Šajos svētkos pēc vairāku gadu pārtraukuma noslēguma koncertā atgriežas visas lielās Dziesmu un deju svētku pamatgrupas
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki šogad pārsteigs ne tikai ar lielu dalībnieku skaitu, bet arī ar dažādiem koncertiem, no kuriem visnozīmīgākais būs svētku noslēguma koncerts “Līgo”, kurā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Uģa Prauliņa darbs “Svinēšanas dziesma”.
Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss pirmdien stāstīja, ka cilvēki šos gadus ir strādājuši čakli un godprātīgi, tādēļ viņam ir pilnīga pārliecība, ka svētku noslēguma koncerts no muzikālā viedokļa noteikti būs brīnišķīgs un panākumiem bagāts.
“Pēc koru skatēm var spriest, ka dzīve Latvijā gan emocionāli, gan finansiāli ir gājusi uz labo pusi, jo atkal pēc ilgāka laika ir jūtams dalībnieku pieaugums. Mums būs daudz vairāk dalībnieku, nekā bija pirms pieciem gadiem. Acīmredzot vilkme pēc kultūras un dziesmas ir kļuvusi atkal nepieciešama, un tas ir ļoti apsveicami,” sacīja Cinkuss.
Noslēguma koncerta radošā grupa cer, ka pasākums atstās brīnišķīgu pārdzīvojumu dalībnieku un arī skatītāju vidū. Svētki un repertuārs tiek veidots saulgriežu zīmē, tādēļ arī noslēguma koncertā varbūt par 1% būs vairāk tās dziesmas, kas saistītas ar līgo tematiku. Arī noslēguma koncertā tiks apspēlēta saules sagaidīšana, saules pavadīšana un saules ieiešana visu cilvēku sirdīs, raksta LETA.
“Būtiski atzīmēt, ka šajos svētkos pēc vairāku gadu pārtraukuma noslēguma koncertā atgriežas visas lielās Dziesmu un deju svētku pamatgrupas, līdz ar to būs arī deju kopas un pūtēju orķestra atsevišķi priekšnesumi. Tāpat atsevišķi priekšnesumi būs katrai koru grupai. Tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, jo noslēguma koncerts ir centrālais svētku pasākums, tādēļ ir svarīgi visiem dot iespēju piedalīties,” pauda Cinkuss.
Noslēguma koncertā “Līgo” piedalīsies 240 jauktie kori – 9659 dalībnieki, 79 sieviešu kori – 2445 dalībnieki, 28 vīru kori – 935 dalībnieki, 42 senioru kori – 1250 dalībnieki un 26 ārzemju latviešu kori – 841 dalībnieks. Tāpat piedalīsies 12 viesu kolektīvi, kas veidos 362 dalībniekus, 31 tautas deju kolektīvs – 700 dalībnieki, 37 pūtēju orķestri – 1200 dalībnieki, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, Latvijas Universitātes pūtēju orķestris, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis” un citi.
Ar krāšņumu un daudzveidību skatītājus centīsies pārsteigt arī deju lieluzvedums “Tēvu laipas”. Deju lieluzveduma režisore Māra Ķimele skaidroja, ka šogad šajā priekšnesumā būs ļoti liela deju amplitūda, jo būs arī dejas no XVI gadsimta, kas gan būs pasniegtas mūsdienīgā formā un zīmējumā. Netiks aizmirsts arī par padomju laika horeogrāfu radītajām dejām un mūsdienu dejām, līdz ar to deju sakopojums būs ārkārtīgi interesants.
Lieluzvedumā “Tēvu laipas” tiks izdejotas 23 horeogrāfu dejas. “Šogad notiks 15.Deju svētki, un svētkos piedalīsies 15 000 dejotāju. Lielais dalībnieku skaits, kas pēdējos gados ir audzis, liecina, ka cilvēkiem patīk dejot. Dziesmu un deju svētki vieno latviešu tautu. Gribētu novēlēt, lai vienotība, kas dejotāju un viņu vadītāju un virsvadītāju starpā, būtu arī mūsu valdības starpā, lai viņi sapratu, ka svētkos ieguldītā nauda nav zemē nomesta,” sacīja Ķimele.
Viņa gan piebilda, ka patlaban vienīgais lielais mīnuss, kas saistīts ar svētkiem, ir mazais stadions, kurā notiek deju lieluzvedums.
Daugavas stadionā notiekošajā deju lieluzvedumā “Tēvu laipas” piedalīsies 280 jauniešu deju kolektīvi, 264 vidējās paaudzes deju kolektīvi, 59 senioru deju kolektīvi. Kopā lieluzvedumā piedalīsies 603 deju kolektīvi, no kuriem 14 būs latviešu diasporu kolektīvi.
