Gandrīz miljards eiro – izaicinājums un iespēja • IR.lv

Gandrīz miljards eiro – izaicinājums un iespēja

12
Augsti tehnoloģiskās gaisa kondicionēšanas sistēmas pirmā iekārta ražotnē "Felzer". Foto: Evija Trifanova, LETA
FIDEA, SIA

Latvijas uzņēmēji tiek aicināti piedalīties Latvijas viedās specializācijas stratēģijas izstrādē

Vasara ir karsts laiks, tomēr šovasar tas ir īpaši karsts, jo vienlaikus ar atvaļinājumiem notiek ļoti svarīgs process Latvijas tautsaimniecības attīstībai nākamajos septiņos gados – Latvijas viedās specializācijas stratēģijas izstrāde. Tās izstrādē ar savu redzējumu ir aicināts piedalīties ikviens uzņēmējs.

Pašlaik uzņēmējiem ir iespēja ietekmēt gandrīz miljarda eiro likteni no Eiropas Savienības, ko ieguldīs Latvijā, pamatojoties uz Latvijas viedās specializācijas stratēģiju.

Viedās specializācijas stratēģija ir mērķtiecīga pieeja ekonomiskās attīstības plānošanai, izmantojot tādu atbalstu pētniecībai un inovācijām, kas uzlabotu konkurētspēju un produktivitāti uzņēmumos, kā arī palielinātu darba ražīgumu, kompetenci un algas darbiniekiem. Ņemot vērā, ka šī stratēģija prasa koncentrēt līdzekļus tādās inovāciju jomās, kurās tam būtu visplašākais efekts uz Latvijas kopējo labklājību, šādu lēmumu pieņemšanai jābūt maksimāli izsvērtai, aptverošai un iekļaujošai. Stratēģijas projekts ir pieejams vietnē šeit

Projekts tiek tālāk pilnveidots un papildināts, tāpēc ikviens tiek aicināts piedalīties ar savu redzējumu un vajadzībām, jo Viedās specializācijas stratēģija ir kopīgs zinātnes un tautsaimniecības attīstības politikas plānošanas process.

Tieši patlaban līdz 31.jūlijam stratēģijas izstrādes industrijas izvērtējuma ietvaros notiek atkārtota informācijas apkopošana no uzņēmumiem. Uzņēmumiem tiek jautāts par to nākotnes un šodienas vajadzībām, nākotnes un šodienas tehnoloģijām un nākotnes un šodienas produktiem. Lai piedalītos aptaujā un iegūtu vairāk informācijas par stratēģijas procesu, nepieciešams iepazīties ar interneta vietnē http://ris3.fidea.lv esošajiem materiāliem un izteikt viedokli, aizpildot anketu.

Līdzšinējais stratēģijas izstrādes process ir apliecinājis, ka uzņēmumu viedoklim ir nozīme un, pateicoties aptaujai un diskusijām par Viedās specializācijas stratēģiju šogad jūnijā, stratēģijā jau ir iekļautas tādas Latvijas tautsaimniecībai svarīgas nozares kā mežsaimniecība, kokapstrāde un lauksaimniecība, kas procesa sākotnējā stadijā nemaz netika apskatītas.

Šī stratēģija ir kopīgs uzdevums, tāpēc tās izstrādes process, kaut arī straujš, tomēr ir atvērts, iekļaujošs un pārskatāms. Viedās specializācijas stratēģija ir priekšnosacījums gandrīz miljarda eiro finanšu atbalsta plānošanai no Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžeta. Tāpēc tās iespējami labākā kvalitātē un ātrākā pabeigšanā ir ieinteresētas visas iesaistītās puses.

Autori ir FIDEA eksperti Gundars Kuļikovskis un Aiva Švēde, neatkarīgais eksperts Gatis Ābele

 

Komentāri (12)

Ieva Aile 25.07.2013. 08.17

Vēl viens Projekts,tas ir labi…mums jau ir daudz projektu…Vienīgi žēl,ka pa to laiku sabrūk ceļi,medicīna,ap 2000. gadu saceltajām modernajām notekūdeņu attīrīsanas ierīcēm ekspluatācijas mūžs -15 gadi- arī iet uz beigām…

