Ministrs: Nākamgad mājsaimniecības var rēķināties ar elektrības cenas pieaugumu • IR.lv

Ministrs: Nākamgad mājsaimniecības var rēķināties ar elektrības cenas pieaugumu

42
Foto: Gatis Gierts, F64

Īpaši tikšot meklēti veidi, kā no elektrības cenu pieauguma pasargāt mazturīgos

Nākamgad mājsaimniecībām ir jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu, jo pašreizējais pamattarifs nesedz ražošanas izmaksas, šorīt telekanālā LNT atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).

Elektrības cenas varētu pieaugt, vai nu elektrības ražotājam “Latvenergo” sagatavojot jaunu tarifu, vai arī ieviešot brīvo tirgu, pieļāva ministrs, uzsverot, ka viņš par savu galveno uzdevumu izvirzījis laicīgi gatavoties šim brīdim un mazināt elektrības cenas pieauguma riskus, ziņo LETA.

Politiķis solīja, ka īpaši tikšot meklēti veidi, kā no elektrības cenu pieauguma pasargāt mazturīgos, kuru atbalstam varētu tikt veidots īpašs fonds.

Pavļuts arī iepriekš ir izteicies par ieceri veidot elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, kas kompensētu pieaugošos rēķinus par elektrību. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu vērsts uz to, lai visiem Latvijas elektrības patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām, kompensētu pieaugošos rēķinus par elektrību, kas saistīti ar iepriekšējo valdību laikā uzņemtajām obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saistībām.

“Iepriekšējo valdību laikā valsts ir uzņēmusies ievērojamas OIK saistības, kas tiek segtas no visu elektrības lietotāju kabatām. Pēdējais nozīmīgākais lēmums par atbalstu AS “Latvenergo” TEC2-2, kas OIK apjomu palielinās no nākamā gada, pieņemts 2010.gada septembrī. Tad valdību vadīja šis pats premjers un ekonomikas ministrs bija Artis Kampars. Tagad Ekonomikas ministrija strādā, lai šie iepriekšējo valdību lēmumi atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz visiem elektrības lietotājiem, kuru vidū skaitliski lielāko apjomu veido tieši mājsaimniecības. Atbalsta fonda izveide ir tikai viens no soļiem, ko Ekonomikas ministrija piedāvā,” informēja Pavļuts.

Viņš uzsvēra, ka EM aktīvi turpina darbu pie citiem OIK samazināšanas pasākumiem. Pašlaik tiek vērtētas iepriekš noteiktās atbalsta intensitātes gan mazajiem ražotājiem, gan lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp, AS “Latvenergo” termoelektrocentrālēm (TEC). Tiek analizēta uzņēmuma izmaksu bāze, veiktās investīcijas, līgumi ar kreditētājiem u.c., lai rastu iespējami ambiciozāku risinājumu atbalsta samazināšanai. Jūnijā noslēgsies arī pētījums par atbalsta formulu pārskatīšanu mazajām stacijām.

Izstrādāti arī vairāki grozījumi ministru kabineta noteikumos, ar kuriem paredzēts noteikt kontroles grupas kompetenci un papildināt paredzētās sankcijas. Plānots noteikt arī pienākumu komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, bet nav uzsākuši elektrostaciju celtniecību, iesniegt EM būvatļaujas kopiju un apliecinājumu par finansējuma pieejamību, kā arī noteikt vienotu to lēmumu pagarināšanas kārtību, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Kā ziņots, no 2014.gada 1.aprīļa elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda administratora funkcijas pildīs AS “Latvenergo” jaundibināta meitassabiedrība, nolēma Ministru kabinets. Valdība pieņēma zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu. Jautājumu par valsts finansējumu fonda funkciju nodrošināšanai 2014.gadā un turpmākajos gados valdība skatīs, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam un nākamā gada budžetu.

No 2013. gada 1.aprīļa apstiprinātās OIK galalietotājiem ir 1,89 santīmi par kWh, tajā skaitā komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, ir 1,33 santīmi par kWh, bet, izmantojot atjaunojamos energoresursus, – 0,56 santīmi par kWh. Turpmāk OIK varētu pieaugt līdz 2,3 santīmiem par kWh 2014.gadā, 2,53 santīmiem par kWh 2015.gadā un 2,6 santīmiem par kWh 2016. gadā.

