LTV vadība neatklāj, cik maksā privātfirmai par personālatlasi

Belte vēlmi uzzināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, nosauc par muļķībām

Latvijas televīzijai kā sabiedriskajam medijam būtu jāatrod veids, kā pārliecināt sabiedrību par savu darījumu godīgumu, nevis atteikties izpaust ar privātu personālatlases firmu slēgto līgumu summu, uzskata informācijas atklātības eksperte Linda Austere. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte uz Ir.lv jautājumu, cik televīzija maksā personālatlases kompānijai “Fontes” par kultūras redaktora meklēšanu, atbildēja: „Mēs tērējam laiku, atklāti runājot, pilnīgām muļķībām.”

LTV bija izsludinājusi konkursus uz vairākām vakancēm, tai skaitā arī uz kultūras raidījumu redaktoru, kas noslēdzās jūlija sākumā. Taču šonedēļ sociālajā tīklā Twitter raidījuma “100g kultūras” vadītāja Kristīne Želve raisīja diskusiju, ka vēl pēc konkursa termiņa beigām personālatlases firma “Fontes” meklējot kultūras raidījumu redaktoru.

Ir.lv noskaidroja, ka “Fontes”, kas gada sākumā bija izraudzīta arī LTV valdes locekļu konkursa dalībnieku atlasei, patiesi piesaistīta šai atlasei un uzrunājusi arī vairākus pazīstamus žurnālistus, tai skaitā TV3 raidījuma “Nekā personīga” redaktori un producenti Artu Ģigu.

“Mūs uzrunā, ja ir sarežģīts atlases process vai nav pietiekami daudz kandidātu un nepieciešams to loku paplašināt,” Ir.lv saka “Fontes” vadītāja Inese Kamarūte. “Ja viņi [LTV] to darītu paši, tas izmaksātu dārgāk, jo tajā laikā atbildīgie darbinieki nevarētu darīt savu tiešo darbu.”

Arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte apgalvo, ka esot grūti atrast attiecīgajam amatam piemērotu kandidatūru, bet ar „Fontes” iepriekš izveidojusies laba sadarbība, tāpēc firma piesaistīta.

„Mums tuvojas rudens sezona, ātri vajag atrast cilvēkus. Ja mēs paši saviem spēkiem nevaram to atrast, tad mums ir jālūdz palīdzība,” „Fontes” piesaisti skaidro Belte. „Es uzskatu, ka šī ir viena no profesionālākajām kompānijām Latvijā.”

Ar “Fontes” noslēgts līgums, tomēr nedz kompānija, nedz LTV darījuma summu neatklāj, sakot, ka abas puses vienojušās par konfidenciālas informācijas neizpaušanu. „Biznesa darījumos ir konfidenciāli nosacījumi,” saka Belte. „Es negrasos iet pret nosacījumiem un izpaust visādas lietas.”

Ar „visādas lietas” un konfidenciālu informāciju šajā gadījumā Belte domājis nodokļu maksātāju naudu, kuru tērē sabiedriskā televīzija. Pēc Beltes teiktā, likumu viņš nepārkāpjot, jo tas neesot valsts konkurss. Summa, kas maksāta par pakalpojumu, nepārsniedzot iepirkumu slieksni – 3000 latu. Tāpēc publisku konkursu nav bijis nepieciešams rīkot.

Pats Belte par Ir.lv vēlmi uzzināt, cik liela nauda iztērēta, izsakās tā: „Mēs tērējam laiku, atklāti runājot, pilnīgām muļķībām.”

Tomēr Iepirkumu uzraudzības biroja vecākā referente Elīna Virtmane informē, ka Ministru kabineta noteikumi paredz līgumu detaļu izvietošanu mājas lapā, bet, apskatot LTV interneta vietni, nav atrodama informācija par līgumsaistībām ar „Fontes”.

Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Cālīte-Dulevska nav zinājusi par “Fontes” iesaisti šajā LTV personāla atlasē. Viņa un informācijas atklātības eksperte Linda Austere uzskata, ka valsts kapitālsabiedrībai – LTV – labais tonis būtu informēt sabiedrību par tēriņiem. „Vadītājiem būtu jājūt sabiedrības noskaņojums par informācijas pieejamību,” saka Austere.