+3
0
Atbildēt

0

Eleonora Maisaka 25.07.2013. 10.08

Var jau gari un tukši izrunāties par izaicinājumiem un iespējām, un tad. Daudz runā par eksportspējigu nozaru izvaidošanu, tai pašā laika novārtā tiek atstāta tāda svarīga lieta, kas ir ekvivalents eksportam, importa aizstāšana. Šeit ir darba lauks par miljardu eiro, dažu tuvāko gadu laikā(rentabilitāte).
Pirmais no tām enerģētika. Ekonomikas ministrs runā par elektrostaciju būvi, kas strādātu koģenerācijas režīmā. Viņš grib izslaukt pienu no āža un nesaprot, kapēc nenāk laukā. Būtu labāk pamēģinājis pazīst. Ir jāpārbūvē visas esošās katlu mājas par koģenerācijas stacijām un visām jaunuzbūvētām, katrā ciematiņā un mazpilsētā jāstrādā koģenerācijas režīmā, visur, kur tiek ražots siltums, vai tie būtu pārtikas pārstrādes uzņēmumi, dēļu žāvētava, graudu kalte, vai kokskaidu granulu ražotne, visur ir jāražo arī elektrība. Valstij jānāk pretī pat nelielu saimniecību īpašniekiem mazjaudas elektrostaciju, līdz 200 Kw, uzstādīšanai, lai lauķis ar malciņu, ko līdz šim nokurina dūmojošā plītī, gāzģeneratora elektrostacijā plus vēl uzstādot tvaika kondensatoru, ar divreiz mazāku kurināma daudzumu vēl saražotu elektrību sev, kaimiņiem, un dotu to kopējā tīklā, tā nodrošinot lokālu energodrošību vētru laikā, kad daudzas saimniecības būtu atgrieztas akmens laikmetā un ekoloģiju.
Ar vienu miljardu eiro pilnīgi pietiekami, lai uzstādītu jaunas ar kopēju jaudu 1,2 GW mazjaudas, līdz 250kW(lielākas jaudas būtu krietni lētāk), cietā kurināma koģenerācijas stacijas, kas izkaisītas pa visu valsti, nodrošinātu darba vietas tūkstošiem, atrisinātu sasāpējušās cieto atkritumu deponēšanas, par ko Latvijai drīz nāksies maksāt lielus sodus, problēmu. Kā kurināmais izmantojami salmi skaidas, šķeldas, notekūdeņu attīrīšanas staciju dūņas, celuloze, kas paliek pēc biogāzes reaktoriem, cietie atkritumi, viss kas deg. Salīdzināšanai Tec II 2. kārtas monstram katra kilovata izmaksas būs līdzīgas, tikai tur vēl nāksies maksāt par importa gāzi.
Katra lauķa saimniecībā var uzstādīt mazu biogāzes kolektoru(ķīnieši izraktās bedrēs ražoja gāzi, kad eiropietis par tādu vēl iedomāties nevarēja), vai audzēt sliekas(ASV visi cūkkopības kompleksu sūdus pārstrādā biogāzē un sliekās, kas ir ekoloģisks, ideāls proteīna avots pašām cūkam). Pašvaldības izmet līdzekļus cīņai ar vējdzirnavām, Sosnovska latvāņu “zemstą Stalina”(Staļina atriebība pol.) appļaušanai, ko varēs turpināt darīt vēl 10 000 gadu. Rietumeiropā, kur ilgus gadus latvāni indēja, tagad veiksmīgi nogana ar aitiņām, kas jaunos dzinumus izplūc, tā ka pēc 3-4 gadiem tas vairs neaug. Ja par naudiņu, ko izmet pļaušanai, nopirktu jēriņus, izaudzētu gaļu un atrisinātu samilzušo problēmu.
Tiek izcirsti meži bez želastības, lai nodrošinātu perversas izpriecas un izšķērdīgu dzīvi šaurai alkatīgu mērgļu grupai, ka drīz virpuļviesuļi Latvijā būt normāla parādība. Vēl nedaudz gadu un jaunāko biotehnoloģiju iegūtie enzīmi varēs sašķelt līdz glikozei visu, ko dod augošs mežs un Latvija ar savu saražoto bioetanolu varētu klūt par otro Kuveitu, bet nē, visu ir janodzer, jānorij un jāizdrāž sodien pat un rīt kaut ūdens plūdi.

Būtu tik griba latvietim saņemties un beidzot nokratīt no saviem kamiešies promaskaviskos izdzimteņus, kas piezīdušies artērijai un sūc asinis, līdz pat to tiesāšanai ar visaugstāko iedomājamo soda mēru, kāda vien ķīniešu specs spējīgs izdomāt.

+4
-2
Atbildēt

1

    Ligiña Doniña > Eleonora Maisaka 25.07.2013. 12.15

    Kāpēc neražot koģenerācijas stacijas pašiem? Lielas un mazas. Kapēc zviedriem uz to būtu jāpelna? Princips ir sen zināms un zinātnieku mums pa pilnam. Lūk te sākās brīnumi, ka LV nerada klāsterus, lai gan tas ir iespējams. Izejvielas/ iekārtas/produkts…. Lobiji? Kukuļi? Politiskās gribas trūkums? Vai arī ierēdņu armija visu naudu apēd pa ceļam…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Juris Dzelme 25.07.2013. 00.45

formula jau gauži vienkārša:

resursi(…) + smadzenes(izglītība*godīgums*…) = …

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu