Tautieši ārzemēs informācijas saņemšanai vēlas vienotu mediju

Ārlietu ministrija: “Globālais latvietis” ir tikai koncepcija, naudas medijam nav

Lai gan valstij nav finansējuma vienota medija Latvijas tautiešiem ārzemēs veidošanai, tomēr Ir.lv aptaujātie Latvijas diasporas mediju pārstāvji uzskata, ka tāds būtu nepieciešams. Šāda doma izskanēja arī šonedēļ Latvijā notikušajā konferencē „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kas pulcēja tautiešus no visas pasaules.

Izrādās, latviešiem, kas izkaisīti plašajā pasaulē, ir pietiekami daudz interneta portālu teju visos kontinentos. Tā Eiropā vien darbojas 11 šādi mediji, ieskaitot biedrību mājas lapas, drukātos medijus un interneta portālus. ASV ir trīs galvenie mediji un arī Austrālijā ir trīs mediji.

Konferencē notikušajā diskusijā Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Annija Senakola teica, ka viens no sadarbības virzieniem ar tautiešiem ir komunikācijas platformas „Globālais latvietis” attīstīšana. Tomēr šī platforma netikšot veidota kā vienots portāls.

Tam gan iebilst pasaulē izkaisītie. Tā Luksemburgas latviešiem veidotā portāla “latviesi.lu” vadītāja Anna Liniņa uzskata, ka ir nepieciešams veidot vienu „Globālā latvieša” mājas lapu: „Nepieciešama viena mājas lapa vai savstarpēji savienotas lapas.” Viņasprāt, informācijas plūsma ir pārāk liela, un ārzemēs dzīvojošam latvietim, lai atrastu nepieciešamo, jāmeklē vairākās interneta lapās.

Arī Karolīne Zobens-Īsta, “latviešiem.co.uk” dibinātāja un darba grupas vadītāja, norāda, ka mājas lapu sadrumstalotība ir liela problēma.

Gan Liniņa, gan “Daugavas vanagu” Vācijā pārstāvis Indulis Bērziņš, kurš vada portālu ” latviesi.com”, norāda, ka valsts institūcijām informāciju, kas attiecas uz latviešu diasporu, būtu jāapkopo vienuviet, jo diasporu mediju darbiniekiem „pēc darba aktivitātēm” šī iziešana cauri visām institūciju mājas lapām prasa pārāk daudz laika.

Lai arī Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā par sadarbību ar Latvijas diasporu 2013. – 2015. gadā kā viens no sadarbības virzieniem ir minēts komunikācijas platformas „Globālais latvietis” attīstīšana, šī platforma netiks veidota kā viens portāls. „„Globālais latvietis” ir tikai koncepts, kā mēs sadarbojamies un kā mēs satīklojamies – gan Latvijas institūcijas ar diasporas pārstāvjiem, gan Latvijas institūcijas savā starpā,” uzsver ĀM pārstāve Senakola.

Atsevišķs atvērums tautiešiem ārzemēs tiks veidots portālā “latvija.lv”. Tajā būs diasporai noderīga valsts institūciju informācija un elektroniskie pakalpojumi, sola Senakola. ĀM, sadarbojoties ar Valsts kanceleju, veidos lapu portālā “draugiem.lv”, kur būs aktuālā informācija par valdības darbu un arī iespēja uzdot jautājumus.

Tiesa, katrā no lapām būšot citādāka informācija, un tas apgrūtina tās meklēšanu. „Nav finansējuma un iespēju veidot šo ideālo portālu, kā, piemēram, tas ir citās valstīs, kur portālā diasporai ir gan visa veida informācija, gan arī sociālo tīklu platforma,” norāda ĀM pārstāve. „Globālais latvietis” vēl ir procesā un pirmais solis. Kā traucēkli komunikācijas problēmu novēršanai Senakola min to, ka Latvijā par saziņu ar tautiešiem ārzemēs atbild vairākas valsts institūcijas.

Kā ideālu variantu tautiešiem ārzemēs Senakola piedāvā lietot nesen atdzimušo portālu “latviesi.com”, kur interneta lietotāji paši var ievietot saturu, veidot kopienas lapas, atlasīt informāciju par valstīm vai pilsētām, kurās dzīvo paši vai interesē tur notiekošie pasākumi. „Skaidrs, ka vislabāk ir, ka vietni dzīvu uztur paši cilvēki. Nebūs ideāla varianta, ka viens cilvēks visu apkopos,” saka Senakola.

Tomēr Latvijā jau plaši atpazīstamā Īrijas portāla “baltic-ireland.com” galvenā redaktore Laima Ozola ir skeptiska par ĀM ieceri – koncepts „Globālais latvietis” teorētiski skan labi, bet viņa atturas no padziļinātāka vērtējuma, jo uzskata – ne viss, kas teorētiski ir labs, tāds ir arī praksē. Ozola no ĀM gribētu sagaidīt kādu „uzmetumu” šai iecerei, bet tāda vēl nav.

„Tieši tā informācija, kas Latvijas institūcijām būtu jānodod diasporām, līdz mums nenonāk,” Ir.lv norāda Ozola. Viņa min piemēru – konferencē uzzinājusi, ka valsts atvēlējusi līdzekļus piecām latviešu diasporas vasaras nometnēm, taču Ozola, meklējot internetā, atradusi informāciju tikai par divām.

Šajā gadā valsts budžeta piešķirtie līdzekļi diasporas aktivitātēm ir četras reizes lielāki nekā iepriekšējā gadā, liecina ĀM informācija. 2012. gadā tei bija – 84,8 tūkstoši latu, bet 2013. gadā – 338,5 tūkstoši.

Jau ziņots, ka, pēc dažādiem aprēķiniem, pēdējos gados no Latvijas uz dzīvi ārzemēs pārcēlušies no 200 līdz 300 tūkstoši iedzīvotāju.