvēku iespējām ārstēties, kad tāpat mazākais med. budžets ES tika šogad samazināts vēl vairāk, tas vairs pat neizraisa izbrīnu, acīmredzot, valdības mērķis ir tikt vaļā no “balasta” un samazināt naudas daudzumu, kas nepieciešama pensijām, kurš izdzīvos, izdzīvos, ja nē – arī nav liela nelaime, pat, faktiski, pozitīvs faktors soc. budžetam, vismaz, taisni tādi secinājumi loģiski uzprasās.
1
+2
0
Atbildēt
@piziks > ligakalnina 06.11.2013. 14.58
Dzeri, atkal jau esi paviršs… Ne jau valdība īpaši vinnē, ja attiecīgajiem pacientiem pietrūks donoru asiņu un plazmas. Valdība neko īpašu nevinnes arī, ja, kā minēju savā komentā, par virstundām atlikušais darbaspēks būs “tiesīgs saņemt mazāk”.
Jāmeklē ir tie lielie darbsdevēji, kuri sponsorē attiecīgās partijas un kam par prieku koalīcija noklājusies gar zemi, jo velēšanu izdevumiem jākrāj un jābičo.
Vēlētājiem vajadzētu to ņemt vērā nākamruden.
Atliek vien paklsuīties, kurš no koalīcijas turpmāk — un kā?! — melos par rūpīgo labklājību?
0