Ņemot vērā EM prognozes, obligātā iepirkuma izmaksu kompensācijai par 2013.gadā saražoto elektroenerģiju būs vajadzīgi 158,25 miljoni latu, par 2014.gadu – 173,50 miljoni latu, bet par 2015.gadu – 184,01 miljons latu.

 

Komentāri (42)

juhans 17.06.2013. 13.01

Lūk kur aiziet OIK!
2011. gadā samaksātā kopējā summa par OIK 176 228 450 lati.
No tās koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmanto FOSILOS* energoresursus samaksāti 149 187 344 lati jeb aptuveni 85% no kopējās summas, kamēr spēkstacijām, kuras izmanto ATJAUNOJAMOS energoresursus tikai 15% no kopējās summas.

* jautājums – kādi vēl FOSILIE energoresursi, izņemot KRIEVIJAS DABASGĀZI, šodien tiek izmantoti liela apjoma elektrības ieguvei?

Avots: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātajām summām 13.11.2012
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?id=32866&cat=621

+6
0
Atbildēt

0

lebronj2356 17.06.2013. 11.23

Esam atbraukuši….eiro vairs nevajadzēs, tad var skrūvēt inflāciju un nebēdu – to, ka ta sadārdzinās absolūti visu, neviens ne 2010.gadā, ne tagad nedomā! Ar saviem zaļiem resursiem, OIKiem, LE dalīšanām un piesliešanos skandināvu biržām esam panākuši to, ka ražotājiem elektrība ir viena no dārgākājām Eiropā, mājsaimniecībām pēc to ienākumiem tā arī kļūst par grūti nesamu nastu, kaut tērējam 2-3x mazāk nekā R Eiropā uz mājsaimniecību ! idioti un nekas cits :@ – principā derētu vienu pamatīgu protestu pret šīm cūcībām, lai vienreiz kāds padomātu pirms taisīt kārtējo cenu rāvienu neelastīgās grupās !

+6
0
Atbildēt

14

    Una Grinberga > lebronj2356 17.06.2013. 12.47

    @J.Biotops
    Ja mēs pārejam uz “sociālistisko nelietību” kategoriju, tad pēc Tava vajadzētu laukiem atslēgt elektrību, jo pilsētnieki samaksā par dārgo elektrības tīkla uzturēšanu laukos. Lauki pārietu uz petrolejas lampām, ja viņiem liktu samaksāt par to, cik maksā vada aizvilkšana un uzturēšana līdz katrai viensētai! Izmaksu izlīdzināšana starp patērētājiem ir normāla elektrības u.c. kapitālietilpīgu nozaru darbībā.
    Tas, ka darbojas koģenerācijas stacijas, nav nekas slikts, bet tām ir jādarbojas pēc principa – darbinām sākot no tās, kas ir vislētākā nevis vislielākā vai dārgākā!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > lebronj2356 17.06.2013. 12.36

    Nu bet tādā gadījumā, arī tas, ka rīdzinieki maksā tikpat par sadales izmaksām pie sava kompaktuma iepretīm lauciniekiem pie izkliedes arī ir sociālistiska nelietība ? :)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > lebronj2356 17.06.2013. 13.05

    @Krix
    Es esmu par konkurenci, ja tā ir tirgus radīta, nevis mākslīga ar likumdošanu kūrēta!

    Ir tāds nerakstīts ekonomikas likums “piedāvājums rada pieprasījumu” – kamēr valdība nebūs radījusi priekšnosacījumus konkurencei elektrības un dzelzceļa tirgū, neviens neiekļaus LV savos attīstības plānos. Pie tam Baltija pēdējā laikā ir kļuvusi pievilcīga daudziem REiropas uzņēmumiem, jo vecā Eiropa stagnē un izaugsmi var nodrošināt tikai ieejot jaunos tirgos, kas iepriekš nebija pievilcīgi!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > lebronj2356 17.06.2013. 12.53