Savukārt pūtēju orķestru sniegumu ikviens varēs novērtēt dižkoncertā, kas norisināsies 6.jūlijā Doma laukumā. Pūtēju orķestru dižkoncerts ir jauns Dziesmu un deju svētku fenomens. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem šoreiz pūtēju orķestru koncerts notiks samazinātā formātā, proti, katram novadam vairs netiks veltītas divas stundas, bet gan viena stunda, informēja pūtēju orķestru dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš.
Puriņš arī vērsa uzmanību uz to, ka pirmo reizi programma sagatavota, balstoties tikai un vienīgi uz latviešu komponistu skaņdarbiem. Novadu koncertprogrammās tiks iekļauta oriģinālmūzika, klasiskā un populārā mūzika, līdzsvarojot profesionālismu ar amatierismu, tradīciju ar novitāti, rodot kompromisu starp elitāro un tautas gaumi.
Pūtēju orķestru dižkoncertā piedalīsies 54 amatieru pūtēju orķestri, profesionālais pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne” un Daugavpils profesionālais pūšamo instrumentu orķestris “Daugava”.
Dziesmu svētku tradicionāla sastāvdaļa ir arī vokāli simfoniskās mūzikas koncerts, kas šoreiz notiks “Arēnā Rīga”. Šoreiz koncertā skanēs Latvijas komponistu opusi no pirmsākumiem līdz mūsdienām un divu citzemju jubilāru – Džuzepes Verdi un Riharda Vāgnera populāri skaņdarbi no operām, stāstīja vokāli simfoniskā koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš.
Vokāli simfoniskās mūzikas koncertā pulcēsies aptuveni 1000 amatierkoru dziedātāju un 250 mūziķu simfoniskais orķestris, kurā satiksies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Liepājas simfoniskā orķestra, “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Nacionālās operas orķestra mākslinieki.
Svētku laikā būs iespēja baudīt arī tautas mūzikas koncertu “Raksti”, kas Starptautiskajā izstāžu centra Ķīpsalā notiks 2.jūlijā, pauda koncerta mākslinieciskais vadītājs Raimonds Tiguls.
Šajā koncertā zīmju lasīšanas rituāls tiks izdziedāts un izspēlēts vienas mūža dienas ritējumā, simbolizējot nepārtraukto un ciklisko laika plūdumu. Koncerts nosacīti risināsies trīs daļās, apspēlējot rītu, pusdienu un vakaru. Koncertā piedalīsies Ivars Hermanis, Raimonds Tiguls ar grupu, jauniešu koris “Kamēr”, grupa “Iļģi”, Alsungas etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas” un daudzi citi.
XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 30.jūnija līdz 7.jūlijam.
Komentāri (47)
a.celmins 20.06.2013. 17.21
Hmm, “kāpēc Jūs pretojaties tam, lai svētkos būtu tikai labi un pārbaudīti darbi”.. Nu, varbūt tāpēc, ka arī tiem, kas novērtē klasiku un pārbaudītas vērtības, “Līgo – Jāņu nakts mistērija” šogad varētu būt arī WOW brīdis. Man bija. Starp pārējo, kur katra nots un zilbe zināma, šis bija “O!” brīdis, kad koris to sāka mācīties!
0
Ieva 27.05.2013. 19.31
Dziesmu svētkos nedrīkst būt pirmatskaņojumi. Nevis tāpēc, ka tie ir slikti, varbūt nav- mēs nezinam. Nevar būt tāpēc, ka nepārbaudīti. Piemēri nav tālu jāmeklē – Karlsona, Lūsēna neveiksmes, kas bija pirmatskaņojumi iepriekšējos Dziesmu svētkos, un kurus neviens nekad vairs neizpilda..
Tāpēc repertuāra izvēle ir nepareiza, autoram dziesmas izpildīšana ir jānopelna, nevis jābūt savam čomam, lai komisija pasūtītu jaunu darbu. Lai darbu izpildītu, būtu jābūt noteiktam kritērijam – dziesmai iepriekš jāskan 100 koncertos, jābūt koristu izvirzītai, vai tamlīdzīgi. Esmu diletants šai lietā, bet Dziesmu svētkos gribas klausīties kvalitatīvus darbus, ne neveiksmīgus eksperimentus
Un atvainojos Prauliņam, ja viņa darbs ir šedevrs- neesmu dzirdējis..
