Akreditē studiju programmas, ko eksperti ieteikuši slēgt

Vietējā komisija strādājusi lielā steigā, speciālistiem pilnībā neizlasot materiālus

Studiju akreditācijas komisija (SAK) akreditējusi 22 studiju programmas no 55, ko pērn Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītā pētījumā bija ieteikusi slēgt starptautisko un Latvijas ekspertu komisija, šodien rakstā ”Rullē tālāk” vēsta žurnāls IR.

SAK, kurā darbojās 15 pārstāvji no ministrijām, augstskolām, darba devējiem, arodbiedrībām un studentu vidus, uz maksimālo sešu gadu termiņu akreditējusi 210 studiju virzienus ar 799 programmām. 26 virzieni akreditēti uz diviem gadiem, bet akreditācijas atteikumu saņēmuši trīs virzieni. Četriem studiju virzieniem komisija nolēmusi norīkot papildu ekspertus izmaiņu novērtēšanai. Lēmumi par tiem tiks pieņemti augustā.

Komisijai nācās divu mēnešu laikā lemt par 243 studiju virzienu akreditāciju, lai studenti nepaliktu bez diplomiem, ja programmas netiks akreditētas likumā noteiktajā termiņā. «Tas ir ekstrēms gadījums, ko esam pārdzīvojuši,» steigu komentē SAK vadītāja, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inese Stūre. Katrā sēdē SAK akreditējusi vidēji 70 programmu, izskatot sekretariāta iepriekš sagatavotus materiālus, jo «nevar iedomāties, ka uz katru sēdi katrs komisijas loceklis būtu izlasījis tās dokumentu paketes līdzās tiešajiem darba pienākumiem bez atalgojuma, parasti ar to nodarbojas akreditācijas aģentūras».

Kā skaidro Stūre, pirms lēmuma pieņemšanas mācību iestādēm dota iespēja ekspertu konstatētos trūkumus novērst. Ja tas darīts, SAK paaugstinājusi programmas novērtējumu.

Jau vēstīts, ka iepriekšējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis pērn AIP vērtējumu asi kritizēja par bezzobainību, taču tagad steigā veiktā studiju programmu akreditācija pāris mēnešos beigusies ar rezultātu, kas ir vēl saudzīgāks pret augstskolu piedāvājumu.

Sākotnēji bija plānots akreditāciju balstīt uz miljonu latu vērto AIP pētījumu, bet ilgās diskusijas par tā vājo kvalitāti aizkavēja procesu. Lai nodrošinātu stingrus kvalitātes kritērijus, Ķīlis plānoja procesā iesaistīt Vācijas aģentūru ASIIN, tomēr vienošanās netika panākta, un maija sākumā veselības problēmas lika amatu atstāt pašam Ķīlim.