Gandrīz miljards eiro – izaicinājums un iespēja
12Saistītie raksti
Viedoklis /
20. novembris
Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
6. novembris
Personāla vadītājs kā vadības labā roka – stratēģis un starpnieks reizē
Viedoklis /
5. novembris
Lai radītu inovācijas, jāapvienojas cilvēkiem ar dažādām pieredzēm
Uzziņa /
3. novembris
Kas man pienākas?
Komentāri (12)
Eleonora Maisaka 25.07.2013. 10.08
Var jau gari un tukši izrunāties par izaicinājumiem un iespējām, un tad. Daudz runā par eksportspējigu nozaru izvaidošanu, tai pašā laika novārtā tiek atstāta tāda svarīga lieta, kas ir ekvivalents eksportam, importa aizstāšana. Šeit ir darba lauks par miljardu eiro, dažu tuvāko gadu laikā(rentabilitāte).
Pirmais no tām enerģētika. Ekonomikas ministrs runā par elektrostaciju būvi, kas strādātu koģenerācijas režīmā. Viņš grib izslaukt pienu no āža un nesaprot, kapēc nenāk laukā. Būtu labāk pamēģinājis pazīst. Ir jāpārbūvē visas esošās katlu mājas par koģenerācijas stacijām un visām jaunuzbūvētām, katrā ciematiņā un mazpilsētā jāstrādā koģenerācijas režīmā, visur, kur tiek ražots siltums, vai tie būtu pārtikas pārstrādes uzņēmumi, dēļu žāvētava, graudu kalte, vai kokskaidu granulu ražotne, visur ir jāražo arī elektrība. Valstij jānāk pretī pat nelielu saimniecību īpašniekiem mazjaudas elektrostaciju, līdz 200 Kw, uzstādīšanai, lai lauķis ar malciņu, ko līdz šim nokurina dūmojošā plītī, gāzģeneratora elektrostacijā plus vēl uzstādot tvaika kondensatoru, ar divreiz mazāku kurināma daudzumu vēl saražotu elektrību sev, kaimiņiem, un dotu to kopējā tīklā, tā nodrošinot lokālu energodrošību vētru laikā, kad daudzas saimniecības būtu atgrieztas akmens laikmetā un ekoloģiju.
Ar vienu miljardu eiro pilnīgi pietiekami, lai uzstādītu jaunas ar kopēju jaudu 1,2 GW mazjaudas, līdz 250kW(lielākas jaudas būtu krietni lētāk), cietā kurināma koģenerācijas stacijas, kas izkaisītas pa visu valsti, nodrošinātu darba vietas tūkstošiem, atrisinātu sasāpējušās cieto atkritumu deponēšanas, par ko Latvijai drīz nāksies maksāt lielus sodus, problēmu. Kā kurināmais izmantojami salmi skaidas, šķeldas, notekūdeņu attīrīšanas staciju dūņas, celuloze, kas paliek pēc biogāzes reaktoriem, cietie atkritumi, viss kas deg. Salīdzināšanai Tec II 2. kārtas monstram katra kilovata izmaksas būs līdzīgas, tikai tur vēl nāksies maksāt par importa gāzi.
Katra lauķa saimniecībā var uzstādīt mazu biogāzes kolektoru(ķīnieši izraktās bedrēs ražoja gāzi, kad eiropietis par tādu vēl iedomāties nevarēja), vai audzēt sliekas(ASV visi cūkkopības kompleksu sūdus pārstrādā biogāzē un sliekās, kas ir ekoloģisks, ideāls proteīna avots pašām cūkam). Pašvaldības izmet līdzekļus cīņai ar vējdzirnavām, Sosnovska latvāņu “zemstą Stalina”(Staļina atriebība pol.) appļaušanai, ko varēs turpināt darīt vēl 10 000 gadu. Rietumeiropā, kur ilgus gadus latvāni indēja, tagad veiksmīgi nogana ar aitiņām, kas jaunos dzinumus izplūc, tā ka pēc 3-4 gadiem tas vairs neaug. Ja par naudiņu, ko izmet pļaušanai, nopirktu jēriņus, izaudzētu gaļu un atrisinātu samilzušo problēmu.
