Arvien vairāk pašvaldību savām neoficiālajām peldvietām veic ūdens kvalitātes analīzes
Nevienā no oficiālajām peldvietām Latvijā šogad nav konstatētas problēmas un tas nozīmē, ka peldēties tur ir atļauts. Savukārt neoficiālajās peldvietās, kurās pašvaldības veic laboratoriskas analīzes, peldēties nedrīkst Daugavas peldvietā aiz putnu novērošanas torņa Dārziņu virzienā, tāpat nav ieteicams peldēties divās vietās Rīgā pie Daugavas, divās peldvietās Lielvārdes novadā un vienā peldvietā Ādažos, informē Veselības inspekcija (VI).
„Ja skatāmies Latvijas vietu Eiropas valstu vidū, nav tā, ka Latvijas peldvietas būtu tās labākās,” teic Solvita Muceniece, VI sabiedrības veselības nodaļas vadītāja. Parasti tiekot salīdzināts izcilās kvalitātes peldvietu skaits, un tas nav pareizi. Izcilas kvalitātes peldvietas mums nav tik daudz kā, piemēram, Horvātijā. Tiesa, tur tās gandrīz ir tikai jūras peldvietas, taču Latvijā ir daudz upju un ezeru peldvietu, kurām ir lielāks piesārņojuma risks. Arī Baltijas jūrai ūdens apmaiņa nenotiek tik raiti kā citās jūrās. Vēl būtu jāņem vērā fakts, ka Baltijas jūra nebūt nav tā sāļākā, bet „sāļums ierobežo mikroorganismu attīstību ūdenī”.
Muceniece stāsta, ka ilgtermiņā Latvijā ūdens kvalitāte uzlabojas un patlaban nav oficiālu peldvietu ar sliktu ūdens kvalitāti. Arī mikrobioloģisko rādītāju skaits ūdenī gadu no gada samazinās.
Ūdens paraugus, lai veiktu analīzes, sākot no maija vidus līdz septembra vidum, ņem reizi mēnesī. Biežāk tiek veiktas analīzes tad, ja konstatēta kāda neatbilstība. Ūdens paraugos inspekcija pēta divus mikrobioloģiskus rādītājus – E. Coli un zarnu enterokoki ir indikatoru organismi, kuri liecina par iespējamu fekālo notekūdeņu klātbūtni.
Vecākiem cilvēkiem, bērniem un tiem, kuriem ir hroniskas slimības vai jutīga āda un vaļējas brūces, būtu jāpievērš īpaša uzmanība peldvietu ūdenim. Netīrā ūdenī visbiežāk iegūst acs iekaisumus. Ja ūdens ir norīts, tad var gūt zarnu trakta un gremošanas traucējumus, tai skaitā caureju. Taču Muceniece drošina: „Ja cilvēks ir vesels un pieaudzis, visticamāk, nekas jau nenotiks, ja vien viņš ūdeni nenorīs lielā daudzumā.”
Lai gan VI mājas lapā norādīts, ka netīros ūdeņos var saslimt arī ar vēdera tīfu, Muceniece teic, ka ar to gan nebūtu jābiedē. „Šāda slimība Latvijā ir ļoti reti sastopama. Protams, ka tā tiek pārnesta ar netīriem ūdeņiem, bet tā ir Indijas, eksotisko valstu problēma,” norāda Muceniece.
Pirms iet peldēties, ūdens būtu jānovērtē vizuāli – tā krāsa, vai uz ūdens nav zilganpelēka plēve un krastā beigtas zivis, norāda VI pārstāve. Tāpat jāpievērš uzmanība peldvietas smakai. Zilganpelēkā plēve liecina par zilaļģēm. Tās parasti savairojas augusta otrajā pusē, kad kādu laiku gan dienā, gan naktī ir bijis ļoti silts. Stāvošas ūdenstilpes un nekopti piemāju dīķi ir laba vide zilaļģēm. Zilaļģes rada toksisku iedarbību uz visu organismu, cilvēkam var būt alerģiskas reakcijas, piemēram, izsitumi un aknu darbības traucējumi. Muceniece gan norāda, ka aļģu “koncentrācija oficiālajās peldvietās nekad nav bijusi tik liela, lai būtu jānosaka peldēšanas ierobežojumi”. Taču šāds ūdens ar zilaļģēm var būt iemesls mājlopu nāvei.
Peldēties neoficiālajās vietās, īpaši, ja tā vieta ir sen zināma, drīkst, tomēr Muceniece rekomendē apmeklēt oficiālās peldvietas, īpaši, ja cilvēki dodas peldēties kopā ar bērniem.
Latvijā ir 51 oficiālā peldvieta, optimāli būtu – vismaz divreiz vairāk, saka Muceniece. Bailes par atbildību un nevēlēšanās tikt kontrolētiem ir galvenie iemesli, kāpēc daudzas pašvaldības savas peldvietas neiekļauj oficiālajā sarakstā, spriež VI pārstāve. Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, peldvietām ir noteiktas higiēnas prasības, kas ietvertas Ministru kabineta noteikumos. Tomēr laika gaitā vērojama pozitīva tendence – arvien vairāk pašvaldību savām neoficiālajām peldvietām veic ūdens kvalitātes analīzes. Agrāk to mēdza darīt vienreiz gadā, tagad – arvien biežāk.
Sekot līdzi ūdens kvalitātes monitoringam oficiālajās un neoficiālajās peldvietās var Veselība inspekcijas mājas lapā šeit.
Kur nav ieteicams peldēties
Daugavas peldvietā aiz putnu novērošanas torņa Dārziņu virzienā (aizliegts peldēties)
Daugavas peldvietās pie Grāpju pussalas un pie Maskavas ielas 206
Ādažu novada peldvietā Vējupes krastmalā, Ādažu centrā
Lielvārdes novadā Daugavas peldvietā “Austriņas” un peldvietā “Jumpravas dīķis”
Komentāri (20)