    1.kārt sakari, lai arī nozīmīgi NAV neelastīga pirmās nepieciešamības prece !
    2.kārt sakari nava apkarināti ar akcīzēm, u.c. nodevām !
    3.kārt elektroenerģijas pārvade ir krietni dārgāks pasākums nekā torņu uzturēšana, LE nenodarbojas ar dārgu telefonu smērēšanu, lai kompensētu savu izdevumus par pamatdarbību ! Līdz ar to noprotams, ka līdz tādai konkurences pakāpei kā sakaros mēs ar aelektrību nenonāksim ! Ldz iegulda infrastruktūrā, tomēr, jāsaprot, ka mūsu Rietumu dzelceļš Rietumos nevienu neintersēs – pietiekami daudz ir analogu un visām citām Baltijas reģiona valstīm ir ostas, kas ir krietni lētāks pakalpojums ! Es esmu par konkurenci, ja tā ir tirgus radīta, nevis mākslīga ar likumdošanu kūrēta !

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > lebronj2356 17.06.2013. 12.39

    @Krix
    Ja visi risinājumi ir slikti, ko darīt? Rīgā katram kvartālam savu malkas kurtuvi? Importēt tikai “lēto” KF elektrību? Atstāt vai tomēr neatstāt Latvenergo par monopolu, un noskatīties kā Igaunijā darbojas 2-3 elektrības piegādātji, kas savā starpā konkurē?
    Paskaties uz sakaru tirgu LV? Zemas cenas un labs serviss ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā! Laikam tomēr nevar teikt, ka viņi var sūdzēties gan par peļņu, gan par zaudējumus nesošiem ieguldījumiem! Un patiešām nezinu, vai 25 milj. LDz pelņa tomēr atsver to, par cik gala patērētājs pārmaksā augsto transporta izmaksu dēļ un ka tagadējā peļņa ir ietaupījums uz neieguldīšanu infrastruktūrā vai arī ieguldīšanu tikai virzienā uz Austrumiem nevis uz Rietumiem, kas atvērtu tirgu lielākai konkurencei un zemākām cenām! Ko darīsim, ja Putins apvainosies un pateiks, ka slēdz dzelceļa satiksmi uz LV? Zīdīsim pirkstu un aizvērsim LDz un visas ostas?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > lebronj2356 17.06.2013. 12.06

    NS, un kas maksās par termināli ? Elektrība no KF arī ir krietni lētākā nekā tās “tirgus cena” patērātājiem, apaudzēta ar LE peļņām, OIKiem, ST tarifiem un nodokļiem. Mēs jau cenas ziņā esam pievienojušies bagātai skandināvijai nord pool veidolā..atkal ar pliku pakaļu gribējās ratiem pa priekšu skriet ?:)
    Manuprāt šim ir vienkāršs risinājums :
    1) Izbeigt ķēmošanos un lielīšanos ar atjaunojamo enerģiju un tās subsidēšanu – ja ir ekonomiski pamatoti, tad ir, bet nabadzīgiem LV iedzīvotājiem nav jāmaksā kungiem mūžu rentes par HESiem un vēja parkiem !
    2) Nepieļaut neko līdzīgu TEC 2 ! Lielos objektus, gluži tāpat kā koncertzāles un bibliotēkas, jāceļ par budžeta līdzkļiem, nevis jau ierēķinot nodevas no produkta !
    3) Ņemt vērā, ka mākslīgas monopolistu sadalīšanas izmaksas nemazina – tās tikai pieaug ! To varēs atkal celt galdā pavisam drīz, jo kādam EK ir ienācis prātā, ka vajag sadalīt Ldz(laikam krieviem negribas starpniekiem maksāt)!

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    gliters > lebronj2356 17.06.2013. 15.00

    Interesanti izskatās, ka visumā kreisi noskaņotais Krix šoreiz stāv un krīt par “brīvo tirgu”, kas pats no sevis visu sakārtošot.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > lebronj2356 17.06.2013. 12.09

    NS, un par apkuri runājot – man liekas, ka visa šī centralizētā sistēma vispār ir jālikvidē, ierīkojot lokālas katlumājas, tādējādi samazinot mežonīgos zudumus – ļoti interesanti ir tas, ka atsevišķi kompleksi jau tā dara !