„Ņemot vērā, ka LTV ir valsts kapitālsabiedrība, es domāju, ka caurspīdīgumam ir jābūt,” teic NEPLP pārstāve Cālīte-Dulevska. „Protams, ja līgumā kaut kas ir paredzēts un tas ir parakstīts no abām pusēm, tad, acīmredzot, juridiski tādas [informācijas neatklāšanas] tiesības ir. Bet jautājums ir par to, vai valsts kapitālsabiedrībai ir tiesības tādu līgumu parakstīt.”

Pēc ekspertes Austeres domām, televīzijai būtu jārod veids, kā pārliecināt sabiedrību par darījuma godīgumu. Viņa neuzskata, ka ar likuma burtu būtu jāattaisno nevēlēšanās paust darījuma izmaksas. Viņasprāt, neesot svarīgi, vai summa pārsniedz vai nepārsniedz slieksni. „Pieņemsim, ka viņi būtu izsludinājuši pirkt dārgāk. Un ko tad? Vai tad šie jūtīguma mehānismi šajā gadījumā vairs nedarbojas?”

Austere atminas diskusijas gada sākumā par LTV valdes izraudzīšanos, kurā arī tika iesaistīta personālatlases kompānija „Fontes”, un piebilst, ka patlaban „atkal sācies vēl viens gadījums”.

„Labi, piesaistām „Fontes”, jo bijusi laba sadarbība. Tomēr, ja sabiedrībai bija jautājumi par „Fontes” darbību [laikā, kad tika izraudzīta LTV valde], kādēļ nepārliecināt cilvēkus, ka nenotiek mēģinājumi pievilkt summu pie iepirkuma sliekšņa,” Beltes skaidrojumu komentē Austere.

Cālīte-Dulevska skaidro, ka LTV pašai jārūpējas par norišu caurspīdīgumu, tāpēc, ņemot vērā sabiedriskās funkcijas, ko medijs veic, jābūt ne tikai juridiskiem, bet arī cita veida standartiem. „Kā televīzija var stāstīt par caurspīdīgumu citos uzņēmumos, ja pašā televīzijā [Ir.lv] žurnālistu jautājums par izmaksām tiek noraidīts?” – tā NEPLP pārstāve.

Viņa piebilst – neraugoties uz to, ka šajā gadījumā konkursa rīkošana par personālatlases firmas izvēli nav bijusi obligāta prasība, tomēr sabiedriskā medija funkciju vārdā labāk būtu bijis rīkot konkursu. „Tas [konkurss] ļauj iesaistīties arī citiem uzņēmumiem, lai novērstu jebkādas aizdomas par to, kāpēc viena firma ir izvēlēta, bet otra nē. Es domāju, ka tā ir laba prakse,” pamato Cālīte-Dulevska. „Jādomā līdzi, lai būtu sabiedrības uzticēšanās.”

Savukārt NEPLP loceklis Gints Grūbe uzskata, ka padome nav kompetenta iejaukties personāla atlasē. Viņaprāt, ja LTV piekritusi nosacījumiem, šāda rīcība esot saprotama. Tāpat viņš neņemas spriest, kāpēc LTV nav rīkojusi konkursu, lai izraudzītos kompāniju, kas būtu ar mieru neslēpt darījuma summu. “Attiecībā uz LTV ir saistošs likums, kas nosaka, ka līdz konkrētai summai nav jāizsludina konkurss,” līdzīgi kā Belte komentē Grūbe.

Pieteikšanās konkursos uz vairākiem nozīmīgiem amatiem LTV jau noslēgusies, taču Belte Ir.lv atsakās atklāt, kad tiks paziņoti atlasītie kandidāti, sakot, ka tās esot viņa tiesības. “Īstenībā varētu būt, ka mēs vēl kaut ko mainām vai pieņemam lēmumus citādāk. Ja mēs jūtam, ka cilvēki nav pietiekami labi, mēs esam tiesīgi pagarināt konkursus un meklēt spēcīgākus cilvēkus.”

Tādas iespējas un tiesības LTV ir, ja ņem vērā valdes priekšsēža teikto, ka pat ar sludinājumiem pašu mājas lapā un portālā CV.lv nav varējuši sameklēt labākos kandidātus ar atbilstošu pieredzi. „Diemžēl parādās dažādi studenti, cilvēki ir bez pieredzes. Viņus mēs nevaram atļauties pieņemt šajā darbā,” – tā Belte.