Tiek izcirsti meži bez želastības, lai nodrošinātu perversas izpriecas un izšķērdīgu dzīvi šaurai alkatīgu mērgļu grupai, ka drīz virpuļviesuļi Latvijā būt normāla parādība. Vēl nedaudz gadu un jaunāko biotehnoloģiju iegūtie enzīmi varēs sašķelt līdz glikozei visu, ko dod augošs mežs un Latvija ar savu saražoto bioetanolu varētu klūt par otro Kuveitu, bet nē, visu ir janodzer, jānorij un jāizdrāž sodien pat un rīt kaut ūdens plūdi.
Būtu tik griba latvietim saņemties un beidzot nokratīt no saviem kamiešies promaskaviskos izdzimteņus, kas piezīdušies artērijai un sūc asinis, līdz pat to tiesāšanai ar visaugstāko iedomājamo soda mēru, kāda vien ķīniešu specs spējīgs izdomāt.
1
Ligiña Doniña > Eleonora Maisaka 25.07.2013. 12.15
Kāpēc neražot koģenerācijas stacijas pašiem? Lielas un mazas. Kapēc zviedriem uz to būtu jāpelna? Princips ir sen zināms un zinātnieku mums pa pilnam. Lūk te sākās brīnumi, ka LV nerada klāsterus, lai gan tas ir iespējams. Izejvielas/ iekārtas/produkts…. Lobiji? Kukuļi? Politiskās gribas trūkums? Vai arī ierēdņu armija visu naudu apēd pa ceļam…
0
kadrija 25.07.2013. 09.50
Ei nu ei. Un ja ‘uzņēmēji’ nebūtu piedalījušies ar savām idejām, vai tad FIDEA nebūtu iekļāvuši kokrūpniecību, mežapstrādi? Raugoties uz eksporta struktūru, interesanti zināt, ko tad būtu iekļāvuši?
0
Ieva Aile 25.07.2013. 08.17
Vēl viens Projekts,tas ir labi…mums jau ir daudz projektu…Vienīgi žēl,ka pa to laiku sabrūk ceļi,medicīna,ap 2000. gadu saceltajām modernajām notekūdeņu attīrīsanas ierīcēm ekspluatācijas mūžs -15 gadi- arī iet uz beigām…
0
Juris Dzelme 25.07.2013. 00.45
formula jau gauži vienkārša:
resursi(…) + smadzenes(izglītība*godīgums*…) = …
0
lailabidzane 24.07.2013. 19.53
.
Horizontāli nē.
Vertikāli arī nē.
Granulās.
Tas tiešām ir miljarda vērts.
Tās trubas, kas bildē, tā tur stāvēja jau pagājušajā gadā. Un, vispār, tās ir krievu trubas. Un viņi investēšot paši.
Ļoooti nopietni to miljardu dalām. Un, ja jau tā Europa ir gatava šitādu ex-ante ierīt, lai dod miljardu. Notrieksim uz urrā! Nu, ne jau mēs gluži…
0
ivetao2007 24.07.2013. 13.58
Tā kārtējā pļāpāšana par ielāpiem, par touzlikšans taktiku. No tālas attīstības stratēgijas tur nav ne smakas. Jau rakstīju laikrakstā LATVIETIS par mūsu attīastības vispārējo plānu viduvējas labklājības sasniegšanai, kur Nr 1 ir izglītība. Ari Latvijas enerēģetika sirds Kodlstacijas un asinsvadu – Via Baltica uzbūvēšanu. Par obligāta karadiensta un Latvijas armijas atjaunošanu un nostiprināsanu. Tādiem lupatlašiem un gnīdām kā latvieši nekads NATO nespēs palīdzēt. Nespējam paši būvēt vilcienus, tramvajus, uzbūvēt celulozes un papīrfabrikas. Latvijas valsts izskatās sapinās arvien vairāk sovku mafijas tīklos. Mums demokrātiski uzkakā un izrādās nav pat kabatslakatiņa ar ko noslaucīties.
0
efeja60 24.07.2013. 13.10
Latvijas uzņēmēja viedā stratēģija – ietaupīt ar darbinieku šmaukšanu, nopirkt x5.
1
lismanis > efeja60 24.07.2013. 13.51
optimists
0