7
Ieva > Ieva 28.05.2013. 09.25
Uz nasing spešual. Neesat uztvēris manu domu. Tajā komentār taisni uzvēru, ka jābūt filtram, filtram, kas nodala zinošus un lojālus cilvēkus no lumpeniem.
Un man priekšlikums bija atšķirīgs no Hermaņa – ļaut balsot tikai tiem, kas valstij ir vairāk iemaksājuši, nodokļos tajā skaitā, nekā no tās saņēmuši, pabalstos, piemēram.
Un Dziesmu svētkos ir līdzīgi- tagad to, ko likt tūkstošu koristu mutēs, izlemj saujiņa funkcionāru, pie kam pasūtot jaundarbus, pat nezinot kādi tie būs. Un diemžēl arī autoriem ar vārdu gadās neveiksmes.Nu nedrīkst Dziesmu svētku skatuvi padarīt par eksperimentu vietu. Tāpēc jāatlasa būtu darbi, ne autori. Pasūtiet, bet pārbaudiet rezultātu! No tā visi būs tikai ieguvēji..Kā rakstīju, esmu diletants šai nozarē, bet tālāk tekstā nepiedāvāju to likt uz vispārēju balsošanu, bet likt izlemt, piemēram, tiem, kas ir šajā sfērā- koristiem. Vai otrs – uzskatīt, ka Dziesma var skanēt Dziesmu svētkos, ja tā skanējusi 100 koncertos pirms tam.. (varbūt 75, varbūt 125)
Un Dziemsu svētki nav tautas audzināšanas pasākums. Tie ir Tautas svētki. Tautai patīk kičs. Tā ir, un tur neko nevar un nevarēs darīt. Otrā daļa, ar tautā populāru darbu dziedāšanu, daudziem pat patīk labāk. Ar audzināšanu jānodarbojas pirms tam. Un koru kustība ir viens no tā stūrakmeņiem. Dziesmu svētki ir šī darba rezultāts, nevis viens pasākums audzināšanas plānā… Dziesmu svētkos ir jāskan darbiem, ko grib Tauta, nevis “pareizam,audzinošam” repertuāram, ko izlēmusi saujiņa funkcionāru un jaundarbiem, par kuru kvalitāti neviens neko nezin.
Un par Reiniku un skrienu-skrienu – atceros Dziesmu svētku koncertu, nu jau kādus 15 gadus atpakaļ, kur uzstājās estrādes mākslinieki ar koriem kopā. Šķiet Skonto. Ļoti jauks koncerts bija.
0
Ieva > Ieva 28.05.2013. 13.44
Bija gan tāds koncerts, man ir pat kaut kur ir ieraksts, jāpameklē. Kā teicu, jauks koncerts bija, tieši solistu un koristu mijiedarbība deva to efektu. Cik saprotu, Jūs šai lietai esat tuvu stāvošs, dīvaini, ka neatceraties.
A par eksperimentiem- vienkārši paskatieties uz tiem jaundarbiem, kas ir tikuši izpildīti Dziesmu svētkos. Un neveiksmes atradīsiet. Karlsona dziesma, piemēram. Un tāpēc nevajag eksperimentēt- patiks, nepatiks…
Viss, ko es gribu – lai Dziesmu svētkos būtu pārbaudītas vērtības, lai tūkstošu mutēs netiktu ieliktu “čomu” švakie darbi. Dziesmu svētkos katra minūte būtu jāizmanto, nesaprotu kāpēc Jūs pretojaties tam, lai svētkos būtu tikai labi un pārbaudīti darbi.
0
Una Grinberga > Ieva 27.05.2013. 23.09
@Ķīps
Tavs ierosinājums ir pretrunā ar to, ko paudi pie raksta par Hermaņa viedokli – ja vairākums saka, ka Reinika “Es skrienu” kora aranžijai jābūt DzSv, tad tā ir jāliek?
DzSv Noslēguma koncerts nav zaļumballe, kur var dziedāt un dejot līdzi. Tas ir KONCERTS!!! Būs gan dzirdētas dziesmas, gan mazāk dzirdētas, bet apšaubīt kvalitāti nevar, jo Latvijas vadošo kordiriģentu profesionalitāte ir izcila! Tas, ka ne visi klausītāji spēs uztver piem. mūsu klasiķu J.Vītola vai J.Mediņa darbus, ir trūkums pašu klausītāju prasmēs nevis programmas veidotāju. Dziedātāji iemācās gan idejiski, gan tehniski latviešu akadēmisko kora mūziku.
Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem es manu, ka beidzot programmas sastādītāji ir atteikušies no kvotām konkrētiem komponistiem (Pauls, Lūsēns, Kalniņš), bet ietvēruši daudz plašāku komponistu loku un vadījušies pēc dziesmas tehniskās un idejiskās kvalitātes.
DzSv vienmēr ir bijuši jaundarbi! Vienīgais, kā R.Vanags pēdējā “Lai top!” raidījumā teica – pēdējās desmitgadēs mums nav bijuši tik daudz izcili darbi radīti, lai varētu teikt, ka tie dzīvos arī pēc 100 gadiem. Tas, ka organizētāji pasūta darbu izcilam komponistam par koncerta tēmu, ir ļoti normāli, jo kaut kā jau šiem DzSv ir jāatšķiras no visiem pārējiem. Manuprāt, Prauliņa darbs ir ļoti labs (lai gan gala versiju, ar visu orķestri, neviens no dziedātājiem nav dzirdējis!), bet klausītāji to īsti varētu nesaprast, tāpat kā Ešenvalda “Aizej lietiņ” iepriekšējos DzSv.
0
Una Grinberga > Ieva 27.05.2013. 23.33
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=381218:dziesma-uzlido-debess-saruna-ar-virsdirienti-airu-birziu&catid=308:intervijas&Itemid=515
0
Una Grinberga > Ieva 28.05.2013. 10.53
@Ķīps
…atceros Dziesmu svētku koncertu, nu jau kādus 15 gadus atpakaļ, kur uzstājās estrādes mākslinieki ar koriem kopā. Šķiet Skonto. Ļoti jauks koncerts bija.
—
Laikam esi ko sajaucis – kora mūzika ir akadēmiskā mūzika nevis popa bekvokāls. Atbilstošo Tavām interesēm es Tev ieteiktu Paula koncertus, kuri arī notiek ar regularitāti. DzSv jau izsenis ir sastāvējuši no folkloras un akadēmiskās kora mūzikas nevis populārās mūzikas! Iesaku iepazīties ar DzSv vēsturi. Ka piem. varu minēt, ka senos laikos, dziedātāji dziesmas mācījās pa ceļam uz sadziedāšanās vietu, tad samēģināja 1-2 reizes un bija gatavi koncertam. Tās nebija tā laika populārās mūzikas dziesmas, ko māva baļļukos!
Par eksperimentēšanu var saukt, ja lielākā daļa dziesmu ir jaunas, bet pārmest, ka ir viens speciālpasūtījums, kas paredzēts konkrētās programmas ideoloģiskajam kodolam, ir ļoti pārspīlēti! Mākslinieciskā padome koriģē dziesmu sarakstu, ja redz, ka dziesma ir neveiksmīga vai neatbilst DzSv – gan 2008-ajā, gan 2013-ajā gadā, 2-3 dziesmas ir mainītas tieši šī paša iemesla dēļ!
0
Aldīna > Ieva 28.06.2013. 18.14
Piekrītu Nasing Specialam! Lielos Dziesmusvētkus nevajadzētu marginalizēt un ir jābūt pirmatskaņojumiem un tieši otrādi vairāk pasūtījuma darbiem lai būtu izvēle, jo vērtības nerodas uz pasūtijuma, bet gan no mirkļa iedvesmas.
Par skolēnu/jauniešu koriem gan piekrītu, ka tiem vajag tādu atsevišķu, “vieglāku” koncertu un 2003.gada koncerts manuprāt bija +/- izdevies un šo tradīciju vajadzēja turpināt!
0
andris902 > Ieva 28.05.2013. 18.17
…lai izšķirtu Jūsu strīdu, teikšu – Ķīpam ir taisnība!….2003.gadā XXIII vispārējo Dziesmu un deju svētku programmā tika iekļauts jauniešu koru koncerts “Skonto” stadionā….tas bija pirmais tik liela mēroga jauniešu koru koncerts svētku vēsturē…koncerta programma bija tematiski sadalīta septiņās daļās, koncertā izskanēja 39 populāras roka un popmūzikas dziesmas kopā ar jauniešu iemīļotiem izpildītājiem….
…pēc tam tika izdots albums «Jauniešu koru koncerts Skonto stadionā»….
…par U.Prauliņa darbu “Līgo – Jāņu nakts mistērija”….faktiski tas ir muzikāls, pārsteigumiem pilns – uzvedums…
…Ķīp, šoreiz Tu nebūsi vīlies…. :)
0
Una Grinberga 27.05.2013. 17.44
Patiess prieks, ka DzSv kļūst daudzpusīgāki, krāšņāki un ietver daudz plašāku programmu! Olimpiskās spēles ir reizi divos gados dažādās valstīs, bet mums ir savi svētki nedēļas garumā reizi piecgadē – ar to mēs varam arī dižoties!
0