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > lebronj2356 17.06.2013. 11.53

    @roberts_j
    Mainot saskaitāmo vietām, summa nemainās! Kāds par uzņemtajām saistībām jebkurā gadījumā maksā – vai nu par elektrību vai par siltumu! Ja par elektrību īstenībā maksā pēc patēriņa un lielāko daļu nosedz uzņēmumi, tad par siltumu (centralizēto) maksā patērētājs zem vidēja dzīves līmeņa, jo turīgākie dzīvo privātmājās!
    1) Ir jāuzbūvē sašķidrinātās gāzes terminālis, lai var darbināt TEC par zemākām cenām!
    2) No mazākajiem ražotājiem ir jāiepērk pēc biržas principa – nepieciešamo apjomu iepērk pēc zemākajām cenām uz konkurences principiem
    3) Ir jāievieš loģiska privātā patēriņa sistēma – zemāka cena par min. patēriņu uz katru iedzīvotāju nevis visu mājsaimniecību, lai bremzētu patēriņa pieaugumu!

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > lebronj2356 17.06.2013. 12.26

    Nasing spešal! – Pārnest daļu no siltuma izmaksām uz elektrību ir atklāta sociālistiska nelietība. Par elektrību maksājam visi atbilstoši savam patēriņam, centrālo siltumu saņem tikai daļa pilsētnieku.
    Vai par taisnīgu uzskatīsim to, ka zemniekam un mazpilsētas iedzīvotājam jāmaksā dārgāk par elektrību tāpēc, lai rīdziniekam, arī tam nabadziņam, kam reāli dzīvē ir diezgan daudz priekšrocību, kuru nav tādam pašam un pat pārtikušākam lauciniekam, sanāktu lētāka apkure?
    Iģeji parķiji živut i pobeždājut!

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    silvija_vitina > lebronj2356 17.06.2013. 11.44

    par dabasgāzes iepīšanu OIK kādam vajadzētu tomēr nolikt savu galviņu.

    OIK un elektrības tarifu celšana varētu beidzot būt tas jautājums, kur Latvija varētu ņemt piemēru no grieķiem un spāņiem saistībā ar protestu rīkošanu. Varam vai nevaram?

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > lebronj2356 17.06.2013. 11.42

    Tās ir vistiešākās sekas nevēlešanai integrēties Eiropas kopējā telpā – kamēr nebūs elektrības, gāzes un dzelzceļa savienojums ar kopējo Eiropas infrastruktūru uz konkurenci un zemākām cenām (vismaz lēzenāku kāpumu!) necerēt. Vietējie bāleliņi un Krievija tur augstas cenas un monopolistisku varu pār “ekonomikas, infrastruktūras un enerģētikas asinsriti”! Jā, tas viss maksā milzīgu naudu, bet ekonomiskajā pamatojumā neviens (es teiktu tīšuprāt!) neuzrāda netiešos ieguvumus, lai drosmīgus politiķus turētu īsā pavadā un ar melno PR varētu īsā laikā noņemt no skatuves, ja kāds vēlētos šo projektu virzību!

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > lebronj2356 17.06.2013. 11.35

    Risinājums jau būtu laikam diezgan vienkāršs – izņemt no OIK dabasgāzi.

    Ne jau mazie hesi vai vēja parki saņem lielāko daļu, bet gan stipri vairāk par pusi, ja ne pat 3/4 no OIK veido TECi, kas kurinās ar dabasgāzi, jo nez kādēļ OIK ir iekļauta dabasgāze (fosilais kurināmais).

    Izņemam dabasgāzi, un jautājums būs gandrīz vai pilnībā atrisināts. Te problēmām nevajadzētu būt, jo gan OIK saistības ir uzņēmusies valsts, gan TECi pieder valstij.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    gliters > lebronj2356 17.06.2013. 11.49

    Krix, traductrice – piekrītu par protestu nepieciešamību. Ja kas, īzskatās, ka bez protestiem arī dabasgāze no OIK netiks izņemta – lai man neviens nestāsta ka gāzi tur ielika tāpat vien vai vnk kļūdas pēc.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

ievuliitis 17.06.2013. 11.11

“Pēdējais nozīmīgākais lēmums par atbalstu AS “Latvenergo” TEC2-2, kas OIK apjomu palielinās no nākamā gada, pieņemts 2010.gada septembrī. Tad valdību vadīja šis pats premjers un ekonomikas ministrs bija Artis Kampars.”
Sāpīgs un pelnīts kārtējais pliķis pa V. seju. Žēl.

+6
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu